I roto i te tāvinira’a i tō ’outou Atua, nā Walter Rane

20–26 nō ’Ēperēra.

Mosia 4–6

« Fa’ahuru ’ē [rahi] »

E aha te mau ha’api’ira’a a te ari’i Beniamina i roto i te Mosia 4–6 ’o te tauturu maita’i a’e i te mau tamari’i tā ’outou e ha’api’i nei ’ia ha’amata i te fāri’i i te « hō’ē fa’ahuru-’ē-ra’a rahi » (Mosia 5:2) i roto i tō rātou ’ā’au ? Pāpa’i i te mau mana’o e tae mai ’a ’imi ai ’outou i te arata’ira’a nā roto i te pure.

Pāpa’i i te mau mana’o e tae mai

Fa’a’ite i te mana’o

Pāpa’i i te i’oa o te tamari’i tāta’itahi i roto i tā ’outou piha ha’api’ira’a i ni’a i te hō’ē tuha’a ’api parau, ’e ’a tu’u i te tuha’a ’api parau i roto i te hō’ē fa’ari’i. ’A huti mai ai ’outou i te i’oa tāta’itahi mai roto mai i te fa’ari’i, e ani i taua tamari’i ra ’ia fa’a’ite mai i te hō’ē mea tā rātou e ha’amana’o ra i roto i te ha’api’ira’a nō te hepetoma i ma’iri a’enei ’e ’aore rā, te hō’ē mea tā rātou i ha’api’i mai i roto i te Mosia 4–6 i te fare i teie hepetoma.

Ha’api’i i te ha’api’ira’a tumu : Mau tamari’i ’āpī

Mosia 4:1–3, 10

E hōro’a mai te tātarahapa i te ’oa’oa.

Tauturu i te mau tamari’i ’ia ha’api’i mai nō ni’a i te hōro’a fa’ahiahia o te tātarahapa e roa’a maoti te tāra’ehara a Iesu Mesia.

Mau ’ohipa e nehenehe e rave

• Fa’a’ohipa i te Mosia 4:1–3 ’e 10 nō te ha’api’i i te mau tamari’i e aha te aura’a te tātarahapa. ’Ei hi’ora’a, e tauturu ia rātou ’ia ’imi ē, ’ua pe’ape’a te mau ta’ata o te ari’i Beniamina nō tā rātou mau hara ’e ’ua ani i te fa’a’orera’a hara (’īrava 1–2), ’e ’ua parau te ari’i Beniāmina ia rātou ’ia fa’aru’e (’e ’aore rā ’ia fa’aea i te rave) i tā rātou mau hara (’īrava 10). Tai’o i te ’īrava  3 i mua ia rātou, ’e e ani e aha te mana’o o te ta’ata i te tātarahapara’a rātou.

• E ani i te mau tamari’i e aha tō tātou huru ’ia repo ana’e tō tātou mau ’ahu. E aha tō tātou huru ’ia riro fa’ahou ana’e tātou ’ei mea mā ? E fa’ata’a ē, mai te ’ahu repo e pu’ahia, e nehenehe tā tātou e tātarahapa ’ia rave ana’e tātou i te hō’ē hape. Fa’a’ite i te hō’ē hōho’a o Iesu Mesia, ’e e fa’a’ite pāpū ē, e mana tōna nō te tātara i tā tātou mau hara ’e ’ia fa’ariro ia tātou ’ei mea mā fa’ahou mai te mea ē, e tātarahapa tātou. Hīmene ’āmui i te ’īrava piti o te « Aide moi, Père » (Chants pour les enfants, 52). Ani i te mau tamari’i e aha tā te hīmene e ha’api’i nei nō ni’a i te tātarahapa.

Mosia 4:13–26

E ti’a iā’u ’ia aupuru ia vetahi ’ē ma te here ’e te hāmani maita’i.

