„20.–26. maijs Mateja 21.–23. nod.; Marka 11. nod.; Lūkas 19.–20. nod.; Jāņa 12. nod.: „Redzi, tavs Ķēniņš nāk!””, „Nāciet, sekojiet Man” Svētdienas skolai: Jaunā Derība, 2019 (2019. g.)
„20.–26. maijs Mateja 21.–23. nod.; Marka 11. nod.; Lūkas 19.–20. nod.; Jāņa 12. nod.”, „Nāciet, sekojiet Man” Svētdienas skolai: 2019
Caķejs vīģes kokā, Džeimss Tisots
20.–26. maijs
Mateja 21.–23. nod.; Marka 11. nod.; Lūkas 19.–20. nod.; Jāņa 12. nod.
„Redzi, tavs Ķēniņš nāk!”
Lasot Mateja 21.–23. nod., Marka 11. nod., Lūkas 19.–20. nod. un Jāņa 12. nodaļu, padomājiet par jautājumiem, kurus jūs varētu uzdot nodarbības dalībniekiem, lai atsauktos to vajadzībām. Svētais Gars iedvesmos jūs attiecībā uz to, kādi jautājumi un principi, ieskaitot šajā nodarbības izklāstā minētos, vislabāk atbilst jūsu audzēkņu vajadzībām.
Pierakstiet gūtos iespaidus
Aiciniet dalīties
Aiciniet, lai daži nodarbības dalībnieki pirms stundas sagatavojas pastāstīt par pieredzi, ko guvuši, studējot šīs nedēļas lasāmvielā ietvertās nodaļas. Kādas svētības tie šonedēļ saņēmuši, pateicoties Svēto Rakstu studēšanai?
Māciet doktrīnu
Glābējs pazīst katru no mums personīgi.
-
Jūsu nodarbības dalībnieki noteikti laiku pa laikam savā dzīvē ir jutušies neievēroti vai aizmirsti. Stāsts par Caķeju var palīdzēt tiem saprast, ka Debesu Tēvs un Jēzus Kristus pazīst viņus un Tiem rūp viņu liktenis. Lai palīdzētu nodarbības dalībniekiem attiecināt šo stāstu uz savu dzīvi, aiciniet, lai tie iztēlojas sevi Caķeja vietā. Ko, jūsuprāt, šī pieredze mācīja Caķejam par Glābēju? Ko mēs varam mācīties no tā, cik ļoti Caķejs centās ieraudzīt Glābēju?
-
Nodarbības dalībniekiem varētu būt noderīgi, ja jūs palūgtu tos padomāt par citiem Svēto Rakstu stāstiem, kuros Tas Kungs ir saucis cilvēkus vārdā. (Daži no piemēriem ir minēti sadaļā „Papildus avoti”.) Vēl jūs varētu aicināt, lai nodarbības dalībnieki pastāsta, kā tie ir pārliecinājušies par to, ka Tas Kungs pazīst tos katru personīgi.
Mateja 21:1–11; Marka 11:1–11; Lūkas 19:29–44; Jāņa 12:12–16
Jēzus Kristus ir mūsu Ķēniņš.
-
Kāds vienkāršs uzdevums varētu palīdzēt uzsākt diskusiju par Glābēja triumfējošo ienākšanu Jeruzālemē: vairāki nodarbības dalībnieki varētu uzzīmēt uz tāfeles lietas, kuras mums saistās ar ķēniņu, piemēram, kroni vai troni, kamēr citi mēģina atminēt, ko viņi zīmē. Pēc tam citi nodarbības dalībnieki varētu uzzīmēt kumeļu un koku zarus. Kā šīs lietas saistās ar ķēniņu? Pēc tam jūs varētu parādīt nodarbības dalībniekiem attēlu ar Glābēja triumfējošo ienākšanu Jeruzālemē, kas ietverts sadaļā šīs nedēļas nodarbību izklāsts no rokasgrāmatas „Nāciet, sekojiet Man” indivīdiem un ģimenēm, un aicināt, lai tie izlasa Marka 11:1–11. Kā minētie cilvēki atpazina, ka Jēzus ir viņu Ķēniņš? Kā mēs pielūdzam Jēzu Kristu kā savu Ķēniņu ar saviem vārdiem un darbiem?
