divtūkstoš jauno karavīru

Divi tūkstoši jauno karavīru, Arnolds Fraibergs

10.–16. augusts

Almas 53.–63. nodaļa

„Pasargāti ar Viņa brīnumaino spēku”

Izpētot mācību idejas šajā izklāstā, padomājiet, ko varētu pielietot jūsu klasē, un pielāgojiet vai koriģējiet aktivitātes, lai tās atbilstu nodarbības dalībnieku vajadzībām.

Pierakstiet gūtos iespaidus

dalīšanās simbols

Aiciniet dalīties

Lai iedrošinātu klātesošos dalīties apgūtajā no Almas 53.–63. nodaļas, jūs varētu aicināt viņus pārskatīt šīs nodaļas un atrast kādu pantu, kurā viņi varētu dalīties ar kādu, kuram ir izaicinājumi. Aiciniet viņus dalīties šajos pantos ar kādu, kas nav nodarbībā.

mācīšanas simbols

Māciet doktrīnu

Almas 53:17–21; 56:43–48, 55–56; 57:20–27; 58:39–40

Ja mēs pielietosim ticību un paļausimies uz Dievu, Viņš stiprinās mūs.

• Lai jūsu sarunas par Helamana karavīriem būtu auglīgākas, jūs varētu smelties no zināšanām, ko nodarbības dalībnieki ir ieguvuši mājās. Piemēram, jūs varētu aicināt klātesošos dalīties tajās jauno karavīru īpašībās, kuras uz viņiem atstāja iespaidu (par dažām no tām var lasīt Almas 53:17–21; 56:45–48; 57:20–21, 26–27; 58:40). Kā šīs īpašības palīdzēja jaunajiem karavīriem viņu cīņās? Kā šīs īpašības var mums palīdzēt mūsu garīgajās cīņās? Nodarbības dalībnieki varētu dalīties arī stāstos par mūsdienu „jaunajiem karavīriem”.

• Vecāki, kas atrodas jūsu klasē, droši vien cer, ka viņu bērni attīstīs tādu ticību, kāda bija Helamana jaunajiem karavīriem. Lai palīdzētu jūsu klasē esošajiem vecākiem un tiem, kas par tādiem vēl kļūs, mācīties no šī stāsta, jūs varētu organizēt dažu cilvēku paneļdiskusiju par tēmu — kā bērnos veidot ticību. Jau iepriekš aiciniet šos grupas dalībniekus izlasīt Almas 56:47–48 un 57:20–27 un būt gataviem dalīties atziņās par to, kas jaunajiem karavīriem palīdzēja veidot ticību. Dodiet iespēju klātesošajiem dalīties savās atziņās, kad izveidotās grupas dalībnieki būs izklāstījuši savas idejas. Pieejami arī citi resursi, kas varētu sekmēt šīs pārrunas, piemēram, māsas Džojas D. Džounsas vārdi sadaļā „Papildus avoti” un prezidenta Rasela M. Nelsona vēstījums „Lūgums manām māsām” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2015. g. nov., 95.–97. lpp. Pēc pārrunām jūs varētu atvēlēt klātesošajiem dažas minūtes laika, lai apdomātu šādus jautājumus: „Vai ir kāds, kurš paļaujas uz jūsu liecību? Ko jūs varētu teikt un darīt, lai viņus stiprinātu?”

Nefijiešu bērni ar savu māti

Varoņi (kurus mācīja viņu mātes), Liza Lemona Svindla

Almas 58:1–12, 30–37; 61. nod.

Mēs varam izvēlēties domāt to labāko par citiem un neapvainoties.

• Helamana reakcija, kad viņa armijas nesaņēma atbalstu, var būt spēcīgs piemērs mums, kad jūtamies aizskarti. Lai rosinātu pārrunas par viņa piemēru, jūs varētu aicināt kādu nodarbības dalībnieku būt gatavam sniegt kopsavilkumu par Helamana situāciju un iemesliem, kāpēc vadība neatsaucās uz viņa vajadzībām (skat. Almas 58:1–9, 30–37; 61:2–8). Jūs varētu uzrakstīt uz tāfeles: Helamana reakcija un Citas iespējamās reakcijas. Tad aiciniet klātesošos izpētīt Almas 58:1–12 un 30.–37. pantu un zem katra virsraksta uzrakstīt, ko Helamans domāja, sacīja un darīja, reaģējot šajā situācijā, un kontrastēt — ko viņš būtu varējis padomāt, sacīt vai izdarīt. Ko mēs varam darīt, lai sekotu Helamana piemēram, kad pret mums izturas netaisnīgi vai nevērīgi?

• Kad Moronijs kritizēja Pahoranu Almas 60. nodaļā, Pahorans būtu varējis izvēlēties apvainoties. Turpretī viņš atbildēja, ka nav dusmīgs un priecājas par Moronija sirds cildenumu (Almas 61:9). Lai palīdzētu klātesošajiem mācīties no Pahorana piemēra, jūs varētu aicināt viņus iztēloties, ka viņiem palūgts uzrakstīt rakstu kādam Baznīcas žurnālam un rakstā ir jāatsaucas uz Pahorana piemēru Almas 61. nodaļā, lai mācītu par izvairīšanos no apvainošanās. Tad jūs varētu sadalīt klātesošos divās grupās un aicināt viņus izlasīt Almas 61:3–14, uzskaitot dažus aspektus, kurus viņi varētu iekļaut savā rakstā. Eldera Deivida A. Bednāra padoms, kas pieejams sadaļā „Papildus avoti”, arī varētu būt noderīgs.

Almas 60:7–14

Mums ir pienākums uzmundrināt apkārt esošos cilvēkus.

