Vīrs ieskauj savu dēlu

Pazudušais dēls, Liza Lemona Svindla

6.–12. maijs

Lūkas 12.–17. nod.; Jāņa 11. nod.

„Priecājieties ar mani, jo es savu pazudušo avi esmu atradis”

Sāciet gatavošanos šai nodarbībai, lūdzot un studējot Lūkas 12.–17. nod. un Jāņa 11. nodaļu. Kuri jūsu nodarbības dalībnieki, jūsuprāt, varētu būt „pazudušās avis”? Izmantojiet rokasgrāmatu „Nāciet, sekojiet Man” indivīdiem un ģimenēm un šo nodarbības izklāstu, tiecoties pēc Tā Kunga vadības attiecībā uz to, kā vislabāk atsaukties jūsu nodarbības dalībnieku vajadzībām — pat tad, ja tie neapmeklē jūsu nodarbības.

Pierakstiet gūtos iespaidus

dalīšanās simbols

Aiciniet dalīties

Svēto Rakstu piemērošanai personīgajā dzīvē ir būtiska loma mācību procesā, tādēļ aiciniet, lai nodarbības dalībnieki pastāsta, kā viņi ir izvēlējušies dzīvot pēc tā, ko šonedēļ apguvuši, lasot Svētos Rakstus.

mācīšanas simbols

Māciet doktrīnu

Lūkas 14:15–24

Evaņģēlija noraidīšanai nav nekāda attaisnojuma.

• Lai palīdzētu nodarbības dalībniekiem izprast Glābēja līdzību par mielastu, jūs varētu uzaicināt tos uz iedomātu ballīti. Ļaujiet, lai viņi min dažus iemeslus, kādēļ viņi plāno vai neplāno ierasties. Kopīgi izlasiet Lūkas 14:15–24 un pārrunājiet, kādi bija šajā līdzībā minēto cilvēku aizbildinājumi, ko tie minēja, tiekot aicināti uz mielastu, kas simbolizē evaņģēlija svētību baudīšanu. Kā mūsdienu cilvēki aizbildinās, atsakoties no Glābēja aicinājuma — saņemt Debesu Tēva svētības? Varbūt nodarbības dalībnieki varētu pastāstīt par svētībām, kuras tie saņēmuši, ziedojot to, kas ticis prasīts, lai dzīvotu saskaņā ar noteiktiem evaņģēlija principiem.

Lūkas 15. nodaļa

Mēs varam uzmeklēt tos, kuri ir nomaldījušies, un līdz ar Tēvu priecāties par viņu atgriešanos.

• Kā jūs varētu iedvesmot savus audzēkņus — uzmeklēt cilvēkus, kuri ir „pazuduši” un pašlaik nebauda evaņģēlija svētības, aicinot tos atgriezties? Jūs varētu aicināt, lai nodarbības dalībnieki velta kādu brīdi pārdomām par tiem zināmajām, „pazudušajām avīm” un pēc tam izlasa Lūkas 15:1–7, paturot prātā konkrētos cilvēkus. Ko viņi jūtas iedvesmoti darīt, lai iejūtīgi un mīloši palīdzētu šiem cilvēkiem? Šo diskusiju varētu sekmēt prezidenta Tomasa S. Monsona stāsts, kas ietverts sadaļā „Papildus avoti”, vai eldera Mervina B. Arnolda vispārējās konferences uzruna „Dosimies glābt — mēs to varam!” (Ensign vai Liahona, 2016. g. maijs, 53.–55. lpp.).

