Ābrahāms Mamres līdzenumos, Grants Romnijs Klāsons

18.–24. novembris

Jēkaba vēst.

„Esiet vārda darītāji un ne tikai klausītāji”

Jēkaba vēstule ietver daudzas patiesās mācības, kas var svētīt bērnus, kurus mācāt. Sekojiet Gara pamudinājumiem, lai noteiktu, kurās patiesajās mācībās dalīties ar jūsu klases bērniem. Jums var palīdzēt arī šajā izklāstā ietvertās idejas.

Pierakstiet gūtos iespaidus

Aiciniet dalīties

Aiciniet bērnus dalīties evaņģēlija principā, kuru viņi šonedēļ mācījās kopās ar savu ģimeni vai apguva pagājušajā Sākumskolas nodarbībā. Pēc tam, kad kāds no bērniem ir padalījies vienā no principiem, aiciniet kādu citu bērnu pārstāstīt iepriekšējā bērna teikto.

Māciet doktrīnu

Jaunākiem bērniem

Jēkaba v. 1:5–6

Es varu lūgt Debesu Tēvam palīdzību, lai uzzinātu, kas ir patiess.

Palīdziet bērniem, kurus mācāt, saprast, ka viņi var vērsties pie Debesu Tēva pēc gudrības. Ja viņi tā darīs, tad gūs lielas svētības, saskaroties ar sarežģītiem jautājumiem.

Iespējamās aktivitātes

• Palīdziet bērniem iegaumēt šo frāzi: „Ja kādam no jums trūkst gudrības, tas lai to lūdz no Dieva” (Jēkaba v. 1:5). Kā mēs uzdodam Dievam jautājumus? Kā Viņš mums atbild?

• Parādiet attēlu ar Pirmo vīziju (Evaņģēlija mākslas darbu grāmata, nr. 90) un pastāstiet, kā Jēkaba v. 1:5 mudināja Džozefu Smitu lūgt Debesu Tēvam palīdzību saistībā ar vienu jautājumu (skat. Džozefs Smits — Vēsture 1:1–15). Dalieties savā liecībā par to, ka Dievs atbild uz lūgšanām, un lieciniet par to, ka bērni var lūgt, kad viņiem rodas jautājumi. Aiciniet bērnus uzzīmēt, kā Džozefs Smits lasa Jēkaba v. 1:5 un lūdz Debesu Tēvam.

Jēkaba v. 3:1–13

Es varu laipni runāt.

Jēkabs liecināja: kad mēs mācāmies citiem teikt tikai laipnus vārdus, mēs kļūstam līdzīgāki Jēzum Kristum (skat. Jēkaba v. 3:2).

Iespējamās aktivitātes

• Atnesiet uz klasi kaut ko saldu un kaut ko skābu, ļaujiet bērniem to nogaršot. Palīdziet viņiem saprast, ka mums ir jāizmanto savas mēles, lai izteiktu laipnus vārdus (līdzīgi kā nogaršojot saldas lietas), nevis ļaunus vārdus (līdzīgi kā nogaršojot skābas lietas) (skat. Jēkaba v. 3:10). Palīdziet bērniem izdomāt piemērus tam, ko jauku mēs varam citiem pateikt.

• Iedodiet katram bērnam vienkāršu attēlu ar cilvēku, kurš runā. Aiciniet bērnus pacelt attēlu, kad jūs pastāstāt, ko jauku mēs varam pateikt (piemēram, patiesību, komplimentus, piedāvājumu palīdzēt), un nolaist, kad jūs stāstāt to, ko mums nevajadzētu teikt (piemēram, melus, apsaukāšanos un atteikšanos paklausīt vecākiem).

• Nostipriniet zināšanas par apgūstamo principu no Jēkaba v. 3:1–13, kopīgi nodziedot dziesmu par laipnību, piemēram, „Es būšu laipns” (Bērnu dziesmu grāmata, 83. lpp.). Ierosiniet bērniem izveidot „laipnības trauku”, kuru piepildīt ar oļiem vai citiem maziem priekšmetiem ikreiz, kad viņi kādam pasaka ko jauku.

Jēkaba v. 5:7–11

Dažas Dieva svētības no mums prasa pacietību.

Pacietība ne vienmēr ir viegli iegūstama īpašība, it īpaši bērniem. Padomājiet, kā jūs varat pielietot Jēkaba padomu, lai palīdzētu bērniem, kurus mācāt, iemantot pacietību.

Iespējamās aktivitātes

• Aiciniet bērnus padomāt par reizēm, kad viņiem nācās gaidīt to, ko viņi ļoti vēlējās. Paskaidrojiet, ka pacietība ir gaidīšana bez žēlošanās.

• Pārstāstiet Jēkaba v. 5:7 saviem vārdiem un parādiet attēlu ar sēklu vai stādu. Kāpēc mums ir nepieciešama pacietība, audzējot augus? Kas notiktu, ja mēs mēģinātu pavilkt aiz stāda, lai tas ātrāk izaugtu? Lieciniet par to, ka Dievs mums ir paredzējis daudz svētību, taču dažām no tām ir nepieciešama pacietība.

