Sieva, ko tu raudi?, Marks R. Pjūgs

27. jūlijs – 2. augusts

Almas 39.–42. nodaļa

„Diženā laimes iecere”

Almas mācības Almas 39.–42. nodaļā ietver bagātīgu doktrīnas izklāstu, kā arī izskaidro svarīgas patiesās mācības. Studējot šīs nodaļas, padomājiet, kuras patiesās mācības varētu būt visnozīmīgākās jūsu nodarbības dalībniekiem un kā jūs varat palīdzēt viņiem šīs mācības atklāt.

Pierakstiet gūtos iespaidus

Aiciniet dalīties

Lai nodarbības dalībniekiem dotu iespēju dalīties savās domās un atziņās par Almas 39.–42. nodaļu, jūs varētu aicināt viņus īsumā pārskatīt šīs nodaļas un atrast Almas teikto vai izdarīto, kas uz viņiem ir atstājis iespaidu.

Māciet doktrīnu

Almas 39. nodaļa

Seksuāls grēks ir negantība Tā Kunga acīs.

• Ko mēs varam mācīties no Koriantona grēku pieredzes un to nožēlošanas? Klātesošie varētu izlasīt Almas 39:1–14; daži lai izpēta, ko Koriantons darīja nepareizi, citi lai mēģina noskaidrot, kas viņu varēja novest grēkā, un trešā grupa — kāds bija Almas padoms Koriantonam. Daloties atrastajā informācijā, viņi varētu pārrunāt, kā mēs varam izvairīties no līdzīgu kļūdu pieļaušanas.

• Kad cilvēki izdara seksuālus grēkus, viņiem bieži vien ir mazdūšības vai izmisuma sajūtas, kā arī zems pašvērtējums. Kuri principi Almas 39.–42. nodaļā nodarbības dalībniekos iedveš cerību, kas noved pie grēku nožēlošanas? Ja jūs dalītos māsas Džojas D. Džounsas citātā, kas ir pieejams sadaļā „Papildus avoti”, tas varētu palīdzēt klātesošajiem izprast atšķirību starp cienīgumu un mūsu vērtību Dieva acīs. (Skat. arī Lins G. Robinss, „Līdz pat septiņdesmit reiz septiņas reizes” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2018. g. maijs, 21.–23. lpp.)

• Tas varētu būt noderīgi jūsu nodarbības dalībniekiem, ja jūs pārrunātu Tā Kunga standartus attiecībā uz šķīstību. Šāda saruna būs auglīgāka, ja koncentrēsities uz principiem, nevis uz kādu norādījumu un aizliegumu sarakstu. Piemēram, jūs varētu aicināt klātesošos noteikt principus, kurus Alma mācīja Koriantonam Almas 39. nodaļā. Papildus tam viņi varētu pārskatīt brošūras Jaunatnes morāles stiprināšanai sadaļu „Seksuālā šķīstība”, paturot prātā šādus jautājumus: „Ja jums vajadzētu apkopot šo padomu vienā principā, kāds tas būtu?” vai „Kuri — šeit minētie — principi jums palīdz dzīvot saskaņā ar Šķīstības likumu?” Nodarbības dalībnieki varētu pārskatīt šo sadaļu brošūrā Jaunatnes morāles stiprināšanai, pievēršot uzmanību arī svētībām, kādas ir gūstamas, dzīvojot saskaņā ar Šķīstības likumu, kā arī sekām, kādas ir paredzētas par nepaklausību šim likumam. Kā šie principi atšķiras no tā, ko māca pasaule? Kā šie principi ietekmē to, kā mēs uztveram Šķīstības likumu? Klātesošajiem varētu būt lietderīgi izlasīt māsas Vendijas Nelsones citātu sadaļā „Papildus avoti”, jo tas atbild uz šiem jautājumiem.

