« 20–26 nō ’Ēperēra. Mosia 4–6 : ‘Fa’ahuru ’ē [rahi]’ », Mai, pe’e mai—nō te Paraimere : Buka a Moromona 2020 (2020)
« 20–26 nō ’Ēperēra. Mosia 4–6 », Mai, pe’e mai—nō te Paraimere : 2020
I roto i te tāvinira’a i tō ’outou Atua, nā Walter Rane
20–26 nō ’Ēperēra.
Mosia 4–6
« Fa’ahuru ’ē [rahi] »
E aha te mau ha’api’ira’a a te ari’i Beniamina i roto i te Mosia 4–6 ’o te tauturu maita’i a’e i te mau tamari’i tā ’outou e ha’api’i nei ’ia ha’amata i te fāri’i i te « hō’ē fa’ahuru-’ē-ra’a rahi » (Mosia 5:2) i roto i tō rātou ’ā’au ? Pāpa’i i te mau mana’o e tae mai ’a ’imi ai ’outou i te arata’ira’a nā roto i te pure.
Pāpa’i i te mau mana’o e tae mai
Fa’a’ite i te mana’o
Pāpa’i i te i’oa o te tamari’i tāta’itahi i roto i tā ’outou piha ha’api’ira’a i ni’a i te hō’ē tuha’a ’api parau, ’e ’a tu’u i te tuha’a ’api parau i roto i te hō’ē fa’ari’i. ’A huti mai ai ’outou i te i’oa tāta’itahi mai roto mai i te fa’ari’i, e ani i taua tamari’i ra ’ia fa’a’ite mai i te hō’ē mea tā rātou e ha’amana’o ra i roto i te ha’api’ira’a nō te hepetoma i ma’iri a’enei ’e ’aore rā, te hō’ē mea tā rātou i ha’api’i mai i roto i te Mosia 4–6 i te fare i teie hepetoma.
Ha’api’i i te ha’api’ira’a tumu : Mau tamari’i ’āpī
E hōro’a mai te tātarahapa i te ’oa’oa.
Tauturu i te mau tamari’i ’ia ha’api’i mai nō ni’a i te hōro’a fa’ahiahia o te tātarahapa e roa’a maoti te tāra’ehara a Iesu Mesia.
Mau ’ohipa e nehenehe e rave
-
Fa’a’ohipa i te Mosia 4:1–3 ’e 10 nō te ha’api’i i te mau tamari’i e aha te aura’a te tātarahapa. ’Ei hi’ora’a, e tauturu ia rātou ’ia ’imi ē, ’ua pe’ape’a te mau ta’ata o te ari’i Beniamina nō tā rātou mau hara ’e ’ua ani i te fa’a’orera’a hara (’īrava 1–2), ’e ’ua parau te ari’i Beniāmina ia rātou ’ia fa’aru’e (’e ’aore rā ’ia fa’aea i te rave) i tā rātou mau hara (’īrava 10). Tai’o i te ’īrava 3 i mua ia rātou, ’e e ani e aha te mana’o o te ta’ata i te tātarahapara’a rātou.
-
E ani i te mau tamari’i e aha tō tātou huru ’ia repo ana’e tō tātou mau ’ahu. E aha tō tātou huru ’ia riro fa’ahou ana’e tātou ’ei mea mā ? E fa’ata’a ē, mai te ’ahu repo e pu’ahia, e nehenehe tā tātou e tātarahapa ’ia rave ana’e tātou i te hō’ē hape. Fa’a’ite i te hō’ē hōho’a o Iesu Mesia, ’e e fa’a’ite pāpū ē, e mana tōna nō te tātara i tā tātou mau hara ’e ’ia fa’ariro ia tātou ’ei mea mā fa’ahou mai te mea ē, e tātarahapa tātou. Hīmene ’āmui i te ’īrava piti o te « Aide moi, Père » (Chants pour les enfants, 52). Ani i te mau tamari’i e aha tā te hīmene e ha’api’i nei nō ni’a i te tātarahapa.