• Pastāstiet stāstu par Ījabu, kurš minēts Jēkaba v. 5:11, — kā pacietības piemēru (skat. „46. nod.: Ījabs”, Vecās Derības stāsti, 165.–169. lpp. vai attiecīgo video angļu valodā vietnē LDS.org). Kā Ījabs tika svētīts par savu pacietību?

Māciet doktrīnu

Vecākiem bērniem

Jēkaba v. 1:5–6

Debesu Tēvs palīdzēs man uzzināt patiesību, ja es meklēšu Viņa palīdzību.

Lai gan bērni, kurus mācāt, var šķist mazi, viņi ir tikai dažus gadus jaunāki par Džozefu Smitu, kad viņš lasīja Jēkaba v. 1:5 un saņēma iedvesmu vērsties pie Debesu Tēva lūgšanā. Padomājiet, kā jūs varat palīdzēt bērniem stiprināt viņu ticību tam, ka Dievs viņiem palīdzēs, kad viņiem pietrūks gudrības.

Iespējamās aktivitātes

• Palūdziet bērniem pastāstīt saviem vārdiem par Džozefa Smita Pirmo vīziju (skat. Džozefs Smits — Vēsture 1:5–19, skat. arī video „Džozefa Smita Pirmā vīzija” vietnē LDS.org). Kā Jēkaba v. 1:5 palīdzēja Džozefam? Palīdziet bērniem izdomāt, kuri vēl cilvēki Svētajos Rakstos ir saņēmuši atbildi uz savām lūgšanām (piemēram, Nefijs (1. Nefija 11:1–6) un Jareda brālis (Etera 2:18 – 3:9)). Ko mēs varam lūgt Debesu Tēvam mūsu lūgšanās?

• Izlasiet kopā ar bērniem Džozefs Smits — Vēsture 1:10–14. Aiciniet bērnus sameklēt, ko Džozefs darīja, lai saņemtu atbildes uz saviem jautājumiem. Kā mēs varam sekot Džozefa Smita piemēram tad, kad mums ir jautājumi?

Jēkaba 1:22–27; 2:14–26

„Ticība bez darbiem ir nedzīva.”

Kā jūs palīdzēsiet bērniem saredzēt saikni starp to, kam viņi tic un ko dara?

Iespējamās aktivitātes

• Parādiet bērniem kabatas lukturīti bez baterijām, zīmuli bez grafīta vai kaut ko citu nederīgu jeb „nedzīvu”. Palūdziet bērniem izlasīt Jēkaba 2:14–17. Kā šie priekšmeti ilustrē šajos pantos ietverto, patieso mācību?

• Aiciniet bērnus patstāvīgi izlasīt Jēkaba 1:22–27; 2:14–26. Pēc tam aiciniet viņus pastāstīt, kā viņi varētu parādīt, ka ir vārda darītāji. Piemēram, vai viņi zina kādu, kurš ir slims vai vientuļš, lai viņu apciemotu? Vai viņi varētu apņemties vairāk kalpot savai ģimenei? Jūs arī varētu atgādināt vārdus, ko viņi šodien dzirdēja Vakarēdiena sanāksmē. Kā mēs varam būt šo vārdu darītāji?

Jēkaba v. 3:1–13

Es varu kontrolēt to, ko saku.

Vārdi, kurus sakām cits citam, var šķist nenozīmīgi, bet, kā liecināja Jēkabs, tie var atstāt spēcīgu ietekmi gan uz labu, gan uz sliktu.

Iespējamās aktivitātes

• Vai jūsu bīskapijā ir kāds cilvēks, iespējams, jūsu klases bērns, kurš ir strādājis ar zirgiem vai kurš zina kaut ko par laivām? Jūs varētu uzaicināt viņu padalīties domās par Jēkaba v. 3:3–4 ietvertajām mācībām, kas saistītas ar laipnajiem vārdiem, vai arī jūs varētu padalīties savās domās. Ko mēs varam mācīties no šiem piemēriem par savas mēles savaldīšanu?

• Aiciniet bērnus izlasīt Jēkaba v. 3:1–13 un uzzīmēt šajos pantos ietverto mācību par savas mēles savaldīšanu. Atvēliet laiku, lai viņi varētu dalīties savos zīmējumos un pastāstīt, ko ir apguvuši.

• Kad būsiet kopā atkārtojuši Jēkaba v. 3:1–13, atkārtojiet arī valodas standartus, kas ietverti brošūrā Jaunatnes morāles stiprināšanai (20.–21. lpp.). Palīdziet bērniem izdomāt, kā viņi varētu pilnveidot savu runas veidu attieksmē pret apkārtējiem, un mudiniet viņus izvirzīt personīgos mērķus.

Mudiniet mācīties mājās

Aiciniet bērnus nākamās nedēļas laikā lūgt Debesu Tēvu, uzdodot kādu jautājumu, vai izrādīt lielāku pacietību. Palūdziet viņiem dalīties savā pieredzē nākamajā nodarbībā.

Pasniegšanas pilnveidošana

Palīdziet bērniem būt aktīviem. „Kad mācāt bērnus, atļaujiet viņiem būvēt, zīmēt, krāsot, rakstīt un radīt. Tās ir vairāk, nekā tikai jautras aktivitātes — tās ir būtiskas mācīšanās procesā” (Mācīšana pēc Glābēja parauga, 25. lpp.).