• Reizēm ir viegli noticēt, ka mūsu izvēles neietekmē citus un ka mūsu grēki skar tikai mūs. Ko Alma mācīja Koriantonam Almas 39:11–12 par viņa izvēļu sekām? Aiciniet klātesošos padomāt, kurus cilvēkus skar viņu izvēles — gan labās, gan sliktās. Viņi varētu arī dalīties, kā citu cilvēku rīcība un piemērs ir palīdzējis viņiem izvēlēties pareizo.

Almas 40.–42. nodaļa

Pestīšanas iecere ir iespējama — pateicoties Jēzus Kristus īstenotajai Izpirkšanai.

• Alma mācīja Koriantonam patiesās mācības, kuras mums visiem ir jāsaprot, tostarp mācības par dzīves mērķi, gara pasauli, augšāmcelšanos un tiesu. Jūs varētu izvēlēties vienu no Almas mācībām un atvēlēt klātesošajiem divas minūtes laika, lai izpētītu Almas 40.–42. nodaļu (individuāli vai pa pāriem) un pierakstītu pēc iespējas vairāk patiesās mācības par šo tēmu šajās nodaļās. Nodarbības dalībnieki tad varētu dalīties viens ar otru, vai arī ar visiem klātesošajiem tajā, ko ir atklājuši. Jūs varētu atkārtot šo aktivitāti arī ar citām tēmām, ja tam pietiek laika. Kāpēc bija svarīgi, lai Almas dēls, Koriantons, saprastu tieši šīs patiesās mācības?

• Almas apraksts par dvēseļu stāvokli pēc šīs dzīves var palīdzēt nodarbības dalībniekiem saprast, cik svarīgi ir nākt pie Glābēja un nožēlot savus grēkus šajā dzīvē. Jūs varētu uzrakstīt uz tāfeles Taisnīgie (kas ir nožēlojuši grēkus) un Ļaunie (kas nav nožēlojuši grēkus) un aicināt klātesošos studēt Almas 40:11–26 un uzskaitīt uz tāfeles vārdus un frāzes, ar kurām Alma aprakstīja katras šīs cilvēku grupas stāvokli pēc nāves. Kā šīs mācības mūs iedvesmo nožēlot grēkus? Lai uzzinātu vairāk par to, kas notiek garu pasaulē, skatiet 1. Pētera 3:18–20; 4:6 un Mācības un Derību 138:29–37.

• Kas jūsu nodarbības dalībniekiem nāk prātā, kad viņi dzird vārdus „atjaunots” vai „atjaunošana”? Aiciniet viņus izpētīt Almas 41. nodaļu, pievēršot uzmanību tam, kā Alma lietoja šos vārdus. Ko viņš ar tiem domāja? Kas mums tiks atjaunots? Ja mēs raudzītos uz Debesu Tēva ieceri kā uz „atjaunošanas ieceri”, kā tas varētu mums palīdzēt? (2. pants)

• Daži jūsu nodarbības dalībnieki, iespējams, uzdos jautājumu, kurš bija arī Koriantonam: „Vai tas ir taisnīgi un godīgi, ka mīlošs Dievs soda Savus bērnus?” (Skat. Almas 42:1.) Iespējams, jūs varētu aicināt nodarbības dalībniekus padomāt, kā viņi atbildētu uz šo jautājumu, un mudināt viņus meklēt atbildes Almas 42:7–26.

• Ja domājat, ka klātesošajiem tas varētu būt noderīgi, viņi varētu atrast kādu pantu Almas 42. nodaļā, ko attēlot ar vienkāršu zīmējumu vai simbolu, kas izskaidro, kāpēc mums ir vajadzīga Glābēja Izpirkšana. Nodarbības dalībnieki varētu izskaidrot, ko ir uzzīmējuši, un pārējie varētu censties atrast šo uzzīmēto pantu. Tad viņi varētu pārrunāt, ko viņi ir iemācījušies par Glābēja upura nozīmīgumu.

  

  Mēs varam iegūt liecību par Jēzu Kristu kā mūsu Glābēju.

