„2.–8. decembris; Jāņa 1.–3. v.; Jūdas v.: „Dievs ir mīlestība””, „Nāciet, sekojiet Man” Svētdienas skolai: Jaunā Derība 2019 (2019. g.)
„2.–8. decembris; Jāņa 1.–3. v.; Jūdas v.”, „Nāciet, sekojiet Man” Svētdienas skolai: 2019
Pilnīga mīlestība, Dels Pārsons
2.–8. decembris
Jāņa 1.–3. v.; Jūdas v.
„Dievs ir mīlestība”
Kādām tēmām un piemēriem jūs pievēršat uzmanību, lasot Jāņa 1.–3. v. un Jūdas v.? Kā jūs varētu to izmantot, lai palīdzētu saviem nodarbības dalībniekiem?
Pierakstiet gūtos iespaidus
Aiciniet dalīties
Aiciniet, lai vairāki nodarbības dalībnieki pastāsta par tēmām vai konkrētiem principiem, kam tie ir pievērsuši uzmanību, studējot Jāņa un Jūdas vēstules. Kuri no šajās vēstulēs ietvertajiem vēstījumiem šķiet paši svarīgākie viņiem un viņu ģimenēm?
Māciet doktrīnu
1. Jāņa 1:5–10; 2:3–11; 3:1–3; 4:7–21; 5:1–3
Debesu Tēvs un Jēzus Kristus rāda nevainojamu gaismas un mīlestības piemēru.
-
Kā jūs varētu palīdzēt tiem, kurus mācāt, atpazīt savā dzīvē Debesu Tēva gaismu un mīlestību? Jūs varētu sākt, uzrakstot uz tāfeles vārdus gaisma un mīlestība. Lūdziet, lai nodarbības dalībnieki pastāsta par pirmo, kas tiem nāk prātā, domājot par šiem diviem vārdiem. Jūs varētu iedalīt nodarbības dalībniekus vairākās grupās un uzdot katrai no tām izlasīt kādu no šīm rakstvietām: 1. Jāņa 1:5–10; 2:3–11; 3:1–3; 4:7–12; 4:16–21; 5:1–3. Minētās grupas varētu izpētīt šos pantus, meklējot apliecinājumus Dieva gaismai un mīlestībai, kā arī to, kā mēs varam izrādīt savu mīlestību pret Dievu un Viņa bērniem. Pēc tam katras grupas pārstāvji varētu pastāstīt pārējiem par to, ko uzgājuši. Vēl jūs varētu aicināt, lai nodarbības dalībnieki pastāsta, kā viņi ir sajutuši Debesu Tēva gaismu un mīlestību savā dzīvē.
-
Kā jūs varētu palīdzēt nodarbības dalībniekiem aizdomāties par garīgo gaismu viņu dzīvē? Jūs varētu aicināt, lai viņi paskatās uz griestu lampu vai gaismu, kas iespīd pa logu, un pastāsta, ko viņi zina par fizisko gaismu. Kā fiziskā gaisma līdzinās garīgajai gaismai? Varbūt jūs varētu izpētīt Psalmu 27:1; Jāņa 1:4–5; 1. Jāņa 1:5–7; 3. Nefija 11:11; Mācības un Derību 88:6–13, pievēršot uzmanību papildus atziņām par to, kā Dievs un Viņa Dēls dāvā gaismu mūsu dzīvē? Nodarbības dalībnieki varētu pastāstīt arī par to, kā viņi ir tiekušies pēc garīgās gaismas savā dzīvē un ieguvuši to.
-
Nodarbības dalībniekiem varētu patikt kopīga dziedāšana par gaismu vai, piemēram, tādu dziesmu klausīšanās kā „Tas Kungs ir mana gaisma” (Garīgās dziesmas, nr. 42). Ko šī dziesma māca par to, kā Tas Kungs kalpo par gaismu mūsu dzīvē? Video „Choose the Light” (LDS.org), kas pieejams angļu valodā, un eldera Roberta D. Heilza apgalvojums no sadaļas „Papildus avoti” varētu sniegt papildus atziņas par to, kā iegūt lielāku gaismu savā personīgajā dzīvē.
