Viņš vedīs tevi pie rokas, Sandra Resta

24. februāris – 1. marts

2. Nefija 26.–30. nodaļa

„Brīnišķs darbs un brīnums”

Atcerieties, ka mājām vajadzētu būt centrālajai vietai, kur apgūt evaņģēliju. 2. Nefija 26.–30. nodaļas personīgajai studēšanai vai studēšanai ģimenes lokā vajadzētu būt par pamatu tam, lai sagatavotos mācīt. Izplānojiet, kādā veidā jūs pilnveidosiet, stiprināsiet un iedrošināsiet savus klases dalībniekus personīgajām un ģimenes studijām.

Pierakstiet gūtos iespaidus

Aiciniet dalīties

Stundas sākumā dodiet nodarbības dalībniekiem iespēju dalīties kādā rakstvietā no 2. Nefija 26.–30. nodaļas, kas viņiem šķita nozīmīga, kad viņi studēja mājās. Piemēram, jūs varētu lūgt viņus īsumā dalīties kādā pantā, kas palīdzēja viņiem izprast mūsdienas un izaicinājumus, ar kuriem mēs saskaramies.

Māciet doktrīnu

2. Nefija 26:24–28, 33

Viss, ko Tas Kungs dara, izriet no Viņa mīlestības pret mums.

• Ja jūtat iedvesmu apspriest Nefija mācības par Tā Kunga mīlestību, jūs varētu izmantot šādu paņēmienu: pēc tam, kad kopā būsiet izlasījuši 2. Nefija 26:24, aiciniet nodarbības dalībniekus izveidot sarakstus ar to, ko Jēzus Kristus, mīlestības vadīts, ir viņu labā izdarījis. Kādā veidā Viņš „visus cilvēkus [velk] pie Sevis”? Ko mēs jūtamies iedvesmoti darīt, atbildot uz Viņa mīlestības izpausmēm?

• Tā Kunga uzaicinājumi 2. Nefija 26:24–28, 33 ir spēcīgs Viņa mīlestības pierādījums. Viens no veidiem, kā jūs varētu palīdzēt stundas dalībniekiem atklāt šos aicinājumus, ir apvienot Tā Kunga vēstījumu, kas iekļauts šajos pantos, vienā apkopojošā teikumā. Iespējams, daži klātesošie vēlētos dalīties savos kopsavilkumos. Kā šie panti varētu ietekmēt to, kā mēs aicinām citus nākt pie Kristus? Pamudiniet stundas dalībniekus pierakstīt dažas no savām domām un sajūtām. Lai palīdzētu pieaicināt Garu, kamēr nodarbības dalībnieki apdomā jautājumu, jūs varētu apsvērt iespēju — atskaņot kādas garīgās dziesmas ierakstu par Glābēja mīlestību, piemēram, „Nāciet pie Jēzus!” (Garīgās dziesmas, nr. 63).

2. Nefija 27. nodaļa; 29. nodaļa; 30:3–8

Mormona Grāmata ir būtiska Dieva pēdējo dienu darbā.

• Iespējams, jūsu klases dalībniekiem varētu būt nepieciešama neliela palīdzība, lai izprastu 2. Nefija 27. nodaļā atrodamo pravietojumu par aizzīmogoto grāmatu un mācīto vīru. Palīdzēt varētu „Papildresursos” piedāvātais vēsturiskais pieraksts. Padomājiet, vai daži no stundas dalībniekiem varētu īsumā izspēlēt šajā pierakstā un 2. Nefija 27:15–22 aprakstītos notikumus? Kāds varētu būt bijis iemesls tam, ka Nefijam tika parādīti šie notikumi daudzus gadus iepriekš? Ko Nefija pravietojums mums māca par Mormona Grāmatas nozīmīgumu? Mudiniet nodarbības dalībniekus savstarpēji dalīties tajā, kā viņi saņēma savas liecības par Mormona Grāmatu.

• Vai kādam no klātesošajam ir bijusi pieredze — aicināt kādu lasīt Mormona Grāmatu —, ar ko viņi varētu dalīties? Kādi varētu būt iemesli, kāpēc kāds varētu nepieņemt aicinājumu lasīt Mormona Grāmatu? Tā Kunga atbilde uz vienu no šādiem iemesliem ir atrodama 2. Nefija 29:6–11. Jūs varētu aicināt nodarbības dalībniekus izlasīt šos pantus un tad lomās izspēlēt, kā viņi varētu mīloši atbildēt kādam, kurš apgalvo, ka Mormona Grāmata nav nepieciešama. Kādas vēl idejas stundas dalībniekiem ir par to, kā viņi var palīdzēt citiem „zinā[t], ka tā ir svētība viņiem no Dieva rokas”? (2. Nefija 30:6).

2. Nefija 28. nodaļa

Sātans cenšas pievilt.

• Šīs nedēļas nodarbību izklāsts rokasgrāmatā „Nāciet, sekojiet Man!” indivīdiem un ģimenēm rekomendē sameklēt Sātana melus, kas aprakstīti 2. Nefija 28. nodaļā. Iespējams, nodarbības dalībnieki varētu dalīties tajā, ko viņi atrada, vai arī viņi varētu stundas laikā ātri pārskatīt 2. Nefija 28. nodaļu un uzskaitīt tos Sātana melus, ko viņi atpazina. Varētu būt lietderīgi ļaut viņiem strādāt mazās grupās, lai atrastu rakstvietas, kas atspēko šos melus (ja viņiem ir nepieciešama palīdzība, jūs varētu dalīties ar „Papildresursos” piedāvātajiem ieteikumiem). Pēc tam grupas varētu savstarpēji dalīties tajā, ko tās ir atradušas, un apspriest, kā viņi var atklāt pretinieka „viltu un maldus, un ģeķīgas mācības” (2. Nefija 28:9).