Nāhea ’outou i te fa’a’ohipa i te Mosia 4:13–26 nō te ha’api’i i te mau tamari’i « ’ia here te tahi ’e te tahi, ’e ’ia tāvini te tahi ’e te tahi »? (’īrava 15).

Mau ’ohipa e nehenehe e rave

• Pāpa’i i te hōho’a o te hō’ē māfatu na’ina’i i ni’a i te tāpura ’ere’ere. Ani i te mau tamari’i ʼia faʼaʼite mai i te mau rāveʼa e nehenehe ai rātou e fa’a’ite i te maita’i i ni’a ia vetahi ʼē. I te taime tāta’itahi e fa’a’ite mai ai rātou, ’a tūmā i te māfatu ’e ’a pāpa’i i te hōho’a o te hō’ē māfatu rahi a’e. E fa’a’ite pāpū ē, e tupu tō tātou here ia vetahi ’ē i te rahi, ’ia fa’a’ite ana’e tātou i te maita’i i ni’a ia rātou. Hōro’a i te mau tamari’i i te tahi mau māfatu pāpie, ’e e ani ia rātou ’ia pāpa’i i ni’a i te mau māfatu i te hōho’a o te mau rāve’a e nehenehe ai rātou e fa’a’ite i te here ’e te maita’i.

• Tauturu i te mau tamari’i ’ia fa’aineine i te tahi mau ’ohipa e rave ’a hīmene ai rātou i te hō’ē hīmene nō ni’a i te herera’a ia vetahi ’ē, mai te « Aimez chacun » ’e ’aore rā « Aimez vos frères » (Chants pour les enfants, 39, 74)

Mosia 5:5–15

’Ia rave ana’e au i te mau fafaura’a ’e te Atua, e rave au i te i’oa o te Mesia i ni’a iho iā’u.

Feruri nāhea ’outou i te tauturu i te mau tamari’i tā ’outou e ha’api’i nei ’ia fa’aineine nō te rave i te mau fafaura’a o te bāpetizora’a ’e te Atua, ’e ’ia « pi’ihia [rātou] te mau tamari’i a te Mesia » (Mosia 5:7).

Mau ’ohipa e nehenehe e rave

• Tauturu i te mau tamari’i ’ia hāmani i te mau tāreta e fa’a’ite ra i te i’oa o « Iesu Mesia » ’e ’a tāmau i te reira i ni’a i tō rātou ’ahu, i ni’a i tō rātou māfatu (hi’o i te ’api ’ohipara’a nō teie hepetoma). E fa’ata’a ē, ’ua ha’api’i te ari’i Beniamina i tōna mau ta’ata ē, ’ia rave ana’e tātou i te mau fafaura’a, ’e ’aore rā, i te mau ’euhera’a ’e te Atua, e au ïa i te « pāpa’ira’a i te i’oa o te Mesia i roto i tō [tātou] māfatu i te mau taime ato’a » (Mosia 5:12). E aha tā tātou e ’euhe e rave ’ia bāpetizo-ana’e-hia tātou ’e ’ia rave ana’e tātou i te ’ōro’a mo’a? (Hi’o Mosia 5:8; PH&PF 20:37, 77, 79).

• Ani i te mau tamari’i e aha tā rātou e rave nō te riro ’ei hoa nō te hō’ē ta’ata (’ei hi’ora’a, paraparau ia rātou, e rave i te ’ohipa ’e ’o rātou, e hōro’a i te taime e fa’aea i pīha’i iho ia rātou). Tai’o i te Mosia 5:13 i te mau tamari’i. E aha tā tātou e rave nō te ’ite maita’i a’e ia Iesu Mesia, ’ia ’ore ’oia ’ia riro « ’ei ta’ata ’e’ē » nō tātou ?

Ha’api’i i te ha’api’ira’a tumu : Mau tamari’i pa’ari

Mosia 4:1–11

E nehenehe au e tātarahapa.

Nāhea ’outou i te tauturu i te mau tamari’i ’ia hāro’aro’a i te aura’a nō te parau tātarahapa ? E aha te mau ’īrava i roto i te Mosia 4:1–11 tā ’outou e mana’o ē e tauturu te reira ia rātou ?