-
Lai palīdzētu nodarbības dalībniekiem saprast, ka Jēzus Kristus ir mūsu Ķēniņš, jūs varētu aicināt, lai tie pārskata dziesmas „Ak, nāc jel, kungu Kungs!” (Garīgās dziesmas, nr. 29) vārdus vai kādu citu dziesmu par Jēzu — mūsu Ķēniņu. Kuri no šīs dziesmas vārdiem atgādina mums par patiesajiem principiem, kas ietverti Mateja 21:1–11, Marka 11:1–11, Lūkas 19:29–44 un Jāņa 12:12–16?
Divi augstākie baušļi aicina mīlēt Dievu un mīlēt līdzcilvēkus kā sevi pašu.
-
Prezidents Dīters F. Uhtdorfs mācīja, ka, izvirzot par galvenajiem mērķiem kaut ko citu, nevis šos augstākos mērķus, mēs šaujam bultas neiezīmētā sienā, lai pēc tam apvilktu ap tām mērķus (skat. „Aiming at the Center”, Ensign vai Liahona, 2017. g. janv., 4.–5. lpp.). Vai šāds salīdzinājums palīdzētu nodarbības dalībniekiem izprast Mateja 22:34–40? Viens no veidiem, kā jūs varētu tiem palīdzēt, būtu izklāt uz grīdas lielu papīra lapu un lūgt, lai nodarbības dalībnieki pa kārtai met uz to ar pildspalvu vai zīmuli. Viņi varētu iezīmēt mērķus ap vietām, kur pildspalvas vai zīmuļi skāruši papīru, dodot katram no šiem mērķiem kāda baušļa nosaukumu. Pēc tam, kad būsiet kopīgi izlasījuši Mateja 22:34–40, jūs varētu uzzīmēt vēl vienu mērķi, kas ietver visus pārējos mērķus, dodot tam nosaukumu „Mīli Dievu un savu tuvāko”. Kā pievēršanās abiem augstākajiem baušļiem palīdz mums ievērot pārējos Dieva baušļus? Kā mēs varam pārliecināties, ka esam paklausīgi pievērsušies abu šo baušļu ievērošanai?
Mēs būsim pasargāti, ja izvairīsimies no sekošanas akliem ceļa rādītājiem.
-
Vai jūsu nodarbības dalībniekiem būtu lietderīgi pārrunāt termina „aklie ceļa rādītāji” nozīmi, ko Glābējs izmantoja, lai raksturotu farizejus un rakstu mācītājus, kuri cieta no garīga akluma? (Mateja 23:16.) Jūs varētu padomāt par to, kā parādīt, kas notiktu, ja kāds sekotu neredzīgam cilvēkam. Vai arī nodarbības dalībnieki varētu pierakstīt uz tāfeles aklo ceļa rādītāju raksturiezīmes, kuras minētas Mateja 23:13–33. Lai papildinātu šo sarakstu, jūs varētu izlasīt vēl citas rakstvietas, kurās tiek mācīts par garīgu aklumu, piemēram, 2. korintiešiem 4:3–4, 2. Nefija 9:28–32 un Jēkaba 4:14. Kā mēs varam atpazīt aklos ceļa rādītājus un izvairīties no sekošanas tiem?
-
Jūs varētu palīdzēt nodarbības dalībniekiem saprast, ka rakstu mācītāji un farizeji daudz vairāk pievērsās zeltam un dāvanām, kas tika nestas uz templi, nekā tam, ko patiesībā nozīmē pielūgšana templī (skat. Mateja 23:16–22). Lai to paveiktu, jūs varētu dalīties prezidenta Boida K. Pekera stāstā par pērli un kastīti, kas ietverts sadaļā „Papildus avoti”. Kas varētu novērst mūsu uzmanību no tempļa vai Svētā Vakarēdiena patieso svētību baudīšanas?
Nožēlas pilnais muitnieks un paštaisnais farizejs templī, Frenks Adamss
Tieksme pēc līdzcilvēku atzinības var mums traucēt būt par drosmīgiem Jēzus Kristus mācekļiem.
