Jeremiah (Jeremija), Valters Reins

10.–16. oktobris

Jeremijas 1.–3., 7., 16.–18., 20. nod.

„Pirms Es tevi radīju mātes miesās, Es tevi jau pazinu”

Elders Deivids A. Bednārs ir teicis: „Viens no veidiem, kā es dzirdu [To Kungu], ir Svētie Raksti. Svētie Raksti ir Tā Kunga iepriekš ierakstītā balss.” („‘Hear Him’ in Your Heart and in Your Mind”, ChurchofJesusChrist.org.)

Pierakstiet gūtos iespaidus

Sākumā Jeremijam nešķita, ka viņš varētu kļūt par labu pravieti. „Redzi, es neprotu runāt,” viņš protestēja, kad Tas Kungs viņu pirmoreiz aicināja (Jeremijas 1:6). Bet Tas Kungs viņu mierināja, sakot: „Es lieku Savus vārdus tavā mutē.” (9. pants.) Jeremija jutās kā nepieredzējis bērns (skat. 6. pantu karaļa Jēkaba Bībeles tulkojumā angļu valodā), taču Tas Kungs paskaidroja, ka patiesībā viņš ir daudz sagatavotāks, nekā viņam šķiet, — viņš bija iesvētīts šim aicinājumam vēl pirms savas piedzimšanas (skat. 5. pantu). Tā nu Jeremija atmeta savas bailes un pieņēma šo aicinājumu. Viņš brīdināja Jeruzalemes ķēniņus un priesterus, ka liekuļots svētums nepaglābs tos no iznīcības. „Bērns”, kam šķita, ka viņš nemācēs runāt, sāka izjust Dieva vārdu tā, „it kā [viņa] sirdī degtu gaiša uguns”, un vairs nespēja klusēt (Jeremijas 20:9).

Stāsts par Jeremiju ir stāsts arī par mums. Dievs pazina mūs jau pirms mūsu piedzimšanas, un Viņš ir sagatavojis mūs Sava darba īstenošanai uz šīs Zemes. Visa cita starpā, Viņa darbs ietver arī daļu no tā, ko pareģoja Jesaja: Dieva ļaužu sapulcināšanu, citu pēc cita vedot tos uz Ciānu (skat. Jeremijas 3:14). Un pat, ja mēs nezinām, ko tieši darīt vai sacīt, mums nevajadzētu bīties, „jo „Es esmu ar tevi, lai tevi pasargātu!” saka Tas Kungs” (Jeremijas 1:8, 19).

Lai gūtu pārskatu par Jeremijas grāmatu, skat. Svēto Rakstu ceļveža šķirkli „Jeremija”.

Idejas personīgajām Svēto Rakstu studijām

Jeremijas 1:4–19; 7:1–7; 20:8–10

Pravieši ir aicināti runāt Tā Kunga vārdus.

Lasot Jeremijas 1:4–19 ietverto aprakstu par to, kā Jeremija tika aicināts par pravieti, apdomājiet praviešu lomu savā dzīvē. Ko jūs varētu mācīties par praviešiem no tā, ko Tas Kungs ir teicis Jeremijam? (Skat. arī Jeremijas 7:1–7.) Sludinot Jeremija bieži tika noraidīts (skat. Jeremijas 20:8, 10). Ko jūs varat mācīties no Jeremijas vārdiem Jeremijas 20:9? Paturiet prātā šīs domas, studējot Jeremijas mācības. Kas no šajās mācībās uzietā iedvesmo jūs sekot pēdējo dienu praviešiem?

Jeremijas 1:5

Dievs pazina mani jau pirms manas piedzimšanas.

Dievs pazina Jeremiju jau pirms viņa piedzimšanas un izraudzījās viņu jeb pirmslaicīgi iesvētīja viņu konkrētas misijas veikšanai uz Zemes (skat. Jeremijas 1:5). Kā jūs domājat, kālab Jeremijam bija vērtīgi to zināt?

Dievs pazina arī jūs pirms jūsu piedzimšanas un pirmslaicīgi iesvētīja jūs konkrētu pienākumu veikšanai (skat. Almas 13:1–4; Mācības un Derību 138:53–56; Ābrahāma 3:22–23). Kā šīs zināšanas var mainīt jūsu dzīvi? Ja jūs esat saņēmuši patriarha svētību, jūs varētu to pārlasīt, lūdzot par to, kā paveikt to darbu, kam Dievs jūs ir iepriekšordinējis (pirmslaicīgi iesvētījis).

Skat. arī Svēto Rakstu šķirkļus „Iepriekš izredzēšana” un „Pirmsmirstīgā dzīve” (ChurchofJesusChrist.org).

Lai uzglabātu vērtīgo ūdeni, senās Izraēlas iedzīvotāji izmantoja ūdens rezervuārus jeb ūdens tvertnes.

Jeremijas 2., 7. nod.

„Tie atstājuši Mani, dzīvā ūdens avotu.”

Israēlieši dzīvoja ļoti sausā reģionā, kur tiem dārgais ūdens tika uzglabāts pazemes rezervuāros, ko dēvēja par ūdens tvertnēm. Kādēļ ūdens iegūšana no avota varētu būt pārāka par paļaušanos uz ūdens rezervuāru? Ko tas nozīmē — atstāt „dzīvā ūdens avotu”? Ko, jūsuprāt, varētu simbolizēt Jeremijas 2:13 minētās „caurās akas” jeb caurās ūdens tvertnes? Lasot Jeremijas 2. un 7. nodaļu, pievērsiet uzmanību tam, kā ļaudis atstāja Tā Kunga dzīvo ūdeni, un padomājiet par to, kā jūs saņemat dzīvo ūdeni savā dzīvē.