Mau ’ohipa e nehenehe e rave

• Pāpa’i i te ta’o fa’a’orera’a hara i ni’a i te tāpura ’ere’ere. Tai’o ’āmui i te Mosia 4:1–3, ’e e ani i te mau tamari’i ’ia ’imi i te mau ta’o i roto i te ’īrava  3 ’o tē fa’ata’a ra i te mau ha’amaita’ira’a ’o tē tae mai ’ia tātarahapa ana’e tātou ’e ’ia fāri’i ana’e i te fa’a’orera’a hara.

• Ani i te mau tamari’i ’ia fa’a’ite mai i te mau mea tā tātou e ti’a ’ia rave ’ia ti’a ia tātou ’ia tātarahapa hope roa ’e ma te ’ā’au tae mau. E tauturu ia rātou ’ia ’imi i te tahi o teie mau mea i roto i te Mosia 4:10, ’e e ’āparau i te mau aura’a o te mau ta’o ’e te mau pereota e ’itehia i roto i te reira ’īrava. E fa’a’ite i te hō’ē ’ā’amu ’o tē fa’ahōho’a i te tātarahapa, penei a’e nō roto mai i tō ’outou iho orara’a ’e ’aore rā, nō roto mai i te hō’ē ve’a ’āpī a te ’Ēkālesia.

• Tauturu i te mau tamari’i ’ia ’imi i te mau ta’o i roto i te Mosia 4:6, 9, ’e 11 ’o tē fa’ata’a i te parau nō te Metua i te Ao ra. Nō te aha e mea faufa’a ’ia hāro’aro’a e aha te huru o te Metua i te Ao ra ’ia hina’aro ana’e tātou e tātarahapa ? Fa’a’ite i tō ’outou ’itera’a pāpū nō ni’a i tō ’outou mana’o i te here o te Atua ’a tātarahapa ai ’outou.

Mosia 4:12–26

Tē fa’auru mai nei te ’evanelia iā’u ’ia aupuru ia vetahi ’ē ma te here ’e te hāmani maita’i.

’Ua ha’api’i te ari’i Beniamina ē, ’ia haere ana’e tātou i te Mesia ra ’e ’ia fāri’i ana’e i te matarara’a o tā tātou mau hara, e « fa’a’īhia tātou i te here o te Atua » (Mosia 4:12), ’o tē arata’i ia tātou ’ia riro ’ei ta’ata aroha ’e te maita’i i ni’a ia vetahi ’ē.

Mau ’ohipa e nehenehe e rave

• Tauturu i te mau tamari’i ’ia ’imi i te Mosia 4:13–16, 26 ’e e imi i te mau pereota ’o tē fa’ata’a mai nāhea tātou i te tāvini ia vetahi ’ē. Ani ia rātou ’ia ha’uti mai i teie mau mea ’e ’aore rā, ’ia pāpa’i i te hōho’a nō te reira, ’e e vaiiho i te tahi atu mau tamari’i ’ia fa’ahiti mai i te pereota. Nāhea tātou i te fa’a’ite i te here ’e te maita’i i te fare, i te fare ha’api’ira’a, ’e ’aore rā, i te fare purera’a ?

• Ani i te mau tamari’i ’ia fa’a’ite i te hō’ē taime ’ua here ’e ’ua tāvini rātou i te hō’ē ta’ata, ’e e aha tā te reira i fa’atupu i roto ia rātou. E aha te tahi mau tumu e ’ore ai te ta’ata e hina’aro e tāvini ia vetahi ’ē ? Ani i te mau tamari’i e aha tā rātou e parau i te hō’ē ta’ata nō te tāparu iāna ’ia tauturu i te ta’ata nava’i ’ore. E ’ite rātou i te mau mana’o i roto i te Mosia 4:16–26.

