Mai, pe’e mai
13–19 nō ’Ēperēra. Mosia 1–3 : « ’Ia ’ī rātou i te aroha i te Atua ’e i te ta’ata ato’a ra ho’i »


« 13–19 nō ’Ēperēra. Mosia 1–3 : ‘’Ia ’ī rātou i te aroha i te Atua ’e i te ta’ata ato’a ra ho’i’ », Mai, peʼe mai—nō te Haʼapiʼiraʼa Sābati : Buka a Moromona 2020 (2020)

« 13–19 nō ’Ēperēra. Mosia 1–3 », Mai, pe’e mai—nō te Ha’api’ira’a Sābati : Buka a Moromona 2020

Tē haʼapiʼi ra te ari’i Beniamina i tōna mau taʼata

Minerva K. Teichert (1888–1976), Te a’ora’a aroha a te ari’i Beniamina, 1935, oil on masonite, 36 x 48 inches. Brigham Young University of Art

13–19 nō ’Ēperēra

Mosia 1–3

« ’Ia ’ī rātou i te aroha i te Atua ’e i te ta’ata ato’a ra ho’i »

E rave rahi mau parau tumu e vai ra i roto i te Mosia 1–3 tā ʼoutou e nehenehe e tāu’aparau e tā ʼoutou mau pīahi. E pure ’ia arataʼihia nō te ʼite e aha te mau parau tumu faufaʼa rahi roa nō te mau taʼata tā ʼoutou e haʼapiʼi ra.

Pāpa’i i te mau mana’o e tae mai

ītona fa’a’itera’a

Fa’a’ite mai i te mana’o

Nō te hōroʼa i te mau pīahi i te hōʼē taime nō te paraparau mai nō niʼa i tā rātou iho taiʼoraʼa ʼaore rā te taiʼoraʼa e tō rātou ʼutuāfare i te Mosia 1–3, e ani ia rātou ’ia faʼaʼite atu i te tahi pīahi te hōʼē ʼīrava tā rātou i ʼite ʼe faʼauru maitaʼi.

ītona ha’api’ira’a

Ha’api’i i te ha’api’ira’a tumu

Mosia 2:1–9

E tītauhia te faʼaineineraʼa nō te fāriʼi i te parau a te Atua.

  • Hōʼē rāveʼa nō te haʼamata i te hōʼē tāu’ara’a parau nō niʼa i te faʼaineineraʼa ʼia fāriʼi i te parau a te Atua ’o te paraparauraʼa nō niʼa i te mau hopeʼa o te faʼaineineraʼa—ʼaore rā te faʼaineine-ʼore-raʼa—nō te tahi atu mau mea. ʼEi hiʼoraʼa, e fa’a’ite mai te mau pīahi, nāhea tō rātou faʼaineineraʼa ʼaore rā tō rātou faʼaineine-ʼore-raʼa i taui ai te ʼohipa tā rātou i rave i te fare haʼapiʼiraʼa ʼaore rā i te vāhi raveraʼa ʼohipa ʼaore rā i te tahi atu ʼohiparaʼa. I muri aʼe i tō rātou faʼaʼiteraʼa mai, e ani i te ʼāfaraʼa o te mau pīahi ʼia taiʼo Mosia 2:1–9, nō te ʼimi i te mau mea tā te nūnaʼa o te ariʼi Beniamina i rave nō te faʼaineine i te fāriʼi i te parau a te Atua. E ’imi te tahi atu ʼāfaraʼa i te hōʼē ā mau ʼīrava, nō te hi’o mai i te mau mea tā te ariʼi Beniamina i rave nō te faʼaʼite i tōna manaʼo nō niʼa i te parau a te Atua ʼe te hinaʼaro e faʼaʼite atu i te reira. Ani i muri iho i te pupu tātaʼitahi ʼia faʼaʼite mai i tō rātou mau manaʼo. E aha tā tātou e ʼapo mai nā roto mai i teie mau ʼīrava ’o te tauturu ia tātou ʼia fāriʼi i te parau a te Atua ?

Mosia 2:10–26

ʼA tāvini ai tātou ia vetahi ʼē, tē tāvini ra īa tātou i te Atua.