1. Jāņa 2:18–23, 26–28; 4:3; 2. Jāņa 1:7–11; 3. Jāņa 1:9–11; Jūdas v.
Mums ir jāstiprina sevi, piesargājoties no maldu mācībām.
-
Var gadīties, ka dažiem jūsu nodarbības dalībniekiem vai viņu mīļajiem ir grūti tikt galā ar maldu mācībām, kas apdraud viņu ticību. Viņiem varētu palīdzēt zināšanas par to, ko Jānis un Jūda mācīja par Atkrišanu. Jūs varētu aicināt, lai puse audzēkņu uzmeklē maldu mācību vai Atkrišanas pazīmju aprakstu, pārskatot 1. Jāņa 2:18–23, 26–28; 4:3; 2. Jāņa 1:7–11; 3. Jāņa 1:9–11, bet otra puse — pārskatot Jūdas vēstuli. Vai arī viņi varētu uzmeklēt atbildes uz šādiem jautājumiem: „Kā Jānis un Jūda definē antikristu?” (Skat. arī Svēto Rakstu ceļveža šķirkli „ Antikrists”, scriptures.lds.org.) „Vai šajos pantos ir kādi principi, kas būtu īpaši lietderīgi, cīnoties ar mūsdienu grūtībām? Kā mēs varam stiprināt sevi, piesargājoties no maldu mācībām?”
-
Jūda izmanto interesantus salīdzinājumus, aprakstot viltus skolotājus un tos, kuri „zaimo visu, ko tie nesaprot” (Jūdas v. 1:10). Jūs varētu aicināt, lai daži nodarbības dalībnieki uzzīmē uz tāfeles dažus no Jūdas v. 1:12–13 minētajiem tēliem, kamēr pārējie mēģina uzminēt, kura no frāzēm pašlaik tiek zīmēta. Kā šie tēli raksturo viltus skolotājus un antikristus? Piemēram, kādēļ samaitātas paražas varētu uzskatīt par „kauna traipiem mūsu žēlsirdības mielastos”? Ko mēs varam darīt, lai stiprinātu sevi „smējēju” priekšā? (Skat. Jūdas v. 1:18–21.) Kādēļ Jūda iesaka, lai mēs žēlotu (skat. Jūdas v. 1:22) tos, kuri izsmej evaņģēliju?
Īstenojot ticību Kristum un piedzimstot no Dieva, mēs varam uzveikt pasauli.
-
Vienā no šīs nedēļas nodarbību uzdevumiem, kas ietverts rokasgrāmatā „Nāciet, sekojiet Man” indivīdiem un ģimenēm, tiek ieteikts izpētīt 1. Jāņa 5. nodaļu, lai saprastu, kā mēs varam uzveikt pasauli. Varbūt jūs varētu aicināt, lai nodarbības dalībnieki pastāsta, ko viņi ir uzgājuši, un pieraksta to uz tāfeles? (Jūs varētu atvēlēt tiem nelielu brītiņu minētās nodaļas pārskatīšanai.) Vai arī jūs varētu aicināt, lai nodarbības dalībnieki izlasa fragmentus no eldera Nīla L. Andersena vispārējās konferences vēstījuma „Pasaules uzveikšana” (Ensign vai Liahona, 2017. g. maijs, 58.–62. lpp.) un pastāsta par apgūto. Piemēram, kādas atziņas viņi ir guvuši no eldera Andersena stāstiem par prezidentu Deividu O. Makeju un elderu Brūsu D. Porteru? Varbūt nodarbības dalībnieki paši varētu pastāstīt par cilvēkiem, kuri, pēc viņu domām, ir centušies uzveikt pasauli?
