Ecce Homo, Antonio Ciseri

19.–25. jūnijs

Mateja 27. nod.; Marka 15. nod.; Lūkas 23. nod.; Jāņa 19. nod.

„Viss piepildīts!”

Mateja 27. nodaļā, Marka 15. nodaļā, Lūkas 23. nodaļā un Jāņa 19. nodaļā ir ietverti apraksti par Glābēja laicīgās dzīves pēdējām stundām. Studējot par Viņa pienesto upuri un Viņa nāvi, pacentieties sajust Viņa mīlestību pret jums.

Pierakstiet gūtos iespaidus

Jēzus Kristus visos Savos vārdos un darbos kalpoja par paraugu tīrai mīlestībai, ko apustulis Pāvils ir nodēvējis par žēlsirdību (skat. 1. korintiešiem 13. nod.). Un visuzskatāmāk tas izpaudās tieši Glābēja laicīgās dzīves pēdējās stundās. Ar cēlu klusēšanu uzklausīdams nepatiesās apsūdzības, Viņš parādīja, ka nav viegli aizkaitināms (skat. 1. korintiešiem 13:5). Viņa vēlme padoties šaustīšanai, izsmiešanai un krustā sišanai, apvaldot Savu spēju — izbeigt šīs mocības —, parādīja, ka Viņš ir lēnprātīgs un spēj panest visu (skat. 1. korintiešiem 13:4, 7). Viņa līdzjūtība pret Savu māti un žēlastība pret Saviem krustā sitējiem pat Viņa paša nepārspējamo ciešanu brīdī atklāja, ka Viņš „nemeklē Savu labumu” (1. korintiešiem 13:5). Savos pēdējos mirkļos uz Zemes Jēzus darīja to, ko Viņš bija darījis visā Savā laicīgajā kalpošanā, — Viņš mācīja mūs, rādot mums piemēru. Žēlsirdība tik tiešām ir „tīrā Kristus mīlestība” (Moronija 7:47).

Idejas personīgajām Svēto Rakstu studijām

Mateja 27. nod.; Marka 15. nod.; Lūkas 23. nod.; Jāņa 19. nod.

Būdams ar mieru ciest, Jēzus Kristus izrādīja Savu mīlestību pret Tēvu un pret mums visiem.

Lai gan Glābējam bija pa spēkam izsaukt eņģeļu leģionus (skat. Mateja 26:53), Viņš brīvprātīgi izvēlējās paciest netaisnīgu tiesu, nežēlīgu izsmiešanu un neiedomājamas fiziskās sāpes. Kālab Viņš tā rīkojās? „Dēļ Savas mīļās laipnības,” Nefijs liecināja, „un Savas iecietības pret cilvēku bērniem” (1. Nefija 19:9).

„Un Viņš, Savu krustu nesdams, gāja uz … Golgātu” (Jāņa 19:17).

Studējot par Glābēja dzīves pēdējām stundām, jūs varētu sākt ar 1. Nefija 19:9. Kādus piemērus tām ciešanām, ko Jēzus panesīs, saskaņā ar Nefija teikto, jūs esat uzgājuši Mateja 27. nodaļā, Marka 15. nodaļā, Lūkas 23. nodaļā un Jāņa 19. nodaļā?

• „[Viņi] to uzskatīs par nonievājamu”

• „Tie Viņu šaustīs”

• „Tie sitīs Viņu”

• „Tie spļaus uz Viņu”

Kuras rakstvietas palīdz jums sajust Glābēja „mīļo laipnību” pret jums? Kādas vēl domas un izjūtas jūs pārņem, lasot šos stāstus? Jūs varētu pierakstīt tās vai padalīties tajās ar kādu.

Skat. arī video angļu valodā „Jesus Is Condemned before Pilate” un „Jesus Is Scourged and Crucified” (Jēzus tiek nosodīts Pilāta priekšā; Jēzus tiek šaustīts un sists Krustā), ChurchofJesusChrist.org.

Mateja 27:27–49, 54; Marka 15:16–32; Lūkas 23:11, 35–39; Jāņa 19:1–5

Izsmiekls nevar mainīt patiesību.

Jēzus tika izsmiets visā Savas kalpošanas laikā, taču, tiekot šaustīts un sists krustā, Viņš tika izsmiets vēl nežēlīgāk. Tomēr šis izsmiekls nespēja mainīt patiesību par to, ka Jēzus ir Dieva Dēls. Lasot par Jēzus pārciestajiem pazemojumiem, padomājiet par to pretestību un izsmieklu, kas tiek vērsts pret Viņa darbu mūsu dienās. Kādas atziņas jūs esat guvuši, domājot par pretestības panešanu? Kas atstāj uz jums īpašu iespaidu, lasot virsnieka vārdus Mateja 27:54?

Mateja 27:46; Marka 15:34

Jēzus Kristus cieta vienatnē, lai man to nenāktos darīt.