  • ʼUa riro te ariʼi Beniamina e hōʼē tāvini hiʼoraʼa maitaʼi nō te Atua ʼe te mau taʼata nā piha’i iho iāna. E aha tā tā ʼoutou mau pīahi i haʼapiʼi mai nā roto mai iāna nō te tauturu ia rātou i roto i tā rātou mau tautoʼoraʼa ʼia tāvini ia vetahi ʼē ? E feruri e haʼamata te tāu’ara’a parau ma te ani i te mau pīahi ʼia tāpura mai i te mau ha’afifiraʼa tā te taʼata e faʼaruru nei i roto i te tāviniraʼa ia vetahi ʼē—mai teie mau tumu, ’aita tātou e tāvini nei ʼaore rā nō teie mau tumu, ’aita tā tātou tāviniraʼa i te mea tauturu roa. I muri iho e tuatāpapa rātou i te Mosia 2:10–26 ʼe e hāmani i te hōʼē tāpura nō te mau parau mau tā te ariʼi Beniamina i haʼapiʼi nō niʼa i te tāviniraʼa ia vetahi ʼē o te tauturu ia rātou ʼia upoʼotiʼa i niʼa i te mau haʼafifiraʼa tā rātou i tāpura. E aha tā te mau taʼata iho ʼe te mau ʼutuāfare nō te tūtonu i niʼa i te tāviniraʼa i roto i tō rātou oraraʼa i te mau mahana atoʼa ? E feruri e faʼaʼite atu i te ʼāʼamu a te peresideni Thomas S. Monson i roto i « Te tahi atu mau mātēria tauturu » ’ei hōʼē rāveʼa.

  • E nehenehe te hōʼē hīmene mai te « ʼUa fārerei pinepine ra vau » (Te mau Hīmene, n° .17) ’aore rā te hō’ē video mai « The Old Shoemaker » (ChurchofJesusChrist.org) e haʼapūai i te poroʼi e ʼitehia i roto i te Mosia 2:17—ʼa tāvini ai tātou ia vetahi ʼē, tē tāvini ra īa tātou i te Atua. Nāhea ʼoutou i te faʼaʼohipa i teie mau mātēria nō te haʼapūai i te poroʼi a te ariʼi Beniamina ? E hina’aro paha te mau pīahi e faʼaʼite mai i te ’ohipa tā rātou i rave ʼa tāvini ai rātou ia vetahi ʼē ʼaore rā ’a fāriʼi ai rātou i te tāviniraʼa a te tahi ta’ata mai tā te Mesia. ʼEi tufaʼa nō tā ʼoutou tāu’aparaura’a, e feruri i te faʼaʼite atu i teie faʼahitiraʼa parau a te peresideni Henry B. Eyring : « ’Ia pūpū ana’e tātou i te tauturu i te hōʼē taʼata, tē fāriʼi nei te Faʼaora i te reira mai te huru ra ē tē tauturu ra tātou iāna » (« E ʼere ānei teie i te haʼapaeraʼa māʼa hinaaro nā’u ra ? » Ensign ʼaore rā Liahona, Mē 2015, 22). Nō te aha tātou e manaʼo ai ē te tāvini ra tātou i te Atua ʼa tāvini ai tātou ia vetahi ʼē ?

e piti nā vahine e tauahi ra

E tauturu te tāviniraʼa ia vetahi ’ē ia tātou ʼia ʼite i te aroha o te Atua.

Mosia 2:38–41

E tae mai te ʼoaʼoa nā roto i te haʼapaʼoraʼa i te mau faʼaueraʼa a te Atua.

  • Nō te tauturu i te mau pīahi ʼia « feruri i te maitaʼi ʼe te ʼoaʼoa o te taʼata e haʼapaʼo i te mau faʼaue a te Atua », e riro paha ’ei tauturura’a ʼia haʼamata ma te faʼataʼa i te parau o te ʼoaʼoa. Nāhea te mau pīahi e faʼataʼa mai i te parau o te ʼoaʼoa e tae mai nā roto i te haʼapaʼoraʼa i te faʼaue a te Atua ? E feruri paha rātou ē tē vai nei tō rātou hōʼē hoa tei parau mai ē, tē ʼoaʼoa nei ʼoia ma te ʼore e haʼapaʼo i te mau faʼaueraʼa. Ani ia rātou ʼia taiʼo i te Mosia 2:38–41 ʼe ʼia tāu’aparau e nāhea rātou i te tauturu i tō rātou hoa ʼia ʼite i te taʼa-ʼē-raʼa i rotopū i te ʼoaʼoa o te ao ʼe te ʼoaʼoa mure ʼore. E aha te mau ’itera’a ʼaore rā te mau hiʼoraʼa i roto i te oraraʼa o te mau taʼata ’o tā te mau pīahi e nehenehe e faʼaʼite mai e faʼahōhoʼa i te ʼoaʼoa mure ʼore ?