Mudiniet mācīties mājās

Stundas dalībnieki varētu justies iedvesmoti izlasīt 2. Nefija 31.–33. nodaļu, ja viņi zinātu, ka šīs nodaļas satur pēdējos Nefija rakstītos vārdus, ieskaitot vienu no vienkāršākajiem, taču tajā pat laikā — visaptverošākajiem Kristus mācības aprakstiem.

Papildresursi

„Tad mācītais sacīs: Es nevaru to lasīt” (2. Nefija 27:18).

1828. gada februārī Martins Heriss, Džozefa Smita draugs, devās „ceļojumā uz austrumiem, uz Ņujorku, ar dažu zīmju transkripciju no [zelta] plāksnēm, lai parādītu tās pētniekiem. Iespējams, viņš vēlējās papildus apliecinājumu tam, ka plāksnes bija autentiskas, vai varbūt viņš domāja, ka rekomendācijas palīdzēs viņiem aizņemties naudu, lai publicētu tulkojumu. Lai arī kā nebūtu bijis, viņš uzstāja, ka Tas Kungs bija pamudinājis viņu doties šajā ceļojumā.

Tajā laikā ne Džozefs, ne Martins neko daudz nezināja par valodu uz plāksnēm. Viņi zināja tikai tik daudz, cik eņģelis Moronijs bija Džozefam izstāstījis: ka tas bija seno amerikāņu pieraksts. Tādējādi tā vietā, lai meklētu kādu pētnieku, kas pārvaldītu ēģiptiešu valodu (vēlāk Džozefs uzzināja, ka valoda, kas bija uz plāksnēm, tika dēvēta par „pārveidoto ēģiptiešu valodu”), Martins apmeklēja vairākus pētniekus, kas interesējās par antīkām lietām, jo īpaši — amerikāņu senlietām.

… [Starp pētniekiem, kurus apmeklēja Martins, bija] Čārlzs Antons, jauns Kolumbijas koledžas gramatikas un lingvistikas profesors. Antons bija kolekcionējis amerikāņu indiāņu stāstus un runas savām publikācijām, un viņš bija ieinteresēts izpētīt Martina atnesto dokumentu.

Martins apgalvoja, ka Antons pasludināja to, ka rakstzīmes bija autentiskas, līdz brīdim, kad viņš uzzināja, kādā veidā Džozefs Smits tās ieguva. Viņš ierosināja, lai Martins atnes viņam plāksnes. Martins atteicās, un Antons atbildēja, pārfrāzēdams kādu pantu no Jesajas: „Es nevaru lasīt aizzīmogotu grāmatu.” Kaut arī vēlāk Antons noliedza Martina stāstu par viņu tikšanos, mēs zinām šo: pēc austrumu pētnieku apmeklēšanas Martins atgriezās ar daudz lielāku pārliecību kā jebkad iepriekš, ka Džozefs Smits bija Dieva aicināts un ka plāksnes un rakstzīmes bija sendienu. Viņš un Džozefs raudzījās uz Antona apmeklējumu kā uz Jesajas pravietojuma piepildīšanos (šis fakts ir pieminēts arī pašā Mormona Grāmatā) par „aizzīmogot[u] grāmat[u], ko sniedz lasīt pratējam un saka: lasi to! Un viņš atbild: es nevaru to lasīt, jo tā ir aizzīmogota!” [Jesajas 29:11; skat. arī 2. Nefija 27:15–18]” („The Contributions of Martin Harris,” Revelations in Context [2016], 3–4, history.ChurchofJesusChrist.org).

Svētie Raksti, kas atspēko Sātana blēdības.

Viltus mācības	Patiesa mācība
„Šodien Viņš vairs nav Brīnumu Dievs, Viņš ir paveicis Savu darbu” (2. Nefija 28:6).	Moronija 7:35–37
„[Dievs] attaisnos nelielu grēku” (2. Nefija 28:8).	Mācības un Derību 1:31
„Viss ir labi Ciānā” (2. Nefija 28:21).	Mācības un Derību 68:31; 82:14
„Es neesmu velns, jo tāda vispār nav” (2. Nefija 28:22).	2. Nefija 2:17; Mācības un Derību 76:25–27
„Mums vairāk Dieva vārda nevajag, jo mums ir pietiekami” (2. Nefija 28:29).	2. Nefija 28:30; Ticības apliecinājumi 1:9

Pasniegšanas pilnveidošana

Nebaidieties no klusuma brīžiem. „Atbildei uz labu jautājumu ir vajadzīgs laiks. Tas prasa gremdēšanos pārdomās, piepūli un iedvesmu. Laiks, kas paiet, gaidot atbildi uz jautājumu, var izvērsties svētu pārdomu brīdī. Centieties nekrist kārdinājumā un nepārtraukt šo brīdi par agru, pašam atbildot uz saviem jautājumiem vai pārejot pie citas tēmas” (Mācīšana pēc Glābēja parauga, 31. lpp.).