E ti’a iā’u ’ia aupuru ia vetahi ’ē ma te here ’e te hāmani maita’i.
Nāhea ’outou i te fa’a’ohipa i te Mosia 4:13–26 nō te ha’api’i i te mau tamari’i « ’ia here te tahi ’e te tahi, ’e ’ia tāvini te tahi ’e te tahi »? (’īrava 15).
Mau ’ohipa e nehenehe e rave
-
Pāpa’i i te hōho’a o te hō’ē māfatu na’ina’i i ni’a i te tāpura ’ere’ere. Ani i te mau tamari’i ʼia faʼaʼite mai i te mau rāveʼa e nehenehe ai rātou e fa’a’ite i te maita’i i ni’a ia vetahi ʼē. I te taime tāta’itahi e fa’a’ite mai ai rātou, ’a tūmā i te māfatu ’e ’a pāpa’i i te hōho’a o te hō’ē māfatu rahi a’e. E fa’a’ite pāpū ē, e tupu tō tātou here ia vetahi ’ē i te rahi, ’ia fa’a’ite ana’e tātou i te maita’i i ni’a ia rātou. Hōro’a i te mau tamari’i i te tahi mau māfatu pāpie, ’e e ani ia rātou ’ia pāpa’i i ni’a i te mau māfatu i te hōho’a o te mau rāve’a e nehenehe ai rātou e fa’a’ite i te here ’e te maita’i.
-
Tauturu i te mau tamari’i ’ia fa’aineine i te tahi mau ’ohipa e rave ’a hīmene ai rātou i te hō’ē hīmene nō ni’a i te herera’a ia vetahi ’ē, mai te « Aimez chacun » ’e ’aore rā « Aimez vos frères » (Chants pour les enfants, 39, 74)
’Ia rave ana’e au i te mau fafaura’a ’e te Atua, e rave au i te i’oa o te Mesia i ni’a iho iā’u.
Feruri nāhea ’outou i te tauturu i te mau tamari’i tā ’outou e ha’api’i nei ’ia fa’aineine nō te rave i te mau fafaura’a o te bāpetizora’a ’e te Atua, ’e ’ia « pi’ihia [rātou] te mau tamari’i a te Mesia » (Mosia 5:7).
Mau ’ohipa e nehenehe e rave
-
Tauturu i te mau tamari’i ’ia hāmani i te mau tāreta e fa’a’ite ra i te i’oa o « Iesu Mesia » ’e ’a tāmau i te reira i ni’a i tō rātou ’ahu, i ni’a i tō rātou māfatu (hi’o i te ’api ’ohipara’a nō teie hepetoma). E fa’ata’a ē, ’ua ha’api’i te ari’i Beniamina i tōna mau ta’ata ē, ’ia rave ana’e tātou i te mau fafaura’a, ’e ’aore rā, i te mau ’euhera’a ’e te Atua, e au ïa i te « pāpa’ira’a i te i’oa o te Mesia i roto i tō [tātou] māfatu i te mau taime ato’a » (Mosia 5:12). E aha tā tātou e ’euhe e rave ’ia bāpetizo-ana’e-hia tātou ’e ’ia rave ana’e tātou i te ’ōro’a mo’a? (Hi’o Mosia 5:8; PH&PF 20:37, 77, 79).
-
Ani i te mau tamari’i e aha tā rātou e rave nō te riro ’ei hoa nō te hō’ē ta’ata (’ei hi’ora’a, paraparau ia rātou, e rave i te ’ohipa ’e ’o rātou, e hōro’a i te taime e fa’aea i pīha’i iho ia rātou). Tai’o i te Mosia 5:13 i te mau tamari’i. E aha tā tātou e rave nō te ’ite maita’i a’e ia Iesu Mesia, ’ia ’ore ’oia ’ia riro « ’ei ta’ata ’e’ē » nō tātou ?
Ha’api’i i te ha’api’ira’a tumu : Mau tamari’i pa’ari
E nehenehe au e tātarahapa.