Mosia 3:1–20

E tae mai te fa’aorara’a nā roto anaʼe « i te iʼoa o te Mesia, te Fatu ».

  • Tei roto i te poroʼi a te ariʼi Beniamina te mau tohuraʼa pūai ʼe te māramarama maitaʼi nō niʼa i te fānauraʼa, te tāviniraʼa, ʼe te tusia tāraʼehara a Iesu Mesia. E ani atu i te mau pīahi ʼia faʼaʼite mai i te mau ʼīrava i roto i te Mosia 3:1–20 tei haʼaputapū taʼa ʼē ia rātou ʼe tei tauturu ia rātou ʼia māramarama i te parau nō te Faʼaora ʼe tāna misiōni. Ani ia rātou ʼia faʼaʼite mai nō te aha teie mau ʼīrava i haʼaputapū ai ia rātou ?

  • Tē haʼapiʼi nei te ʼŌmuaraʼa o te Buka a Moromona ē, tē faʼataʼa mai nei te buka « i te ʼōpuaraʼa nō te faʼaoraraʼa ». Nō te tauturu i te mau pīahi ʼia ʼite, nāhea te aʼoraʼa a te ariʼi Beniamina e tauturu ai i te faʼatupu i teie fā o te Buka a Moromona, e pāpaʼi i niʼa i te tāpura ’ere’ere Nō Iesu Mesia i noaʼa ai te faʼaoraraʼa. E tai’o fa’ahou te mau pīahi i te Mosia 3:1–20, ʼe i reira e tāpura ʼoutou ʼaore rā rātou i niʼa i te tāpura ’ere’ere i te mau parau mau tā rātou i haʼapiʼi mai nō niʼa i te ʼōpuaraʼa nō te faʼaoraraʼa. Ani i te mau pīahi e aha tā rātou i haʼapiʼi mai, e nāhea Iesu Mesia i faʼatupu ai i te ʼōpuaraʼa nō te faʼaoraraʼa. Hōroʼa i muri iho i te mau pīahi te taime ’ia taiʼo faʼahou i te Mosia 3:18–19 ʼe ʼia faʼaʼite mai e aha te tiʼa ia tātou ʼia rave nō te riro ʼei feiā moʼa ʼe ʼia fāriʼi i te faʼaoraraʼa. Nāhea te tāraʼehara a Iesu Mesia e tauturu ai ia tātou ʼia faʼatupu i te reira ? Ani i te mau pīahi ʼia faʼaʼite mai i tō rātou mau manaʼo nō niʼa i te ti’ara’a o te Faʼaora i roto i te ʼōpuaraʼa nō te faʼaoraraʼa.

ītona ’āpora’a ha’api’ira’a

Faʼaitoito i te haʼapiʼiraʼa mai i te fare.

ʼUa ora aʼena ānei tā ʼoutou mau pīahi i te tahi ʼohipa ’a faʼatauihia ai rātou nā te hōʼē haʼapiʼiraʼa tumu tei haʼapiʼihia i roto i te hōʼē aʼoraʼa, haʼapiʼiraʼa e ʼaore rā pāpaʼiraʼa moʼa ? E parau atu ia rātou ē i roto i te Mosia 4–6 e tai’o atu rātou i te hopeʼa pūai o te mau parau mau tei haʼapiʼihia e te ariʼi Beniamina i niʼa i tōna nūnaʼa.

ītona mātēria tauturu

Te tahi atu mau mātēria tauturu

Tāvinira’a ia vetahi ’ē

’Ua parau te peresideni Thomas S. Monson :

