The Mocking of Christ (Kristus izsmiešana), Karls Heinrihs Blohs

26. septembris – 2. oktobris

Jesajas 50.–57. nod.

„Viņš nesa mūsu sērgas un ciešanas, un mūsu sāpes”

Apdomājiet atziņas no Jesajas 50.–57. nodaļas, kas palīdz jums tuvoties Glābējam. Pierakstiet iespaidus, kurus esat guvuši.

Pierakstiet gūtos iespaidus

Savas kalpošanas laikā Jesaja atkārtoti runāja par vareno pestītāju (skat., piemēram, Jesajas 9:2–6). Šie pravietojumi noteikti šķita īpaši vērtīgi tiem israēliešiem, kuri pēc vairākiem gadsimtiem bija nonākuši babiloniešu gūstā. Kāds, kurš spētu sagraut Bābeles mūrus, tik tiešām būtu varens iekarotājs. Taču tas nav tas Mesija, ko Jesaja apraksta 52.–53. nodaļā: „Viņš bija nicināts, labāki ļaudis no viņa vairījās, vīrs, kam nebija svešas sāpes un kas bija norūdīts ciešanās, tāds, kura priekšā aizklāja vaigu … Mēs viņu uzskatījām par sodītu, Dieva satriektu un nomocītu.” (Jesajas 53:3–4.) Sūtot šādu negaidītu pestītāju, Dievs mācīja mums par patieso pestīšanu. Lai glābtu mūs no apspiešanas un ciešanām, Dievs sūtīja kādu, kurš pats bija „apspiests un … nomocīts”. Kur daži gaidīja lauvu, Viņš sūtīja jēru (skat. Jesajas 53:7). Dieva ceļi pavisam noteikti nav mūsu ceļi (skat. Jesajas 55:8–9). Jēzus Kristus atbrīvo mūs, nevis vienkārši atdarot mums cietuma durvis, bet gan ieņemot mūsu vietu tajā. Viņš atbrīvo mūs no mūsu ciešanu un sāpju važām, uzņemoties tās Pats (skat. Jesajas 53:4–5, 12). Viņš neglābj mūs no tālienes. Viņš cieš līdz ar mums, darot to „ar mūžīgu žēlastību”, kas nekad no mums „neatkāpsies” (Jesajas 54:8, 10).

Idejas personīgajām Svēto Rakstu studijām

Jesajas 50.–52. nod.

Tā Kunga ļaudis gaida spoža nākotne.

Kaut arī israēlieši pavadīja gūstā daudzus gadus un kaut arī šis gūsts bija nācis pār tiem viņu pašu slikto izvēļu dēļ, Tas Kungs vēlējās, lai tie cerīgi raudzītos nākotnē. Kādus cerības pilnus vēstījumus jūs esat uzgājuši Jesajas 50.–52. nodaļā? Ko Tas Kungs māca mums par Sevi šajās nodaļās, un kā tas dāvā jums cerību? (Skat., piemēram, Jesajas 50:2, 5–9; 51:3–8, 15–16; 52:3, 9–10.)

Jūs varētu arī uzskaitīt visu to, ko Tas Kungs aicina Israēla ļaudis darīt 51.–52. nodaļā, lai tie varētu iemantot šo daudzsološo nākamību. Kā jums šķiet, uz ko Tas Kungs ar šiem vārdiem aicina jūs? Piemēram, ko, jūsuprāt, nozīmē frāze „celies un apjozies ar spēku”? (Jesajas 51:9; skat. arī Jesajas 52:1; Mācības un Derību 113:7–10.) Kālab, jūsuprāt, tik bieži tiek atkārtots aicinājums „uzklausīt” (jeb „klausīties ar nodomu paklausīt”)? (Rasels M. Nelsons, „Uzklausiet Viņu!”, vispārējās konferences runa, Liahona, 2020. g. maijs, 89. lpp.)

Skat. arī Mosijas 12:20–24; 15:13–18; 3. Nefija 20:29–46.

Because of Love (Aiz mīlestības), tēlniece Andžela Džonsone

Jesajas 53. nod.

Jēzus Kristus uzņēmās manus grēkus un sāpes.

Svētajos Rakstos ir tikai dažas nodaļas, kur Jēzus Kristus izpērkošā misija tiek aprakstīta vēl daiļrunīgāk par Jesajas 53. nodaļā paustajiem vārdiem. Atvēliet laiku pārdomām par šiem vārdiem. Izlasot katru pantu, ieturiet pauzi, lai apcerētu Glābēja ciešanas — tās „ciešanas”, „sāpes” un pārkāpumus”, ko Viņš panesa visu cilvēku un konkrēti jūsu labā. Lasot jūs varētu aizstāt tādus vārdus kā „mēs” un „mūsu” ar vārdiem „es” un „manas”. Uz kādām sajūtām un pārdomām jūs pamudina minētie panti? Jūs varētu to visu pierakstīt.

Jūs varētu pārskatīt Mosijas 14. nod. un 15:1–13, lai paraudzītos, kā pravietis Abinadijs lika lietā Jesajas teikto, mācot par Glābēju.

