„9.–15. septembris; 2. korintiešiem 1.–7. nod.: Tieciet samierināti ar Dievu”, „Nāciet, sekojiet Man” Svētdienas skolai: Jaunā Derība 2019 (2019. g.)
„9.–15. septembris; 2. korintiešiem 1.–7. nod.”, „Nāciet, sekojiet Man” Svētdienas skolai: 2019
9.–15. septembris
2. korintiešiem 1.–7. nod.
Tieciet samierināti ar Dievu
Šonedēļ, lasot 2. korintiešiem 1.–7. nodaļu, padomājiet par konkrētiem nodarbības dalībniekiem — gan tiem, kuri apmeklē jūsu nodarbības, gan tiem, kuri tās neapmeklē. Kā šajās nodaļās ietvertie principi varētu tos svētīt?
Pierakstiet gūtos iespaidus
Aiciniet dalīties
Atvēliet nodarbības dalībniekiem laiku, lai viņi varētu dalīties idejās par to, kas palīdz tiem efektīvāk studēt Svētos Rakstus.
Māciet doktrīnu
2. korintiešiem 1:3–7; 4:6–10, 17–18; 7:4–7
Mūsu pārbaudījumi var izvērsties par svētību.
-
Var gadīties, ka jūsu nodarbībā ir kāds, kurš šobrīd pieredz smagus pārbaudījumus. Pāvila pieredze un padoms, kuru viņš deva savā 2. vēstulē korintiešiem, varētu palīdzēt nodarbības dalībniekiem padomāt par svētībām, kuras tie var saņemt, pateicoties saviem pārbaudījumiem. Jūs varētu lūgt, lai šo diskusiju uzsāk kāds nodarbības dalībnieks, kurš ir savlaicīgi sagatavojies dalīties tajā, kā pārbaudījumi ir svētījuši viņa dzīvi, vai arī tajā, ko viņš ir mācījies no kāda, kurš ir pārcietis pārbaudījumus. Pēc tam jūs varētu atvēlēt nodarbības dalībniekiem dažas minūtes, lai viņi pārskatītu 2. korintiešiem 1:3–7; 4:6–10, 17–18 un 7:4–7, pievēršot uzmanību Pāvila mācībām par pārbaudījumu mērķi un no tā izrietošajām svētībām. (Pāvila mācību piemērus skat. sadaļā šīs nedēļas nodarbību izklāsts no rokasgrāmatas „Nāciet, sekojiet Man” indivīdiem un ģimenēm.) Lūdziet, lai nodarbības dalībnieki pastāsta, ko viņi ir uzgājuši. Jūs varētu ieteikt, lai viņi nolasa pārējiem pantu, kurā uzgājuši konkrēto mācību, un pēc tam pastāsta par kādu savu pieredzi vai liecību, kas ir saistīta ar šo mācību.
-
Jūs varētu atvēlēt nodarbības dalībniekiem laiku pārdomām par to, kā pārbaudījumi var svētīt mūsu dzīvi, spriežot pēc Pāvila mācībām, kuras tie uzgājuši, pārskatot 2. korintiešiem 1:3–7; 4:6–10, 17–18 un 7:4–7. Šoreiz viņi varētu pierakstīt to, kā Pāvila mācības varētu attiecināt uz likstām, ar ko viņi saskaras savā dzīvē.
-
Lai veicinātu šo diskusiju, jūs varētu kopīgi nodziedāt nodarbības dalībnieku iemīļotākās garīgās dziesmas, kurās tiek liecināts par mierinājumu un svētībām, ko Debesu Tēvs un Glābējs dāvā mums pārbaudījumu brīžos, piemēram, „Tik drošs ir tas pamats” (Garīgās dziesmas, nr. 40). Pēc dziedāšanas jūs varētu aicināt, lai nodarbības dalībnieki uzmeklē kādu frāzi no 2. korintiešiem 1. nod. un 4. nod., kas, viņuprāt, saskan ar attiecīgās dziesmas vēstījumu.