Jeremijas 7. nodaļa ir adresēta ļaudīm, kuri gāja caur „Tā Kunga nama [vārtiem] pielūgt To Kungu” (Jeremijas 7:2). Taču, par spīti pielūgsmes pilnajam izskatam, viņi bija vainojami milzīgās ļaundarībās (skat. 2.–11. pantu). Kādus vēstījumus, jūsuprāt, Tas Kungs gribētu nodot jums 21.–23. pantā?

Jeremijas 3:14–18; 16:14–21

Tas Kungs sapulcinās Savus ļaudis.

Pravietojot par izklīdinātā Israēla sapulcināšanu, Jesaja teica, ka tam būs pat vēl monumentālāks vēriens nekā izceļošanai no Ēģiptes (skat. Jeremijas 16:14–15). Prezidents Rasels M. Nelsons runāja līdzīgā noskaņā, sakot: „Jūs esat tikuši sūtīti pasaulē tieši šinī laikā …, lai palīdzētu sapulcināt Israēlu. Uz šīs Zemes šobrīd nenotiek nekas tāds, kam būtu vēl būtiskāka nozīme [par sapulcināšanu]. … Šai sapulcināšanai vajadzētu nozīmēt jums visu.” (Rasels M. Nelsons un Vendija V. Nelsone „Israēla cerība” (pasaules mēroga svētbrīdis jauniešiem, 2018. gada 3. jūnijs), žurnālu New Era un Ensign pielikums, 2018. g. aug., 12. lpp., ChurchofJesusChrist.org.)

Kas jūs iedvesmo, studējot par Jeremijas 3:14–18; 16:14–21 aprakstīto Israēla sapulcināšanu pēdējās dienās? Ko šie panti liecina par to, kā noris šī sapulcināšana? Kādas atziņas jūs esat uzgājuši, izlasot visu iepriekš citēto prezidenta Nelsona vēstījumu?

Idejas ģimenes Svēto Rakstu studijām un mājvakariem

Jeremijas 1:5.Jūs varētu izmantot šo pantu, lai parunātu par mūsu dzīvi kopā ar Debesu Tēvu pirms mūsu piedzimšanas. Jums varētu palīdzēt tādi materiāli kā dziesma „Kādreiz mēs dzīvojām Debesīs” (Bērnu dziesmu grāmata, 140. lpp.) un nodaļa Ievads: Mūsu Debesu Tēva iecere” (Jaunās Derības stāsti, 1.–5. lpp.). Kā zināšanas par mūsu pirmslaicīgo dzīvi var ietekmēt to, kā mēs dzīvojam šo laicīgo dzīvi?

Jeremijas 2:13; 17:13–14.Lai palīdzētu ģimenes locekļiem vizualizēt šos pantus, jūs varētu parādīt tiem, kas notiek, ielejot ūdeni ieplīsušā vai sadauzītā traukā. Ko varētu simbolizēt „dzīvā ūdens avots” un „caurās akas”? (Jeremijas 2:13.) Kā mēs varam dzert Tā Kunga dzīvo ūdeni?

Jeremijas 16:16.Prezidents Rasels M. Nelsons ir salīdzinājis šajā pantā minētos zvejniekus un medniekus ar pēdējo dienu misionāriem (skat. vispārējās konferences runu „Izkaisītā Israēla sapulcināšana”, Ensign vai Liahona, 2006. g. nov., 81. lpp.). Jūsu ģimenes locekļi varētu izspēlēt „medības”, meklējot konkrētus priekšmetus jūsu mājās, un parunāt par to, kā jūs varētu palīdzēt „zvejot” un „medīt” izklīdināto Israēlu.

Jeremijas 18:1–6.Lai izpētītu šos pantus, jūs varētu apspriest vai parādīt to, kā tiek darināti māla trauki. Ko Tas Kungs vēsta Israēlam Jeremijas 18:1–6? Ko tas nozīmē — būt kā mālam Tā Kunga rokās? (Skat. arī Jesajas 64:8.) Lai izlasītu vēl kādu stāstu, kur mēs tiekam pielīdzināti podnieka mālam, skat. Ričarda Dž. Meinsa vispārējās konferences runu „Kristum pievērsta dzīve sniedz prieku” (Ensign vai Liahona, 2015. g. nov., 27.–30. lpp.).

Vairāk ideju bērnu mācīšanai skat. šīs nedēļas nodarbības izklāstā no rokasgrāmatas „Nāciet, sekojiet Man!” Sākumskolai.

Ieteicamā dziesma: „Dzirdat, Israēla ļaudis!”, Garīgās dziesmas, nr. 6.

Pasniegšanas pilnveidošana

Izmantojiet stāstus. Mācot Glābējs bieži izmantoja stāstus. Padomājiet par stāstiem no savas personīgās dzīves, kas varētu palīdzēt atdzīvināt attiecīgo evaņģēlija principu. (Skat. Mācīšana pēc Glābēja parauga, 22. lpp.)

„Redzi, kā māls podnieka rokā, tā jūs esat Manā rokā, Israēla nams.” (Jeremijas 18:6.)