’Ua ha’api’i mai Iesu Mesia ia tātou ’ia hāmani maita’i ia vetahi ’ē.

Mosia 5:5–15

’Ia bāpetizo-ana’e-hia vau ’e ’ia rave ho’i i te ’ōro’a mo’a, e rave au i te i’oa o te Mesia i ni’a iho iā’u.

E rave rahi paha te mau tamari’i tā ’outou e ha’api’i nei, tei bāpetizohia ’e tē fa’a’āpī nei i tā rātou mau fafaura’a nā roto i te ’ōro’a mo’a. E fa’aha’amana’o ia rātou ē, hō’ē tuha’a faufa’a o tā rātou fafaura’a nō te bāpetizora’a ’o te ravera’a ïa i ni’a iho ia rātou i te i’oa o Iesu Mesia.

Mau ’ohipa e nehenehe e rave

• Pāpa’i i te hō’ē menemene i ni’a i te tāpura ’ere’ere, ’e ’a tu’u i te hō’ē hōho’a o Iesu Mesia i rōpū i te menemene. Ani i te mau tamari’i ’ia pāpa’i i tō rātou iho hōho’a ’a tai’o ’āmui ai ’outou i te Mosia 5:8. E aha tā teie ’īrava e parau nei ia tātou ’ia rave i ni’a iho ia tātou ? E aha tā tātou i « fafau » ? Ani i te mau tamari’i ’ia pāpa’i i te i’oa o te Mesia i ni’a i tō rātou iho mau hōho’a ’e e tu’u i te mau hōho’a i roto i te menemene ’e te Fa’aora. E aha tā tātou e ’euhe ’ia bāpetizo-ana’e-hia tātou ’e ’ia rave ana’e tātou i te ’ōro’a mo’a ? (hi’o Mosia 18:8–9 ; PHPF 20:77, 79).

• Paraparau i te mau tamari’i nō te aha te ta’ata e tu’u ai i tō rātou i’oa i ni’a iho i te mau mea, mai te ’ohipa ha’api’ira’a, te ’ahu tū’aro, ’e tē vai atu ra (hi’o Mosia 5:14–15). Nāhea tātou i te fa’a’ite ē, ’ua pāpa’i tātou i te i’oa o te Mesia « i ni’a iho i tō tātou ’ā’au i te mau taime ato’a » ? (Mosia 5:12).

• Ani i te hō’ē taure’are’a tamāroa ’e ’aore rā, tamāhine o te pāroita, ’ia haere mai i roto i tā ’outou piha ha’api’ira’a ’e ’ia fa’ata’a mai i te mau fafaura’a tā tātou e fa’a’āpī nā roto i te ravera’a i te ’ōro’a mo’a. Tai’o i nā pure ’ōro’a i roto i te Te Parau Ha’api’ira’a ’e Te Mau Parau Fafau 20:77 ’e 79 i mua i te mau tamari’i, ma tte ani ia rātou ’ia ’imi i te mau pereota ’o tē fa’ata’a ra e aha tā tātou e fafau e rave ’e e aha tā te Atua e fafau mai.

Fa’aitoito i te ha’api’ira’a mai i te fare

Ani i te mau tamari’i ’ia pāpa’i i te hōho’a o te hō’ē mea tā rātou i ha’api’i mai i teie mahana, ’e e fa’a’ohipa i tā rātou hōho’a i pāpa’i nō te ha’api’i i tō rātou ’utuāfare.

Ha’amaita’iraʼa i tā tātou ha’api’ira’a

E ha’api’i i te mau tamari’i ’ia pāpa’i i te mau mana’o e tae mai. E nehenehe ato’a te mau tamari’i e ha’api’i i te peu nō te tāpa’ora’a i te mau mana’o e tae mai—mai te tāpa’ora’a i te mau pāpa’ira’a mo’a, te pāpa’ira’a i te mau hōho’a, ’e ’aore rā, te pāpa’ira’a i te tahi mau parau i roto i te buka ’ā’amu.