Piedodot mēs saņemam svētības un svētām citus cilvēkus.
-
Mēs visi esam pieredzējuši to, kā kāds ir „skumdinājis” mūs vai mūsu ģimenes locekļus (5. pants). Varbūt nodarbības dalībnieki varētu pārskatīt 2. korintiešiem 2:5–11, pievēršot uzmanību Pāvila padomam par to, kā izturēties pret cilvēku, kurš mūs ir aizvainojis? Jūs varētu aicināt, lai nodarbības dalībnieki pārskata Lūkas 15:11–32; Jāņa 8:1–11 un eldera Kevina R. Dankana izteikumu (skat. sadaļu „Papildus avoti”), pievēršot uzmanību tam, kā mums vajadzētu izturēties pret tiem, kuri ir grēkojuši. Kādu kaitējumu mēs nodarām sev un citiem, nevēloties piedot?
Caur Jēzus Kristus īstenoto Izpirkšanu mēs varam tapt samierināti ar Dievu.
-
Tā kā daudzi cilvēki nāk uz baznīcu, vēloties justies tuvāki Dievam, diskusija par 2. korintiešiem 5:14–21 varētu tiem palīdzēt. Diskusijas iesākumā nodarbības dalībnieki varētu izpētīt, ko nozīmē vārds salīdzināties jeb tapt samierinātiem. Varbūt viņi varētu sākt, uzmeklējot šī vārda skaidrojumu kādā vārdnīcā? Kādas atziņas viņi gūst, domājot par to, kā tapt samierinātiem ar Dievu? Kādas vēl atziņas mēs varam gūt, izlasot Svēto Rakstu ceļveža šķirkli „Izpirkt, Grēku Izpirkšana”? Kā šīs atziņas palīdz mums izprast 2. korintiešiem 5:14–21? Jūs varētu aicināt, lai nodarbības dalībnieki dalās savās domās par Glābēju, kura īstenotā Izpirkšana ļauj mums atjaunot savas attiecības ar Dievu.
Dievišķās skumjas vedina nožēlot grēkus.
-
2. korintiešiem 7:8–11 dāvā mums lietderīgu skaidrojumu tam, ko nozīmē dievišķās skumjas un kāda ir to loma grēku nožēlas procesā. Ko mēs varam mācīties par dievišķajām skumjām, izlasot 2. korintiešiem 7:8–11 un prezidenta Dītera F. Uhtdorfa vārdus no sadaļas „Papildus avoti”? Kādēļ dievišķajām skumjām ir tik izšķiroša loma grēku nožēlas procesā?
-
Iespējams, jūs sajutīsiet iedvesmu — pamudināt klātesošos uz izvērstāku diskusiju par grēku nožēlu. Tādā gadījumā jūs varētu izmēģināt šādu ideju: uzrakstiet uz tāfeles Grēku nožēlošana ir. Lūdziet, lai nodarbības dalībnieki mēģina pabeigt šo frāzi, izmantojot to, ko apguvuši, lasot 2. korintiešiem 7:8–11, kā arī citas rakstvietas un materiālus no sadaļas „Papildus avoti”. Kā viņi varētu izmantot šīs mācības, lai palīdzētu kādam citam saprast, kā patiesi nožēlot grēkus?
Mudiniet mācīties mājās
Pajautājiet nodarbības dalībniekiem, vai viņi jebkad ir lūguši par to, lai viņu pārbaudījumi vai likstas tiktu paņemtas projām. Lasot 2. korintiešiem 8.–13. nodaļu, viņi uzzinās, kā rīkojās Pāvils, kad, lūdzot par to, nebija saņēmis gaidīto atbildi.
Papildus avoti
Ja mēs raugāmies uz apkārtējiem ar Dieva acīm, tas palīdz mums piedot.