• Moronijs rakstīja, ka Pahoranam būs jāatbild Dieva priekšā, ja viņš apzināti izturas nevērīgi pret nefijiešu armijām. Jūs varētu aicināt klātesošos kopīgi izlasīt Almas 60:7–14 un tad aicināt padomāt par paziņu, kuram varētu būt kāda vajadzība un kurš jūtas aizmirsts. Ko mēs varam darīt, lai zinātu un būtu gatavi atsaukties uz citu cilvēku vajadzībām? Kā citi ir atsaukušies uz mūsu vajadzībām, tostarp mūsu kalpojošie brāļi un māsas?

Almas 62:39–41, 48–51

Mums vajadzētu atcerēties To Kungu brīžos, kad pieredzam grūtības un labklājību.

• Nefijiešu reakcija gan grūtību, gan labklājības laikā (skat. Almas 62:39–41; 48–51) parāda, ka mēs varam izvēlēties būt pazemīgi — neatkarīgi no tā, vai pieredzam grūtības vai labklājību. Jūs varētu aicināt klātesošos izlasīt šos pantus un padalīties, kas uz viņiem atstājis iespaidu. Jūs varētu aicināt viņus apspriest savas domas pa pāriem, pirms lūgt dažus dalīties ar visiem klātesošajiem.

mācīšanās simbols

Mudiniet mācīties mājās

Lai iedvesmotu interesi par Helamana 1.–6. nodaļu, jūs varētu paskaidrot klātesošajiem, ka šajās nodaļās nefijieši kļuva ļauni, un lamanieši — taisnīgi. Šī lomu maiņa ir svarīga mācība mums šajās bīstamajās pēdējās dienās.

resursu simbols

Papildus avoti

Palīdzēt bērniem pretoties grēkam.

Māsa Džoja D. Džounsa, Sākumskolas vispārējā prezidente, dalījās šādās panākumu atslēgās, kā izaudzināt paaudzi, kas spēj pretoties grēkam:

„No sākuma … mums ir jāpalīdz [mūsu bērniem] nešaubīgi saprast, ka viņi ir mīloša Debesu Tēva dēli un meitas un ka Dievam attiecībā uz viņiem ir dievišķas gaidas.

Otrkārt, lai cilvēks spētu pretoties grēkam, ir svarīgi saprast grēku nožēlošanas mācību. Spēt pretoties grēkam nenozīmē — būt bez grēka, taču tas ietver nepārtrauktu grēku nožēlošanu, modrību un cienīgumu. Iespējams, spēja pretoties grēkam ir svētība, kas tiek dota, nepārtraukti tam pretojoties. …

Trešā atslēga, kā palīdzēt bērniem pretoties grēkam, ir sākt mīloši mācīt viņiem evaņģēlija pamatprincipus un mācības jau no agra vecuma, izmantojot Svētos Rakstus, Ticības apliecinājumus, brošūru Jaunatnes morāles stiprināšanai, Sākumskolas dziesmiņas un garīgās dziesmas, kā arī mūsu personīgās liecības, tādējādi vedot bērnus pie Glābēja. …

Palīdzēt bērniem izprast, noslēgt un ievērot svētās derības ir vēl viena atslēga. … Mācot maziem bērniem turēt vienkāršus solījumus, mēs viņiem dosim iespēju ievērot svētās derības turpmākajā dzīvē” („Paaudze, kas spēj pretoties grēkam” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2017. g. maijs., 88.–89. lpp.).

Kā izvairīties no apvainošanās?

Savā vēstījumā „Un nekas tos neaizvainos” (vispārējās konferences runa), (Ensign vai Liahona, 2006. g. nov., 89.–92. lpp.) elders Deivids A. Bednārs deva šādu padomu:

• Apzinieties, ka apvainošanās ir izvēle. „Ticēt tam, ka kāds vai kaut kas var likt mums justies aizvainotiem, dusmīgiem, sāpinātiem vai sarūgtinātiem, ierobežo mūsu morālo izvēles brīvību un pārvērš mūs par lietām, uz kurām iedarboties. Taču jums un man, darītājiem, ir iespēja izvēlēties, kā mēs reaģēsim agresīvā vai aizvainojošā situācijā.”

• Raugieties uz Glābēju. „Glābējs ir sniedzis vislabāko piemēru tam, kā mums būtu jāreaģē uz gadījumiem vai situācijām, kad mūs aizvaino” [skat. 1. Nefija 19:9].

• Esiet iecietīgi pret citu vājībām. „Viens no lielākajiem mūsu garīgā brieduma rādītājiem parādās tajā, kā mēs reaģējam uz citu cilvēku vājībām, pieredzes trūkumu un potenciāli aizvainojošām rīcībām.”

• Runājiet tieši. „Ja cilvēks saka vai izdara kaut ko, ko mēs uzskatām par aizvainojošu, mūsu pirmais pienākums ir atteikties apvainoties un tad privāti, godīgi un tieši runāt ar šo cilvēku. Šāda pieeja aicina Svētā Gara iedvesmu un ļauj noskaidrot nepareizus priekšstatus un saprast patiesos nolūkus.”

Pasniegšanas pilnveidošana

Atsaucieties uz mājās iegūtajām pieredzēm. Tā kā mājas ir galvenā vieta, kur tiek apgūts evaņģēlijs, padomājiet par to, kā nodarbības pieredzi var sasaistīt ar to, kas notiek mājās. Piemēram, jūs varat pielāgot daudzas aktivitātes, kas ietvertas Nāciet, sekojiet Man — indivīdiem un ģimenēm, lai savā nodarbībā nostiprinātu nodarbības dalībnieku apgūto personīgajās un ģimenes studijās.