Nāhea ’outou i te tauturu i te mau tamari’i ’ia hāro’aro’a i te aura’a nō te parau tātarahapa ? E aha te mau ’īrava i roto i te Mosia 4:1–11 tā ’outou e mana’o ē e tauturu te reira ia rātou ?
Mau ’ohipa e nehenehe e rave
-
Pāpa’i i te ta’o fa’a’orera’a hara i ni’a i te tāpura ’ere’ere. Tai’o ’āmui i te Mosia 4:1–3, ’e e ani i te mau tamari’i ’ia ’imi i te mau ta’o i roto i te ’īrava 3 ’o tē fa’ata’a ra i te mau ha’amaita’ira’a ’o tē tae mai ’ia tātarahapa ana’e tātou ’e ’ia fāri’i ana’e i te fa’a’orera’a hara.
-
Ani i te mau tamari’i ’ia fa’a’ite mai i te mau mea tā tātou e ti’a ’ia rave ’ia ti’a ia tātou ’ia tātarahapa hope roa ’e ma te ’ā’au tae mau. E tauturu ia rātou ’ia ’imi i te tahi o teie mau mea i roto i te Mosia 4:10, ’e e ’āparau i te mau aura’a o te mau ta’o ’e te mau pereota e ’itehia i roto i te reira ’īrava. E fa’a’ite i te hō’ē ’ā’amu ’o tē fa’ahōho’a i te tātarahapa, penei a’e nō roto mai i tō ’outou iho orara’a ’e ’aore rā, nō roto mai i te hō’ē ve’a ’āpī a te ’Ēkālesia.
-
Tauturu i te mau tamari’i ’ia ’imi i te mau ta’o i roto i te Mosia 4:6, 9, ’e 11 ’o tē fa’ata’a i te parau nō te Metua i te Ao ra. Nō te aha e mea faufa’a ’ia hāro’aro’a e aha te huru o te Metua i te Ao ra ’ia hina’aro ana’e tātou e tātarahapa ? Fa’a’ite i tō ’outou ’itera’a pāpū nō ni’a i tō ’outou mana’o i te here o te Atua ’a tātarahapa ai ’outou.
Tē fa’auru mai nei te ’evanelia iā’u ’ia aupuru ia vetahi ’ē ma te here ’e te hāmani maita’i.
’Ua ha’api’i te ari’i Beniamina ē, ’ia haere ana’e tātou i te Mesia ra ’e ’ia fāri’i ana’e i te matarara’a o tā tātou mau hara, e « fa’a’īhia tātou i te here o te Atua » (Mosia 4:12), ’o tē arata’i ia tātou ’ia riro ’ei ta’ata aroha ’e te maita’i i ni’a ia vetahi ’ē.
Mau ’ohipa e nehenehe e rave
-
Tauturu i te mau tamari’i ’ia ’imi i te Mosia 4:13–16, 26 ’e e imi i te mau pereota ’o tē fa’ata’a mai nāhea tātou i te tāvini ia vetahi ’ē. Ani ia rātou ’ia ha’uti mai i teie mau mea ’e ’aore rā, ’ia pāpa’i i te hōho’a nō te reira, ’e e vaiiho i te tahi atu mau tamari’i ’ia fa’ahiti mai i te pereota. Nāhea tātou i te fa’a’ite i te here ’e te maita’i i te fare, i te fare ha’api’ira’a, ’e ’aore rā, i te fare purera’a ?
-
Ani i te mau tamari’i ’ia fa’a’ite i te hō’ē taime ’ua here ’e ’ua tāvini rātou i te hō’ē ta’ata, ’e e aha tā te reira i fa’atupu i roto ia rātou. E aha te tahi mau tumu e ’ore ai te ta’ata e hina’aro e tāvini ia vetahi ’ē ? Ani i te mau tamari’i e aha tā rātou e parau i te hō’ē ta’ata nō te tāparu iāna ’ia tauturu i te ta’ata nava’i ’ore. E ’ite rātou i te mau mana’o i roto i te Mosia 4:16–26.