Elders Kevins R. Dankans māca: „Viena lieta, kas palīdz piedot citiem, ir centieni paraudzīties uz viņiem ar Dieva acīm. Dažkārt Dievs var pavērt priekškaru un svētīt mūs ar dāvanu — ielūkoties tā cilvēka sirdī, dvēselē un garā, kurš mūs ir aizvainojis. Var gadīties, ka šis ieskats ļauj mums neizmērojami iemīlēt šo cilvēku.” („Piedošanas dziedinošā ziede” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2016. g. maijs, 34. lpp.)
Dievišķas skumjas iedvesmo mainīties un nezaudēt cerību.
Prezidents Dīters F. Uhtdorfs skaidro:
„Dievišķas skumjas iedvesmo mūs uz pārmaiņām un cerību caur Jēzus Kristus veikto Izpirkšanu. Pasaulīgās skumjas nomāc mūs, laupa cerību un pārliecina ļauties turpmākiem kārdinājumiem.
Dievišķas skumjas vedina uz pievēršanos un sirds pārmaiņām. Tās pamudina uz grēka nīšanu un labestības iemīlēšanu. Tās mudina mūs piecelties un staigāt Kristus mīlestības gaismā. Patiesa grēku nožēla nozīmē pārmaiņas, nevis tirdīšanu un mocības.” („Tu to vari izdarīt tagad!” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2013. g. nov., 56. lpp.)
Kas ir grēku nožēlošana?
-
Svēto Rakstu ceļveža šķirklis „Nožēlot grēkus, grēku nožēlošana”
-
“Repentance,” Gospel Topics, topics.lds.org
-
Deils G. Renlands, „Grēku nožēlošana — priekpilna izvēle” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2016. g. nov., 121.–124. lpp.
Elders Nīls L. Andersens māca:
„Kad mēs grēkojam, mēs novēršamies no Dieva. Kad mēs nožēlojam grēkus, mēs atkal pievēršamies Dievam.
Aicinājums — nožēlot grēkus — reti kad ir nosodoša balss, tas, drīzāk, ir mīlošs lūgums — atgriezties un no jauna pievērsties Dievam [skat. Helamana 7:17]. Tas ir mūsu mīlošā Tēva un Viņa Vienpiedzimušā Dēla aicinājums: būt par kaut ko vairāk, nekā mēs esam; tiekties pēc cēlākas dzīves; mainīties un justies laimīgiem, ievērojot baušļus. Būdami Kristus mācekļi, mēs līksmojam par grēku nožēlas svētību un prieku, ko nes piedošana. Tas kļūst par daļu no mums, iespaidojot mūsu domāšanas veidu un sajūtas. …
Vairumā gadījumu grēku nožēla līdzinās procesam, nevis vienreizējam notikumam. Tas nav viegli. Mainīties ir grūti. Tas prasa skriet pretī vējam, peldēt pretī straumei. Glābējs teica: „Ja kas grib Man sekot, tam būs sevi aizliegt, ņemt savu krustu un sekot Man.” [Mateja 16:24.] Grēku nožēla ir novēršanās no tādām lietām kā negodīgums, lepnība, dusmas un nešķīstas domas un pievēršanās tādām lietām kā laipnība, nesavtība, pacietība un garīgums. Tā ir atgriešanās pie Dieva.” („Nožēlojiet, … lai Es varētu jūs dziedināt” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2009. g. nov., 40.–41. lpp.)
Pasniegšanas pilnveidošana
Iesaistiet tos, kuriem ir grūtības. Dažkārt grūtībās nonākušajiem nodarbības dalībniekiem vienkārši jātiek iesaistītiem, lai viņi justos mīlēti. Jūs varētu dot viņiem kādu uzdevumu, lai viņi varētu piedalīties nākamajā nodarbībā. Nepadodieties, ja viņi iesākumā neizrāda atsaucību jūsu centieniem. (Skat. Mācīšana pēc Glābēja parauga, 9. lpp.)