Te Mesia tei tiʼafaʼahou ʼe tāna mau ʼāpōsetolo

Te Mesia ’e te mau ’āpōsetolo, nā Del Parson

30 nō Māti–12 nō ’Ēperēra

Pāsa

« E ti’afa’ahou mai ai ’oia mai te pohe mai ma te ora »

E rāve’a maitaʼi te sābati Pāta nō tā ʼoutou mau pīahi nō te haʼapūai i tō rātou ʼiteraʼa pāpū nō Iesu Mesia ʼe tōna tiʼafaʼahouraʼa—ʼe nō te haʼapūai i tō te tahi ʼiteraʼa pāpū. ’Ia haʼamana’o noa i te reira ʼa taiʼo ai ʼoutou i te mau pāpaʼiraʼa moʼa i roto i te faʼaineineraʼa i teie haʼapiʼiraʼa. E tītau i te arataʼiraʼa a te vārua nō haʼaputapū i te ʼāʼau o tā ʼoutou mau pīahi.

Pāpa’i i te mau mana’o e tae mai

ītona fa’a’itera’a

Fa’a’ite mai i te mana’o

E mau ʼiteraʼa taʼa ʼē paha tā tā ʼoutou mau pīahi i fāri’i i roto i nā hepetoma hopeʼa i ma’iri, i te taiʼoraʼa i te mea tā te Buka a Moromona i haʼapiʼi nō niʼa i te tiʼafaʼahouraʼa ʼe te tāra’ehara a Iesu Mesia. Hōroʼa ia rātou te tahi nau minuti nō te ʼite mai i te hōʼē tuhaʼa tei haʼaputapū ia rātou, ʼe e ani ia rātou i muri iho ʼia faʼaʼite mai i te mea tei ʼitehia ia rātou.

ītona ha’api’ira’a

Ha’api’i i te ha’api’ira’a tumu

2 Nephi 9:7–15 ; Alama 11:41–45 ; 40:21–23

Te tiʼafaʼahouraʼa ’o te tāhōʼē tāmaura’a te tino ʼe te vārua.

• E riro te mau faʼaauraʼa ʼei rāveʼa maita’i nō te haʼapiʼi i te mau parau tumu o te ʼevanelia. Penei aʼe e ani ʼoutou i te mau pīahi ʼia taiʼo i te 2 Nephi 9:7–15 ʼe Alama 11:41–45 ʼe e ʼimi i te mau ta’o ʼe te mau pereota i roto i teie mau ʼīrava ’o te haʼapiʼi nei i te tiʼafaʼahouraʼa. ’Ua faʼaauhia te pohe i te aha ? Nāhea te tiʼafaʼahouraʼa i te faʼata’ara’ahia ? Nō te aha tātou i hina’aro ai i te hōʼē tino tei tiʼafaʼahou ? (hi’o ato’a PH&PF 93:33–34). E tāu’aparau te mau pīahi, e nāhea rātou ʼia faʼaʼohipa i teie mau faʼaauraʼa nō te haʼapiʼi atu i te hō’ē taʼata nō niʼa i te tiʼafaʼahouraʼa. ʼA faʼaʼite mai ai rātou i tō rātou mau manaʼo i te piha haʼapiʼiraʼa, e tāu’aparau ʼoutou ’e o rātou nō te aha rātou e haʼafaufaʼa ai i teie mau parau mau nō niʼa i te tiʼafaʼahouraʼa.

• E feruri i te ani i te mau pīahi ʼia faʼaʼite mai i te mau taime i māuruuru ai rātou nō tō rātou ʼite nō te tiʼafaʼahouraʼa. Nāhea taua ʼiteraʼa ra i te fa’auru tāmau noa i tō tātou oraraʼa ? E tauturu atu i tā ʼoutou mau pīahi ʼia pāhono i teie uiraʼa ma te aniraʼa ia rātou tātaʼitahi ’ia ʼimi i roto i te 2 Nephi 9:7–15 ; Alama 11:41–45 ; ʼaore rā Alama 40:21–23 ʼe e tāpura i niʼa i te tāpura ’ere’ere i te mau parau mau tā rātou i ʼite nō niʼa i te tiʼafaʼahouraʼa. I muri iho e pāpaʼi ’outou i niʼa i te tāpura ’ere’ere i teie nā pereota e piti ʼe e ani i te mau pīahi ʼia feruri te tahi nau minuti hou ʼa faʼaʼite mai ai, nāhea rātou e faʼahope i te pereota : ʼĀhani ʼaita vau i ʼite i teie mau mea… ʼe Nō tōʼu ʼite i teie mau mea…

Tē pure ra Iesu i roto i te ’ō nō Getesemane

Getesemane,nā Michael T. Malm

Mosia 3:5–7 ; 15:5–9 ; Alama 7:11–13

ʼUa rave Iesu Mesia i niʼa iho iāna i tā tātou mau hara, mau māuiui, ʼe mau paruparu.