Papildus avoti

Mūsu dvēseļu vērtība ir liela.

Māsa Džoja D. Džounsa mācīja:

„Ļaujiet man norādīt uz nepieciešamību nošķirt divus būtiskus jēdzienus: vērtība un cienīgums. Tas nav viens un tas pats. Izjust savu garīgo vērtību nozīmē — novērtēt sevi tā, kā mūs novērtē Debesu Tēvs, nevis tā, kā mūs novērtē pasaule. Mūsu vērtība tika noteikta, pirms mēs ieradāmies šajā pasaulē. Dieva mīlestība ir nebeidzama, un tā pastāvēs mūžīgi.

Turpretī cienīgums tiek iegūts caur paklausību. Ja mēs grēkojam, mūsu cienīgums mazinās, taču mēs nekļūstam nevērtīgākas! Mēs turpinām nožēlot grēkus un censties līdzināties Jēzum, paliekot tikpat vērtīgas, kā agrāk. Prezidents Brigams Jangs mācīja: „Pats mazākais, pats niecīgākais gars uz šīs zemes … ir veselu pasauļu vērtē.” Lai kas arī notiktu, mūsu Debesu Tēva acīs mēs vienmēr būsim vērtība” („Neizmērojamā vērtība” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2017. g. nov., 14. lpp.).

Pasaules skatījums uz tuvību nesaskan ar Dieva skatījumu uz tuvību.

Māsa Vendija Nelsone pretnostata pasaules skatījumu uz seksuālām attiecībām jeb „pasaulīgo seksu” — tam, ko viņa dēvē par „Dieva iedibinātu laulāto tuvību”:

„Pasaulīgajā seksā viss ir pieņemami. Laulāto tuvībā jāpieliek īpaši pūliņi, lai izvairītos no visa un jebkā, sākot ar vārdiem un beidzot ar mūziku un filmām, kas aizvaino Svēto Garu, kā arī jūsu un jūsu laulātā garu.

Kamēr pasaulīgais sekss ir balstīts uz iekāri un izposta mīlestību, laulāto tuvība vairo mīlestību.

Pasaulīgais sekss degradē vīriešus un sievietes un viņu ķermeņus, kamēr laulāto tuvība pagodina vīriešus un sievietes un cildina ķermeni kā vienu no laicīgās dzīves diženām balvām.

Pasaulīgais sekss var likt cilvēkiem justies ļaunprātīgi izmantotiem un beigu beigās vēl vientuļākiem. Izbaudot laulāto tuvību, laulātie jūtas vienotāki un mīlētāki, lolotāki un saprastāki.

Pasaulīgais sekss posta un beigu beigās sagrauj attiecības. Laulāto tuvība stiprina laulību. Tā stiprina, dziedina un iesvētī laulāto dzīvi un viņu laulību.

Pasaulīgais sekss kļūst par pilnīgu apsēstību, jo tas nekad nepiepilda uz to liktās cerības. Dieva iedibināta laulāto tuvība ir godpilna un turpināsies mūžīgi to vīru un sievu dzīvē, kas ievēro derības” („Mīlestība un laulība” [vispasaules svētbrīdis 2017. g. 8. janv.], broadcasts.ChurchofJesusChrist.org).

Pasniegšanas pilnveidošana

Laicīgi sagatavojieties. „Gremdējoties pārdomās par to, kā evaņģēlija principi, kurus jūs mācāt, varētu svētīt jūsu nodarbības dalībniekus, jūs savā ikdienas dzīvē gūsiet idejas un iespaidus — gan dodoties uz darbu, gan veicot mājsaimniecības darbus, gan sazinoties ar ģimenes locekļiem un draugiem. Nedomājiet par garīgo sagatavošanos kā par kaut ko tādu, kam jāatvēl īpašs laiks, bet kā par to, ko darāt vienmēr” (Mācīšana pēc Glābēja parauga, 12. lpp.).