Savos skaudrāko ciešanu brīžos pie krusta Jēzus, kurš allaž bija paļāvies uz Savu Debesu Tēvu, vienubrīd piepeši jutās pilnīgi atstāts. Lasīšana par to varētu vedināt jūs uz pārdomām par brīžiem, kad jūs esat jutušies atsvešināti no Dieva. Jūs varētu apdomāt to, kā Glābēja ziedošanās pie krusta ļauj jums pārvarēt šo atsvešināšanos. Elders Džefrijs R. Holands ir liecinājis: „Pateicoties tam, ka Jēzus mēroja tik garu, vientulīgu ceļu, būdams pilnīgi viens, mums tas nav jādara. … No Golgātas kalngala ir tikusi pasludināta patiesība, ka mēs nekad netiksim atstāti vieni, bez palīdzības — pat, ja dažkārt mums tā šķiet” („Viņam līdzās nebija neviena”, Liahona, 2009. g. maijs, 88. lpp.). Izlasiet visu šo eldera Holanda vēstījumu, domājot par to, kā Glābējs var palīdzēt jums jūsu vientulības pārvarēšanā.

Lūkas 23:34

Glābējs ir mūsu piedošanas paraugs.

Kā jūs jūtaties, lasot Glābēja vārdus Lūkas 23:34? (Skat. ieskatu, ko sniedz DžST, Lūkas 23:34.) Runājot par šiem Glābēja vārdiem, prezidents Henrijs B. Airings mācīja: „Mums ir jāpiedod, un mēs nedrīkstam turēt ļaunu prātu uz tiem, kuri mūs ir aizskāruši. Glābējs parādīja to ar Savu piemēru pie krusta. … Mēs nezinām, kas notiek to cilvēku sirdīs, kuri mūs ir aizskāruši” („That We May Be One”, Ensign, 1998. g. maijs, 68. lpp.). Kā šis pants varētu jums palīdzēt, ja jums ir grūti kādam piedot?

Idejas ģimenes Svēto Rakstu studijām un mājvakariem

Mateja 27. nod.; Marka 15. nod.; Lūkas 23. nod.; Jāņa 19. nod.Lai palīdzētu saviem ģimenes locekļiem uzzināt par šajās nodaļās aprakstītajiem notikumiem, jūs varētu dalīties ar tiem stāstā „41. nodaļa: Jēzu sit krustā” (Jaunās Derības stāsti, 115.–120. lpp., vai arī attiecīgajos video materiālos no vietnes ChurchofJesusChrist.org). Vai arī jūs varētu kopīgi noskatīties video angļu valodā „Jesus Is Condemned before Pilate” un „Jesus Is Scourged and Crucified” (Jēzus tiek nosodīts Pilāta priekšā; Jēzus tiek šaustīts un sists Krustā), (ChurchofJesusChrist.org), kuros ir atainoti minētie notikumi. Jūs varētu aicināt bērnus pārstāstīt šos stāstus saviem vārdiem. Jūsu ģimenes locekļi varētu pastāstīt, ko viņi jūt pret Glābēju, domājot par Viņa ciešanām mūsu labā.

Mateja 27:11–26; Marka 15:1–15; Lūkas 23:12–25; Jāņa 19:1–16.Kādēļ Pilāts, kurš zināja, ka Jēzus ir nevainīgs, pieļāva, ka Jēzu sit krustā? Ko mēs varam mācīties no Pilāta pieredzes attiecībā uz pastāvēšanu par to, kas, atbilstoši mūsu zināšanām, ir pareizi? Jūsu ģimenes locekļiem varētu būt lietderīgi izspēlēt dažādas situācijas, vingrinoties pastāvēšanā par to, kas ir pareizi.

Mateja 27:46; Lūkas 23:34, 43, 46; Jāņa 19:26–28, 30.Varbūt jūs varētu iedalīt katram ģimenes loceklim vienu vai vairākus no šajos pantos ietvertajiem Glābēja apgalvojumiem, ko Viņš izteica pie krusta? Lūdziet viņus pastāstīt, ko viņi var mācīties par Glābēju un Viņa misiju no šiem apgalvojumiem.

Marka 15:39.Kā lasīšana par krustā sišanu ir stiprinājusi jūsu liecību par to, ka Jēzus ir „Dieva Dēls”?

Jāņa 19:25–27.Ko mēs varam mācīties no šiem pantiem par to, kā mēs varam mīlēt un atbalstīt savus ģimenes locekļus?

Vairāk ideju bērnu mācīšanai skat. šīs nedēļas nodarbību izklāstā no rokasgrāmatas „Nāciet, sekojiet Man!” Sākumskolai.

Ieteicamā dziesma: „Pie krusta”, Garīgās dziesmas, Nr. 114.

Pasniegšanas pilnveidošana

Atdariniet Glābēju savā dzīvē. „Mums ir lietderīgi studēt par Glābēja mācīšanas veidu — par Viņa izmantotajām metodēm un to, ko Viņš ir teicis. Tomēr Glābēja mācīšanas un iedvesmošanas spēks izrietēja no tā, kā Viņš dzīvoja un kāds cilvēks Viņš bija. Jo cītīgāk jūs centīsieties dzīvot tā, kā dzīvoja Jēzus Kristus, jo lielākā mērā jūs spēsiet mācīt tā, kā mācīja Viņš” (Mācīšana pēc Glābēja parauga, 13. lpp.).

Kristus pie krusta, Karls Heinrihs Blohs