• E nehenehe te feruriraʼa hōhonu ʼe te tāu’ara’a parau i te māuiui o te Faʼaora nō tātou e tītau i te Vārua ʼe e faʼauru mai i te mau manaʼo here ’e te māuruuru nō te Faʼaora. Nō te faʼaitoito i taua feruriraʼa hōhonu ʼe te tāu’ara’a parau, e pāpaʼi hōhoa i te hōʼē tāpura i niʼa i te tāpura ’ere’ere mai te hōhoʼa tei fa’a’itehia i roto i te arataʼi ha’api’iraʼa o teie hepetoma i roto i te Mai, peʼe mai—nō te ta’ata hō’ē ʼe te ʼutuāfare ʼe e ani i te mau pīahi ʼia faʼaoti i te reira ma te faʼaʼohipa i te Mosia 3:5–7 ; 15:5–9 ; ʼe Alama 7:11–13 ʼe tō rātou iho mau ’itera’a. Ma te arataʼihia e te Vārua, e ani ato’a i te mau pīahi ʼia faʼaʼite mai i tō rātou mau mana’o nō niʼa i te mea tā Iesu Mesia i rave nō rātou.

• E ani te hīmene moʼa i te Vārua ʼe e haʼapūai i te haʼapiʼiraʼa tumu tā ʼoutou e haʼapiʼi nei. Penei a’e e nehenehe te mau pīahi e taiʼo faʼahou i te Mosia 3:5–7 ; 15:5–9 ; ʼe Alama 7:11–13 ʼe e ʼimi ʼe e hīmene i te mau hīmene tā rātou i manaʼo e tūʼati i te mau poroʼi i roto i teie mau ʼīrava (e ani atoʼa i te hō’ē taʼata ʼia hīmene ʼaore rā ʼia haʼuti i te mau hīmene). E tauturu te tāpura o te mau pāpaʼiraʼa moʼa, te mau ’api hope’a o te buka hīmene, ʼe ʼua tu’uhia mai te tahi mau hīmene i roto i « Te tahi atu mau mātēria tauturu ». E faʼaitoito i te mau pīahi ʼia faʼaʼite mai i te mau pereota i roto i te mau hīmene ʼe te mau pāpaʼiraʼa moʼa tei tauturu ia rātou ʼia māuruuru atu ā i te tusia a te Faʼaora.

Enosa 1:1–19 ; Mosia 5:1–2 ; 27:8–28:4 ; Alama 24:7–19

E tāmā te tāra’ehara a Iesu Mesia ia tātou ʼe e tauturu ’ia maitaʼi roa atu ā tātou.

• Hōʼē rāveʼa maitaʼi nō te ’apo mai nō niʼa i te mana o te Faʼaora ʼia taui i tō tātou oraraʼa ’o te tuatāpaparaʼa ïa i te mau hiʼoraʼa e nāhea ʼoia i te tauira’a i te oraraʼa o vetahi ’ē, ’a tātarahapa ʼe ʼa haere mai ai rātou iāna ra. E rave rahi hiʼoraʼa i roto i te Buka a Moromona mai teie te huru. Penei a’e e fa’ata’a ʼoutou i te pīahi tātaʼitahi ’ia tai’o i te hōʼē o teie mau hiʼoraʼa, mai ia Enosa (hiʼo Enosa 1:1–19), te nūnaʼa o te ariʼi Beniamina (hiʼo Mosia 5:1–2), Alama tamaiti (hiʼo Mosia 27:8–28:4), ʼaore rā te mau Aniti-Nephi-Lehi (hiʼo Alama 24:7–19),ʼaore rā e feruri rātou i te tahi atu mau hiʼoraʼa i roto i te mau pāpaʼiraʼa moʼa. I muri iho e ha’apoto mai te tahi mau pīahi i te mau ’itera’a tā rātou i taiʼo. Penei a’e e au tā ʼoutou mau pīahi i te rave i te reira, ma te hōroʼaraʼa i te mau tāpaʼo faʼaʼite nō te tauturu i te toeʼa o te mau pīahi ʼia feruri o vai tā rātou e faʼahiti ra. E nehenehe ato’a rātou e tāu’aparau i te mau uiraʼa mai teie : Nāhea te mau taʼata i taui ai i roto i teie mau hiʼoraʼa ? E aha te ti’ara’a o te Faʼaora i roto i tō rātou tauiraʼa ? Penei aʼe e paraparau mai te tahi mau pīahi, e nāhea tō te Faʼaora faʼatupuraʼa i te « hōʼē tauiraʼa pūai… i roto i tō [rātou] ʼāʼau » (Mosia 5:2). Nō te ’apo rahi mai, e nāhea tō te Faʼaora tauira’a ia tātou—ʼe nō te aha e mea faufa’a rahi taua tauiraʼa ra—e fa’a’ite atu i te mau pīahi i te faʼaauraʼa tei hōroʼahia mai e te peresideni Dallin H. Oaks i roto i « Te tahi atu mau mātēria tauturu ».

