„Prātā paturamās domas: Vecās Derības lasīšana”, „Nāciet, sekojiet Man!” indivīdiem un ģimenēm: Vecā Derība 2022 (2021. g.)
„Prātā paturamās domas: Vecās Derības lasīšana”, „Nāciet, sekojiet Man!” indivīdiem un ģimenēm: 2022
Prātā paturamās domas
Vecās Derības lasīšana
Meklējiet personīgus vēstījumus
Ko jūs jūtat, domājot par iespēju — šī gada gaitā studēt Veco Derību? Dedzību? Šaubas? Bailes? Visas šīs emocijas ir labi saprotamas. Vecā Derība ir viens no senākajiem pierakstu krājumiem pasaulē, un tādēļ tās lasīšana varētu šķist reizē gan aizraujoša, gan nomācoša. Šie pieraksti nāk no senas kultūras, kas var šķist svešāda un dažkārt dīvaina, vai pat sagādāt neērtus brīžus. Un tomēr šajos pierakstos mēs lasām par cilvēkiem, kuru pieredze šķiet pazīstama, un mēs atpazīstam evaņģēlija motīvus, kas liecina par Jēzus Kristus un Viņa evaņģēlija dievišķumu.
Jā, tādu cilvēku kā Ābrahāma, Sāras, Annas un Daniēla dzīve dažā ziņā stipri atšķiras no mūsējās. Tomēr arī viņi pieredzēja ģimeniskus priekus un ģimeniskas nesaskaņas, ticības brīžus un šaubu brīžus, kā arī panākumus un neveiksmes — tāpat kā mēs visi. Taču svarīgākais ir tas, ka viņi īstenoja ticību, nožēloja grēkus, stājās derībās, guva garīgu pieredzi un nekad neatmeta ar roku centieniem — klausīt Dievam.
Ja jūs šaubāties par to, vai jūs un jūsu ģimene šogad varēs uziet Vecajā Derībā kādus personīgus vēstījumus, paturiet prātā, ka Lehija un Sārajas ģimenei tas izdevās. Kad Nefija brāļiem bija nepieciešams iedrošinājums, rājiens vai plašāks skatījums, Nefijs dalījās ar tiem stāstos par Mozu un Jesajas mācībās. Sakot, ka viņa „dvēsele priecājas par šiem Rakstiem” (2. Nefija 4:15), Nefijs runāja par Svētajiem Rakstiem, kas tagad ir iekļauti Vecajā Derībā.
Meklējiet Glābēju
Ja jūs šaubāties par to, vai jūs un jūsu ģimene, studējot Veco Derību, varēs tuvināties Jēzum Kristum, paturiet prātā, ka uz to mūs aicina pats Glābējs. Sakot jūdu vadītājiem, ka Svētie Raksti „dod liecību par [Viņu]” (Jāņa 5:39), Viņš runāja par pierakstiem, ko mēs saucam par Veco Derību. Lai pamanītu lasītajā mācības par Glābēju, jums, iespējams, vajadzēs pacietīgi gremdēties pārdomās un tiekties pēc garīgas vadības. Dažkārt atsauces uz Viņu šķiet ļoti tiešas, kā, piemēram, Jesajas paziņojumā: „Mums ir piedzimis Bērns, mums ir dots Dēls, … Viņa vārds ir … Miera valdnieks.” (Jesajas 9:5.) Citkārt par Glābēju tiek runāts izsmalcinātāk — caur simboliem un līdzībām, piemēram, aprakstot dzīvnieku upurēšanu (skat. 3. Mozus 1:3–4) vai stāstot par to, kā Jāzeps piedeva saviem brāļiem un paglāba tos no bada.
Ja, studējot Veco Derību, jūs centīsieties stiprināt savu ticību Glābējam, jums tas izdosies. Varbūt tas varētu kļūt par jūsu šī gada studiju mērķi. Lūdziet par to, lai jūs Gara vadībā spētu uziet un pievērsties tām rakstvietām, stāstiem un pravietojumiem, kas tuvinās jūs Jēzum Kristum.