Jesajas 54. nod.; 57:15–19

Jēzus Kristus vēlas, lai es pie Viņa atgrieztos.

Mums visiem gadās brīži, kad savu grēku un vājību dēļ mēs jūtamies atsvešināti no Tā Kunga. Daži pat ir atmetuši cerību, ka Viņš jelkad tiem piedos. Jesajas 54. un 57. nodaļa ir lieliskas nodaļas, ko palasīt, lai šādos brīžos atgūtu pārliecību un drosmi. Ko jūs varat mācīties par Glābēja žēlastību un Viņa jūtām pret jums — it īpaši lasot Jesajas 54:4–10; 57:15–19? Kā šīs zināšanas par Viņu maina jūsu dzīvi?

Kā uz jums varētu attiekties Jesajas 54:11–17 aprakstītās svētības?

Jesajas 55.–56. nod.

Tas Kungs aicina visus cilvēkus ievērot Viņa derību.

Israēla tauta ir tikusi uzskatīta par Dieva derības ļaudīm paaudžu paaudzēs. Taču Dieva iecere allaž ir bijusi plašāka par vienas tautas mērogu, jo „visi izslāpušie” ir aicināti „[nākt] pie ūdens” (Jesajas 55:1). Paturiet to prātā, lasot Jesajas 55. un 56. nodaļu, un apdomājiet, ko tas nozīmē — būt par Dieva ļaudīm. Kāds ir Dieva vēstījums tiem, kuri jūtas pilnībā nošķirti no Viņa? (Skat. Jesajas 56:3.) Jūs varētu atzīmēt pantus, kuros ir aprakstīta to cilvēku attieksme un rīcība, kuri ievēro Viņa derību (skat. Jesajas 56:4–7).

Idejas ģimenes Svēto Rakstu studijām un mājvakariem

Jesajas 51.–52. nod.Apspriežot Tā Kunga aicinājumus šajās nodaļās, jūs varētu aicināt, lai ģimenes locekļi tos izspēlē. Piemēram, kā mēs varētu atainot frāzes: „paceliet savas acis uz debesīm augšā”; „mosties, celies” vai „nokrati pīšļus”? (Jesajas 51:6, 17; 52:2.) Ko šīs frāzes māca mums par sekošanu Jēzum Kristum?

Jesajas 52:9.Pēc šī panta izlasīšanas jūs ar ģimeni varētu kopīgi nodziedāt kādu garīgo dziesmu vai bērnu dziesmu, kas jūs ielīksmo. Kuri no Jesajas 52. nodaļā ietvertajiem vēstījumiem liek mums priekpilni gavilēt?

Jesajas 52:11; 55:7.Šie panti varētu pamudināt jūs uz diskusiju par to, ko varētu nozīmēt termins „šķīstīties”. Šīs diskusijas gaitā jūs varētu pārskatīt brošūrā Jaunatnes morāles stiprināšanai (2011. g.) iekļautās tēmas vai izlasīt rakstvietas par to, kā mūs svēta garīga šķīstība (skat. 3. Nefija 12:8; Mācības un Derību 121:45–46).

Jesajas 53. nod.Ievadot sarunu par Jesajas sniegto Glābēja raksturojumu, jūs varētu pārrunāt par to, kā stāstos, filmās un citos materiālos parasti tiek atainoti varoņi, kuri glābj cilvēkus. Jūs varētu pretstatīt šos atainojumus Glābēja raksturojumam Jesajas 53. nodaļā. Vēl jūs varētu noskatīties video „My Kingdom Is Not of This World” (Mana valstība nav no šīs pasaules), kas ir pieejams angļu valodā, vietnē ChurchofJesusChrist.org, un pārrunāt to, kā tika piepildīti Jesajas 53. nodaļā ietvertie pravietojumi. Kādas ciešanas un sāpes Glābējs ir panesis mūsu labā? Miniet dažus piemērus.

Jesajas 55:8–9.Kā atšķiras skats uz zemi no liela augstuma? Ko, jūsuprāt, nozīmē tas, ka Dieva ceļi un Dieva domas ir augstākas par mūsējām?

Vairāk ideju bērnu mācīšanai skat. šīs nedēļas nodarbības izklāstā no rokasgrāmatas „Nāciet, sekojiet Man!” Sākumskolai.

Ieteicamā dziesma: „Ak, tas ir brīnums man!”, Garīgās dziesmas, nr. 118.

Personīgo studiju pilnveidošana

Izmantojiet dziesmas. Garīgajās dziesmās tiek iespaidīgi mācīti evaņģēlija principi. Jūs varētu noklausīties Svētā Vakarēdiena dziesmas vai izlasīt to vārdus, lai skaidrāk saprastu Jesajas 53. nodaļā ietvertās mācības par Jēzus Kristus īstenoto Izpirkšanu. (Skat. Mācīšana pēc Glābēja parauga, 22. lpp.)

His Light (Viņa gaisma), Maikls T. Malms