’Ua ha’api’i mai Iesu Mesia ia tātou ’ia hāmani maita’i ia vetahi ’ē.
’Ia bāpetizo-ana’e-hia vau ’e ’ia rave ho’i i te ’ōro’a mo’a, e rave au i te i’oa o te Mesia i ni’a iho iā’u.
E rave rahi paha te mau tamari’i tā ’outou e ha’api’i nei, tei bāpetizohia ’e tē fa’a’āpī nei i tā rātou mau fafaura’a nā roto i te ’ōro’a mo’a. E fa’aha’amana’o ia rātou ē, hō’ē tuha’a faufa’a o tā rātou fafaura’a nō te bāpetizora’a ’o te ravera’a ïa i ni’a iho ia rātou i te i’oa o Iesu Mesia.
Mau ’ohipa e nehenehe e rave
-
Pāpa’i i te hō’ē menemene i ni’a i te tāpura ’ere’ere, ’e ’a tu’u i te hō’ē hōho’a o Iesu Mesia i rōpū i te menemene. Ani i te mau tamari’i ’ia pāpa’i i tō rātou iho hōho’a ’a tai’o ’āmui ai ’outou i te Mosia 5:8. E aha tā teie ’īrava e parau nei ia tātou ’ia rave i ni’a iho ia tātou ? E aha tā tātou i « fafau » ? Ani i te mau tamari’i ’ia pāpa’i i te i’oa o te Mesia i ni’a i tō rātou iho mau hōho’a ’e e tu’u i te mau hōho’a i roto i te menemene ’e te Fa’aora. E aha tā tātou e ’euhe ’ia bāpetizo-ana’e-hia tātou ’e ’ia rave ana’e tātou i te ’ōro’a mo’a ? (hi’o Mosia 18:8–9 ; PHPF 20:77, 79).
-
Paraparau i te mau tamari’i nō te aha te ta’ata e tu’u ai i tō rātou i’oa i ni’a iho i te mau mea, mai te ’ohipa ha’api’ira’a, te ’ahu tū’aro, ’e tē vai atu ra (hi’o Mosia 5:14–15). Nāhea tātou i te fa’a’ite ē, ’ua pāpa’i tātou i te i’oa o te Mesia « i ni’a iho i tō tātou ’ā’au i te mau taime ato’a » ? (Mosia 5:12).
-
Ani i te hō’ē taure’are’a tamāroa ’e ’aore rā, tamāhine o te pāroita, ’ia haere mai i roto i tā ’outou piha ha’api’ira’a ’e ’ia fa’ata’a mai i te mau fafaura’a tā tātou e fa’a’āpī nā roto i te ravera’a i te ’ōro’a mo’a. Tai’o i nā pure ’ōro’a i roto i te Te Parau Ha’api’ira’a ’e Te Mau Parau Fafau 20:77 ’e 79 i mua i te mau tamari’i, ma tte ani ia rātou ’ia ’imi i te mau pereota ’o tē fa’ata’a ra e aha tā tātou e fafau e rave ’e e aha tā te Atua e fafau mai.
Fa’aitoito i te ha’api’ira’a mai i te fare
Ani i te mau tamari’i ’ia pāpa’i i te hōho’a o te hō’ē mea tā rātou i ha’api’i mai i teie mahana, ’e e fa’a’ohipa i tā rātou hōho’a i pāpa’i nō te ha’api’i i tō rātou ’utuāfare.
Ha’amaita’iraʼa i tā tātou ha’api’ira’a
E ha’api’i i te mau tamari’i ’ia pāpa’i i te mau mana’o e tae mai. E nehenehe ato’a te mau tamari’i e ha’api’i i te peu nō te tāpa’ora’a i te mau mana’o e tae mai—mai te tāpa’ora’a i te mau pāpa’ira’a mo’a, te pāpa’ira’a i te mau hōho’a, ’e ’aore rā, te pāpa’ira’a i te tahi mau parau i roto i te buka ’ā’amu.