• Vai nodarbības dalībniekiem būtu lietderīgi padomāt par to, kādā veidā cilvēks varētu noklīst? Jūs varētu iedalīt nodarbības dalībniekus trīs grupās, uzdodot katrai no tām studēt kādu no trim Lūkas 15. nodaļā ietvertajām līdzībām. Kas no šajās līdzībās minētā norāda mums uz to, kā mēs varētu uzmeklēt tos, kuri ir pazuduši? Kuri no Lūkas 15. nodaļā minētajiem vārdiem atklāj mums, kā Debesu Tēvs jūtas, domājot par tiem, kuri ir pazuduši? Kopīga dziesma „Sirdsmīļas Labajam Ganam” (Garīgās dziesmas, nr. 138) varētu būt jēgpilns papildinājums šajās līdzībās ietvertajām mācībām.

• Studējot līdzību par pazudušo dēlu, jūsu nodarbības dalībniekiem varētu būt lietderīgi pievērsties vecākā brāļa vārdu un rīcības analizēšanai. Varbūt viņi varētu uzrakstīt šīs līdzības alternatīvo noslēgumu, kurā vecākais dēls izturas pret savu brāli ar citādu attieksmi. Ko šajā līdzībā ietvertais tēva padoms māca mums par to, kā mums vajadzētu attiekties pret tiem, kuri ir pazuduši, un tiem, kuri atgriežas pie evaņģēlija? (Skat. arī eldera Džefrija R. Holanda apgalvojumu sadaļā „Papildus avoti”.) Vēl jūs varētu palūgt, lai, lasot šo līdzību, nodarbības dalībnieki iztēlojas sevi tēva vietā. Kādu vēl padomu tie dotu vecākajam dēlam, lai palīdzētu tam priecāties par citu cilvēku sekmīgo pilnveidi?

Jāņa 11:1–46

Jēzus Kristus ir augšāmcelšanās un dzīvība.

• Vai šonedēļ, lasot par Lācara uzcelšanu no miroņiem, jūsu nodarbības dalībnieki ir guvuši kādu atziņu, kas ir stiprinājusi viņu ticību tam, ka Jēzus Kristus ir Dieva Dēls un apsolītais Mesija? Aiciniet, lai viņi pastāsta par saviem atklājumiem. Kāda vēl pieredze ir stiprinājusi viņu ticību Jēzum Kristum? Jūs varētu norādīt, ka, īstenojot šo brīnumu, Lācars netika augšāmcelts, bet gan atgriezts laicīgajā dzīvē.

  Jēzus raud

  Jēzus raudāja, Džeimss Tisots

• Viens no veidiem, kā analizēt Jāņa 11:1–46, ir palūgt, lai nodarbības dalībnieki pa kārtai nolasa šos pantus, apstājoties vietās, kurās kāds ir apliecinājis savu ticību Jēzum Kristum. Lūdziet, lai tie apspriežas par to, ko uzgājuši. Kā pārbaudījumi un vājības var stiprināt mūsu ticību Kristum?

• Vēl viens veids, kā analizēt šo stāstu, ir uzdot, lai daži nodarbības dalībnieki padomā par šo stāstu no iesaistīto cilvēku, piemēram, Glābēja, apustuļu, Martas, Marijas vai Lācara skatījuma. Ko mēs varētu mācīties, domājot par katru no šiem cilvēkiem? Ko mēs varam mācīties par Glābēju, lasot Jāņa 11:33–35? Kādēļ šīs zināšanas ir tik būtiskas?

mācīšanās simbols

Mudiniet mācīties mājās

Lai pamudinātu nodarbības dalībniekus izlasīt Mateja 19.–20. nod., Marka 10. nod. un Lūkas 18. nodaļu, jūs varētu tiem uzdot šāda veida jautājumu: „Kā jūs justos pēc pilnas darba dienas, saņemot tādu pašu algu kā cilvēks, kurš strādājis tikai vienu stundu?” Pastāstiet viņiem, ka nākamās nedēļas lasāmvielā ir ietverta līdzība, kurā tiek paskaidrots, kādēļ to var uzskatīt par taisnīgu samaksu.

resursu simbols

Papildus avoti

Lūkas 12.–17. nod.; Jāņa 11. nod.

„Jūs mani atradāt!”