« Tau matahiti i ma’iri a’e nei ʼua tai’o vau i te hōʼē parau i pāpa’ihia e Jack McConnell, taote. ʼUa paʼari ʼoia i te mau mou’a i te pae ʼapatoʼa toʼoʼa o te rā nō Virginie i te fenua Marite, te hōʼē o nā tamari’i e hitu a te hōʼē ʼorometua Metoti ’e te hōʼē metua vahine i te ʼutuāfare. E mea ha’iha’i roa tō rātou oraraʼa. Tē faʼati’a ra ʼoia ē, i tōna tamariʼi-riʼi-raʼa, pauroa te mahana, ʼia pārahi te ʼutuāfare i te hiti ʼiri tamāʼaraʼa i te ahiahi, e ui tōna metua tāne i te taʼata tāta’itahi ē, e aha tā ʼoe ʼohipa i rave nō te hōʼē taʼata i teie mahana ?’ ʼUa hinaʼaro mau te mau tamariʼi ʼia rave i te hōʼē ʼohipa tāviniraʼa maitaʼi i te mau mahana atoʼa, ’ia nehenehe rātou e faʼaʼite i tō rātou metua tāne ē, ʼua tauturu rātou i te hōʼē taʼata. ʼUa pi’i te taote McConnell i teie ʼohipa a tōna metua tāne te fatu ai’a faufaʼa roa, i te mea ē nā taua tītauraʼa ra ʼe taua mau parau ra i faʼauru iāna ʼe i tōna mau taeaʼe ʼia tauturu ia vetahi ʼē i roto i tō rātou oraraʼa. ʼIa paʼari mai rātou, ʼua taui tā rātou tumu nō te hōro’a i te tauturu, ʼua riro mai ʼei hinaʼaro hōhonu ʼia tauturu ia vetahi ʼē.

« Taʼa ʼē noa atu i te tōroʼa taote faʼahiahia a te taote McConnell… ’ua fa’ati’a ’oia i te hō’ē fa’anahora’a tāna i pi’i, te feiā tāmoni ’ore i roto i te ’ohipa taote, i roto i te reira fa’anahora’a, te mau ta’ata tei fa’atuha’ahia i te ’ohipa taote e hōro’a rātou i tō rātou taime, ma te tāmoni ’ore, i roto i te mau fare ma’i tāmoni ’ore, nō te tāvini i te mau ta’ata ma’i ’aita tō rātou e fa’anahora’a pārurura’a ea. Tē parau ra te taote McConnell ē mai tōna faʼatuhaʼaraʼahia, ʼua huri tōna mau taime faʼafaʼaearaʼa ʼei taime ʼohiparaʼa e 60 hora i te hepetoma, ma te ʼaufau ʼore, terā rā, ’ua rahi atu [tōna] pūai, ʼe ʼua ʼite ʼoia i te hōʼē oomaherera’a i roto i tōna oraraʼa ʼaita i ʼitehia te reira nā mua atu.’ [Jack McConnell, « E aha tā ʼoe ʼohipa i rave nō te hōʼē taʼata i teie mahana ?Newsweek,18 nō Tiunu, 2001, 13]…

« ʼOia mau, eʼita tātou pāʼātoʼa e nehenehe e riro mai te taote McConnells, i te faʼati’araʼa i te mau fare utuuturaʼa ma’i nō te tauturu i te feiā veve ; terā rā, tē vai noa ra te nava’i ʼore o vetahi ʼē, ʼe e nehenehe tātou tāta’itahi e rave i te hōʼē mea nō te tauturu i te hōʼē taʼata …

« E au mau taea’e ’e au mau tuahine, tē haʼatihia nei tātou ’e te feiā e hinaʼaro nei ’ia haʼapa’o tātou ia rātou, ʼia faʼaitoito, ʼia pāturu, ʼia tāmāhanahana ʼe ʼia faʼa’ite i te maitaʼi—e melo ānei nō te ʼutuāfare iho, e hoa ānei, e mau taʼata mātauhia ānei e ʼaore rā, e taʼata ʼē. O tātou te rima o te Fatu i ni’a i te fenua nei, ma te faʼaueraʼa ʼia tāvini ʼe ʼia faʼati’a i tāna mau tamariʼi i ni’a. Tē ti’aturi nei ’oia ia tātou tāta’itahi… E mata nā tātou i te ui ia tātou iho i te uiraʼa tei uihia i te taote Jack McConnells ’e i tōna mau taea’e ʼe mau tuahine pauroa te pō i te taime nō te tamāʼaraʼa : ‘E aha tāʼu i rave nō te hōʼē taʼata i teie mahana ?’ » (« E aha tā’u i rave nō te hōʼē taʼata i teie mahana ? » Ensign ʼaore rā Liahona, Novema 2009, 84–87).

Ha’amaita’ira’a i tā tātou ha’api’ira’a

’Ia riro ’ei mauiha’a nō te Vārua, Tā ’outou fā ’ei ’orometua ha’api’i e ’ere te hōro’ara’a i te hō’ē ha’api’ira’a, nō te tauturu rā ia vetahi ’ē ’ia fāri’i i te fa’aurura’a a te Vārua Maita’i—te ’orometua ha’api’i mau. (Hi’o Ha’api’ira’a mai tā te Fa’aora, 10).