ītona ’apora’a ha’api’ira’a

Faʼaitoito i te haʼapiʼiraʼa i te fare

Nō te faʼauru i te mau pīahi ʼia taiʼo i te Mosia 1–3, e ani ia rātou ʼia feruri i te hōʼē taime ’a fāri’i ai rātou i te hōʼē hia’ai ʼia ʼoaʼoa i muri aʼe i te taiʼoraʼa ʼaore rā i te faʼaroʼoraʼa i te hōʼē poroʼi nō te ʼevanelia. Ani ia rātou ’ia ʼimi i te mau parau mau e ʼoaʼoa ai rātou, ʼa taiʼo ai rātou i te Mosia 1–3.

ītona mātēria tauturu

Te tahi atu mau mātēria tauturu

Mau hīmene nō ni’a i te tāra’ehara a te Fa’aora.

• « Tiʼaturi au i te Mesia », Te mau Hīmene, n° 66

• « ’Ua ’ite au te ora nei tō’u Fatu », Te mau Hīmene, n° 69

• « Thy Will, O Lord, Be Done », Hymns, no. 188

• « I te mahana nō te Pāta », Te mau Hīmene, n° 115

E ’itehia te mau video nō te pupu hīmene a te Fare Menemene e hīmene ra i te tahi o teie mau hīmene i niʼa i te ChurchofJesusChrist.org

Faʼahōhoʼaraʼa : E tiʼa ia tātou ’ia riro ʼei mea mā atu ā.

ʼUa faʼaʼite mai te peresideni Dallin H. Oaks i te hōʼē faʼahōhoʼaraʼa nō te haʼamāramarama mai e nāhea te Faʼaora e faʼaineine ai ia tātou nō te hoʼi i mua i te aro o te Atua :

« E au ra tē feruri nei tātou i te mau hotu o te tātarahaparaʼa mai te tāmā-noa-raʼa ia tātou i te hara, e hiʼoraʼa rā te reira tei ʼore i hope roa… Te hōʼē taʼata tei hara mai te hōʼē ïa tumu rāʼau e fefe ʼōhie noa i te mataʼi. I te mahana mataʼi ʼe te ua, nō te fefe o te tumu rāʼau i niʼa i te repo fenua e repo te mau raoʼere, mai te hara. Mai te mea e tūtonu noa tātou i niʼa i te tāmāraʼa i te mau raoʼere, e vai noa te paruparu o te tumu rāʼau, ’o te faʼatiʼa i te reira tumu rāʼau ʼia fefe noa ʼe ʼia fa’arepo i te mau raoʼere . ʼOia atoʼa, te hōʼē taʼata o te ʼoto noa i te viʼiviʼihia e te hara, e hara faʼahou ā ʼoia i te mataʼi pūai i muri nei. E tāmau noa te reira i te tupu e tae noa atu ē ʼua haʼapaʼarihia te tumu rāʼau.

« ʼIa haere anaʼe te hōʼē taʼata nā roto i te raveraʼa e hope roa mai tā te mau pāpaʼiraʼa moʼa e piʼi ra ē ‘hōʼē ʼāʼau ʼoto ʼe te vārua tātarahapa’, eʼita te Faʼaora e tāmā noa i taua taʼata ra i te hara. E hōroʼa rā ʼoia iāna i te pūai ʼāpī. E mea faufaʼa rahi taua pūai ’āpī ra nō tātou nō te faʼatupu i te fā nō te tāmāraʼa, ʼoia hoʼi te hoʼiraʼa i tō tātou Metua i te Ao ra. E tiʼa ia tātou ʼia hau atu i te mā, ʼia fāriʼihia tātou i mua i tōna aro. E tiʼa atoʼa ia tātou ʼia tauihia mai te hōʼē taʼata paruparu i te pae morare tei hara nō te riro ’ei hōʼē taʼata pūai ma te huru pae vārua nō te pārahi i mua i te aro o te Atua » (« The Atonement and Faith », Ensign, ʼĒperēra 2010, 33–34).

Ha’amaita’ira’a i tā tātou ha’api’ira’a

’A ora parau-ti’a ’ia arata’ihia e te Vārua. ’Ia ora ana’e ’outou i te ’evanelia, ’ua ti’amā ’outou i te auhoara’a a te Vārua, ’o te ’orometua ha’api’i maita’i roa a’e ïa. ’A ’imi ai ’outou i tāna arata’ira’a, e hōro’a mai te Vārua Maita’i ia ’outou i te mau mana’o ’e te mau fa’a’itera’a e nāhea ’ia pāhono atu i te mau hina’aro o te feiā tā ’outou e ha’api’i ra. (Hi’o Ha’api’ira’a mai tā te Fa’aora, 5.)