Prezidents Tomass S. Monsons stāstīja par kādu pieredzi, ko guvis, kalpojot bīskapa amatā: „Kādā svētdienas rītā es ievēroju, ka priesterības sanāksmē atkal nav Ričarda — viena no mūsu priesteriem. Es atstāju kvorumu sava padomnieka gādībā un devos apciemot Ričardu. Viņa māte teica, ka viņš strādā vietējā autoservisā, kur tiek remontētas automašīnas. Es aizbraucu uz šo autoservisu, lai uzmeklētu Ričardu, bet, visur izmeklējies, nevarēju viņu atrast. Pēkšņi es jutos iedvesmots ieskatīties vecmodīgā remontbedrē, kas atradās blakus ēkai. Tur, tumsā, es saskatīju spīdam kādu acu pāri. Es dzirdēju Ričardu sakām: „Jūs mani atradāt, bīskap! Es nākšu ārā.” Sarunājoties ar Ričardu, es pateicu viņam, cik ļoti mums viņa pietrūkst un cik ļoti viņš mums ir vajadzīgs. Man izdevās izdabūt no viņa apņemšanos — apmeklēt sanāksmes. … [Vēlāk] Ričards pateica, ka pagrieziena punkts viņa dzīvē iestājies brīdī, kad bīskaps bija atradis viņu, slēpjoties remontbedrē, un palīdzējis viņam atsākt apmeklēt Baznīcu.” („Sugar Beets and the Worth of a Soul”, Ensign, 2009. g. jūlijs, 6.–7. lpp.)

Mācīšanās no otra pazudušā dēla.

Elders Džefrijs R. Holands dalās kādā novērojumā par pazudušā dēla vecāko brāli:

„Brāļa pārnākšana mājās nesadusmo šo dēlu tik ļoti, kā tas, ka viņa vecāki par to tik ļoti priecājas. Juzdamies nenovērtēts un, iespējams, par daudz žēlodams pats sevi, šis apzinīgais dēls — un viņš ir vienreizēji apzinīgs — uz īsu mirkli aizmirst, ka viņam nekad nav nācies piedzīvot netīrību un izmisumu, bailes un riebumu pašam pret sevi. Viņš uz īsu mirkli piemirst, ka ikviens teļš šajā saimniecībā jau pieder viņam, tāpat kā visas skapī esošās drēbes un atvilktnē noglabātie gredzeni. Viņš uz īsu brīdi aizmirst, ka viņa uzticība ir tikusi un vienmēr tiks atalgota.

Viņam, kuram pieder tikpat kā viss un kurš, cītīgi strādājot, apbrīnojamā veidā pats to ir nopelnījis, trūkst tikai vienas lietas, kas liedz tam kļūt par pilnīgu Tā Kunga vīru, kāds viņš jau teju kļuvis. Viņam vēl jāpieaug līdzjūtībā un žēlastībā, iegūstot patiesi žēlsirdīgu skatījumu, lai saprastu, ka šī nav viņa konkurenta atgriezšanās. Šis ir viņa brālis. Un tēvs tam lūdzas, lai tas saskata, ka viņš ir tas, kurš bija miris, bet tagad ir atkal dzīvs. Viņš ir tas, kurš bija pazudis, bet tagad ir atradies.” („The Other Prodigal”, Ensign, 2002. g. maijs, 63. lpp.)

Pasniegšanas pilnveidošana

Panāciet pretī indivīdiem. Jūs, tāpat kā gans no Glābēja līdzības (skat. Lūkas 15:4), „varat panākt pretī tiem, kuri nav ieradušies uz jūsu nodarbību. Jūsu iespēja — mācīt un iedvesmot nodarbības dalībniekus, palīdzot nākt pie Kristus, — neaprobežojas tikai ar klases telpām un neattiecas tikai uz tiem, kuri apmeklē oficiālās nodarbības.” (Mācīšana pēc Glābēja parauga, 8. lpp.)