Old Testament Prophet (Vecās Derības pravietis), Džūdita A. Mēra
Dievišķi saglabāta
Negaidiet, ka Vecajā Derībā būs ietverta pilnīga un akurāta cilvēces vēsture. Tas nebija tas, pēc kā tiecās tās sākotnējie autori un apkopotāji. Viņiem lielākoties rūpēja iespēja — mācīt citiem kaut ko par Dievu: par Viņa ieceri Savu bērnu dzīvē; par to, ko nozīmē būt par Viņa derības ļaudīm; un par to, kā iemantot pestīšanu, ja mums nav izdevies dzīvot saskaņā ar savām derībām. Dažkārt viņi to darīja, atstāstot vēsturiskus notikumus, tostarp stāstus no diženu praviešu dzīves, ko viņi darīja saskaņā ar savu personīgo izpratni. Šāds piemērs ir 1. Mozus grāmata, kā arī Jozuas, Soģu, 1. Ķēniņu un 2. Ķēniņu grāmata. Taču citi Vecās Derības autori nemaz necentās sniegt vēsturisku aprakstu. Tā vietā viņi māca mūs caur tādiem rakstu darbiem kā dzeja un daiļliteratūra. Šajā kategorijā ietilpst Psalmi un Salamana pamācības. Un tad vēl ir vērtīgie praviešu vārdi, sākot ar Jesaju un beidzot ar Maleahiju, kuri pavēstīja Dieva vārdu sendienu Israēla tautai un kuri, pateicoties Bībeles brīnumam, vēl joprojām uzrunā mūs mūsdienās.
Vai visi šie pravieši, dzejnieki un apkopotāji zināja, ka cilvēki no visas pasaules lasīs viņu vārdus vēl pēc tūkstošiem gadu? Mēs to nezinām. Taču mēs ar apbrīnu atzīstam, ka tieši tā tas ir noticis. Nācijas ir radušās un iznīkušas, pilsētas ir tikušas iekarotas, ķēniņi ir dzīvojuši un miruši, bet Vecā Derība ir pārdzīvojusi to visu, tiekot nodota no paaudzes paaudzē, no viena pārrakstītāja nākamajam, no tulkojuma līdz tulkojumam. Protams, daži vēstījumi ir tikuši nozaudēti vai pārveidoti, un tomēr tik daudz kas brīnumainā kārtā vēl ir saglabājies.1
Šīs ir tikai dažas no domām, ko būtu vērts paturēt prātā šī gada studijās, lasot Veco Derību. Varbūt Dievs ir saglabājis šos senos pierakstus, jo Viņš jūs pazīst un zina, ko jums nākas pieredzēt. Varbūt Viņš šajos tekstos ir sagatavojis jums kādu garīgu vēstījumu — kaut ko, kas tuvinās jūs Viņam un stiprinās jūsu ticību Viņa iecerei un Viņa mīļotajam Dēlam. Varbūt Viņš vedinās jūs pie kādas rakstvietas vai atziņas, kas svētīs kādu no jūsu paziņām, — pie vēstījuma, kurā jūs varat dalīties ar kādu draugu, ģimenes locekli vai līdzbiedru svēto vidū. Jums ir tik daudz iespēju! Vai tas nav aizraujoši?
Vecās Derības grāmatas
Vairumā Vecās Derības kristīgo versiju grāmatas ir sakopotas citā secībā nekā tad, kad tās pirmo reizi tika apkopotas vienotā krājumā. Līdz ar to, kaut arī ebreju Bībelē grāmatas ir iedalītas trijās kategorijās (likums, pravieši un pieraksti), vairumā kristīgo Bībeļu grāmatas ir sakārtotas četrās kategorijās: likums (1. līdz 5. Mozus grāmata); vēsture (Jozuas līdz Esteres grāmata); dzeja (Ījaba grāmata līdz Salamana augstajai dziesmai) un pravieši (Jesajas līdz Maleahija grāmata).
Kādēļ šīs kategorijas ir būtiskas? Tādēļ, ka izpratne par to, kāda veida grāmatu jūs studējat, var palīdzēt jums saprast, kā to studēt.
Lūk, kaut kas, ko paturēt prātā, sākot lasīt „likumu” jeb pirmās piecas Vecās Derības grāmatas. Šīs grāmatas, kas tiek piedēvētas Mozum, laika gaitā, visdrīzāk, ir gājušas cauri neskaitāmu rakstvežu un apkopotāju rokām. Tomēr Mozus grāmatas vēl arvien ir uzskatāmas par iedvesmotiem Dieva vārdiem, kaut arī tajās, tāpat kā ikvienā Dieva darbā, kas ir ticis nodots caur mirstīgajiem, izpaužas cilvēku nepilnības (skat. Mozus 1:41; Ticības apliecinājumi 1:8). Būtu lietderīgi paturēt prātā to, ko Moronijs ir teicis par svētajiem pierakstiem Mormona Grāmatā, kuru viņš palīdzēja sakopot: „Ja šeit ir kļūdas, tās ir cilvēku kļūdas, tādēļ nenosodiet Dieva lietas.” (Mormona Grāmatas titullapa.) Citiem vārdiem, Svēto Rakstu grāmatai, lai tā tiktu uzskatīta par Dieva vārdu, nav jābūt bez cilvēku pieļautām kļūdām.