-
Daži cilvēki, kuri tic Jēzum Kristum, var nevēlēties iestāties par Viņa evaņģēliju, it sevišķi, dzīvojot sabiedrībā, kur reliģiskie uzskati tiek ignorēti vai izsmieti. Ko Jāņa 12:42–43 varētu mācīt mums mūsu dienās? Jūs varētu aicināt, lai nodarbības dalībnieki izpēta norādītās rakstvietas, izvērtējot to, kuri no tajās minētajiem cilvēkiem vēlējās izpatikt līdzcilvēkiem, bet kuri no tiem vēlējās izpatikt Dievam: 2. Mozus 32:1–8; 1. Samuēla 15:18–25; Mateja 14:1–10; 1. Nefija 6:1–6; Mosijas 17:1–12 un Moronija 8:16. Ko mēs varam mācīties no šiem piemēriem? Vairāk informācijas par mūsu pienākumu — izteikties par savu ticību publiskās vietās — skat. eldera Roberta D. Heilza vispārējās konferences uzrunā „Saglabāt rīcības brīvību, aizsargājot reliģijas brīvību” (Ensign vai Liahona, 2015. g. maijs, 111.–113. lpp.).
Mudiniet mācīties mājās
Glābējs pravietoja par to, ka pēdējās dienās tiks pievilti pat izredzētie (skat. Džozefs Smits — Mateja 1:22). Lai iedvesmotu nodarbības dalībniekus nākamās nedēļas laikā izlasīt Džozefs Smits — Mateja 1. nod., Mateja 25. nod., Marka 12.–13. nod. un Lūkas 21. nodaļu, jūs varētu tiem pateikt, ka šajās nodaļās tie varēs uziet atslēgu tam, kā šajās pēdējās dienās netikt pieviltiem.
Papildus avoti
Mateja 21.–23. nod.; Marka 11. nod.; Lūkas 19.–20. nod.; Jāņa 12. nod.
Debesu Tēvs pazīst katru no jums individuāli.
Elders Nīls A. Maksvels pasludināja: „Es jums liecinu, ka Dievs pazīst jūs katru individuāli … jau ļoti, ļoti ilgu laiku (skat. M&D 93:23). Viņš jūs mīl jau ļoti, ļoti ilgu laiku. Viņš zina ne vien to, kā sauc visas zvaigznes (skat. Psalmi 147:4, Jesajas 40:26), bet Viņš zina arī jūsu vārdus, tāpat kā visas jūsu sirdssāpes un jūsu priekus!” („Remember How Merciful the Lord Hath Been”, Ensign vai Liahona, 2004. g. maijs, 46. lpp.)
Gadījumi, kuros Tas Kungs ir saucis cilvēkus vārdā:
Līdzība par pērli un kastīti.
Prezidents Boids K. Pekers dalījās šādā līdzībā: „Meklējot vērtīgus dārgakmeņus, kāds tirgotājs beidzot uzgāja nevainojamu pērli. Viņš lika, lai vislabākais amatnieks izgatavo tai izcilu dārglietu kastīti ar zilu samta oderi. Viņš izlika šo dārgo pērli apskatei, lai citi varētu novērtēt viņa dārgumu. Viņš vēroja, kā cilvēki nāk uz to paraudzīties, bet drīz vien apbēdināts novērsās. Viņi apbrīnoja kastīti, nevis pērli.” („The Cloven Tongues of Fire”, Ensign, 2000. g. maijs, 7. lpp.)
Pasniegšanas pilnveidošana
Jums nevajag izklāstīt pilnīgi visu. „Katrā nodarbībā ir daudz kā tāda, ko pārrunāt, taču, lai aizkustinātu kāda sirdi, nav nepieciešams pārrunāt visu vienā stundā, — bieži vien pietiek ar vienu vai diviem galvenajiem aspektiem. Ja jūs domāsiet par savu audzēkņu vajadzībām, Gars jums palīdzēs noteikt, kuriem principiem, stāstiem vai Svēto Rakstu pantiem varētu būt īpaša nozīme viņu dzīvē.” (Mācīšana pēc Glābēja parauga, 7. lpp.)