Attēlsģimene, nometusies ceļos lūgšanāJēzus Kristus evaņģēlijs var palīdzēt rast mieru satraukuma pilnajā pasaulē.
Mēs gūstam prieku, palīdzot citiem „dzīvot patiesībā”.
-
Jūsu nodarbībā, visdrīzāk, piedalās cilvēki, kuri var saprast, kā Jānis jutās, sakot, ka viņam „nav lielāka prieka, kā dzirdēt”, ka Gajs (viens no viņa „bērniem”) dzīvo patiesībā. Nodarbības dalībniekiem varētu būt lietderīgi uzklausīt citam cita personīgās pieredzes. Varbūt jūs varētu sākt, kopīgi izlasot 3. Jāņa 1:1–4 un sadaļā „Papildus avoti” minētās rakstvietas? Ko šīs rakstvietas māca mums par patiesā prieka avotu? Nodarbības dalībnieki varētu parunāt par to, kā viņi ir jutušies, būdami vecāki, misionāri, Baznīcas vadītāji vai skolotāji, kuri zina, ka cilvēki, kurus viņi māca, dzīvo patiesībā. Jūs varētu pirms nodarbības sazināties ar dažiem nodarbības dalībniekiem un palūgt, lai viņi paņem līdzi fotogrāfijas ar cilvēkiem, kurus tie ir palīdzējuši atvest pie Kristus, un pastāsta par savu pieredzi pārējiem.
Mudiniet mācīties mājās
Ko tādi simboli kā pūķi, spārnoti zvēri un nokauti jēri māca mums par Dieva ieceri Viņa bērnu dzīvē? Aiciniet, lai nodarbības dalībnieki padomā par šo jautājumu dažu nākamo nedēļu laikā, studējot Jāņa atklāsmes grāmatu.
Papildus avoti
Gaisma kliedē tumsību.
Elders Roberts D. Heilzs māca par to, kā mēs varam kliedēt tumsību savā dzīvē, lai dzīvotu gaismā:
„Kad biju zēns, es parasti vakaros braucu mājās no basketbola treniņiem ar divriteni. Es pievienoju sava divriteņa riepai mazu, bumbiera formas ģeneratoru. Kad es minu pedāļus, riepa iekustināja nelielu rotoru, kas ražoja elektrību, izstarojot vienu tīkamu gaismas staru. Tas bija vienkāršs, bet efektīvs mehānisms. Taču, lai tas darbotos, man vajadzēja mīt pedāļus! Es ātri vien sapratu, ka, pārstājot mīt divriteņa pedāļus, gaisma apdziest. Vēl es sapratu arī to, ka, dedzīgi nododoties [skat. M&D 58:27] pedāļu mīšanai, gaisma kļūst spožāka, kliedējot tumsu manā priekšā.
Mēs ģenerējam garīgo gaismu, ik dienas minot garīgos pedāļus. Mēs to radām, lūdzot, studējot Svētos Rakstus, gavējot un kalpojot — dzīvojot pēc evaņģēlija un ievērojot baušļus.” (“Out of Darkness into His Marvelous Light,” Ensign, May 2002, 71.)
Rakstvietas par to, kā palīdzēt citiem dzīvot patiesībā.
Pasniegšanas pilnveidošana
Lūdziet par saviem nodarbības dalībniekiem. Arī jums, tāpat kā Glābējam, kurš lūdza par Pēteri (skat. Lūkas 22:32), vajadzētu lūgt par tiem, kurus jūs mācāt, pēc vārda, cenšoties saprast, kādas ir viņu konkrētās vajadzības. Ja jūs to darīsiet, Debesu Tēvs „sagatavo[s] viņu sirdis” (Almas 16:16) un palīdzēs jums saprast, ko mācīt, lai atsauktos viņu vajadzībām (skat. Mācīšana pēc Glābēja parauga, 6. lpp.).