Jēzus Kristus sludina evaņģēliju garu pasaulē

Kristus sludina garu pasaulē, Roberts T. Barets

25. novembris – 1. decembris

Pētera 1. un 2. vēstule

„[Priecājieties] neizsakāmā un apskaidrotā priekā”

Paturiet prātā, ka jūsu mērķis ir mācīt cilvēkus, nevis vienkārši vadīt nodarbību. Lasot Pētera vēstules, padomājiet par konkrētiem nodarbības dalībniekiem. Kādi principi palīdzēs tiem stiprināt savu ticību?

Pierakstiet gūtos iespaidus

dalīšanās simbols

Aiciniet dalīties

Uzrakstiet uz tāfeles divus virsrakstus: Pētera  1. v. un Pētera 2. v. Atvēliet nodarbības dalībniekiem laiku, lai pārskatītu šīs vēstules, un aiciniet, lai viņi pieraksta zem attiecīgajiem virsrakstiem vārdus vai frāzes, kas tiem šķiet īpaši nozīmīgas. Pēc tam izmantojiet izveidoto sarakstu, lai aicinātu klātesošos dalīties savās atziņās.

mācīšanas simbols

Māciet doktrīnu

1. Pētera 1:3–9; 2:19–24; 3:14–17; 4:12–19

Es varu rast prieku arī pārbaudījumos un ciešanās.

• Lai palīdzētu nodarbības dalībniekiem izprast un piemērot savā dzīvē Pētera ieteikumu par to, kā rast prieku grūtībās, jūs varētu iedot tiem papīra lapiņas un lūgt, lai viņi uzraksta uz tām kādu frāzi no 1. Pētera 1:3–9; 2:19–24; 3:14–17; 4:12–19, kas varētu tiem palīdzēt pārbaudījumu vai grūtību brīdī. Otrā lapiņas pusē viņi varētu uzrakstīt par kādu gadījumu, kad tie, sastopoties ar pārbaudījumiem, ir sajutuši mieru vai prieku. Daži brīvprātīgie varētu dalīties pierakstītajās frāzēs vai pieredzē, un pēc tam jūs visi kopā varētu apspriesties par to, ko esat no tā mācījušies.

• Vēl viens no veidiem, kā pārskatīt 1. Pētera 1:3–9; 2:19–24; 3:14–17; 4:12–19 ietvertos padomus, ir aicināt, lai nodarbības dalībnieki padomā par kādu savu paziņu, kurš šobrīd saskaras ar pārbaudījumiem. Atvēliet viņiem laiku, lai tie varētu uzrakstīt šim cilvēkam vēstuli, iekļaujot tajā šajos pantos minētos, patiesos principus, kas to varētu iedrošināt (skat. arī M&D 121:1–8; 123:17). Pēc tam nodarbības dalībnieki varētu parunāt par viņu izvēlētajiem, patiesajiem principiem.

1. Pētera 1:13–20; 2:1–12

Mēs esam aicināti būt par „Dieva tautu”.

• Būdami Kristus Baznīcas locekļi, mēs esam aicināti sekot Jēzum Kristum. Tas nozīmē, ka mūsu izvēles bieži vien atšķiras no tā, ko izvēlas citi cilvēki. Kā mācības no 1. Pētera 1:13–20; 2:1–12 var palīdzēt tiem, kurus jūs mācāt, gūt skaidrāku izpratni par Glābēja misiju un vēlēties arvien vairāk līdzināties Viņam? Varbūt jūs varētu aicināt, lai nodarbības dalībnieki izpēta šos pantus, pievēršot uzmanību tam, ko nozīmē būt par „Dieva tautu” (1. Pētera 2:10), un pēcāk apspriežas par to, ko uzgājuši? Jūs varētu paskaidrot, ka vārds „īpašums” no 1. Pētera 2:9 nozīmē kaut ko iemantotu un uzturētu. Ko tas mums māca par Dieva jūtām pret mums un to, kā Viņš vēlas, lai mēs dzīvotu?

1. Pētera 3:18–20; 4:6

Evaņģēlijs tiek sludināts mirušajiem, lai viņi varētu saņemt taisnīgu tiesu.

• Pirmajā Pētera vēstulē ir ietverta viena no nedaudzajām Bībelē minētajām atsaucēm uz to, kā Jēzus Kristus pēc Savas nāves apmeklēja garu pasauli. Mūsdienu atklāsmes palīdz mums daudz skaidrāk izprast šo notikumu. Lai palīdzētu nodarbības dalībniekiem gūt dziļāku izpratni par garu pasauli, jūs varētu aicināt viņus izlasīt norādītās rakstvietas un pierakstīt uz tāfeles to, ko viņi apguvuši: Jāņa 5:25; 1. Pētera 3:18–20; 4:6; Almas 40:7–14, 21; Mācības un Derību 138:11–32.

  Sadaļā „Papildus avoti” ietvertie apgalvojumi apliecina, ka mācību par garu pasaules apciemojumu izprata un mācīja ne vien Kristus apustuļi, bet arī agrīnie kristiešu skolotāji. Izpratne par to, ka Lielās atkrišanas laikā šīs zināšanas tika zaudētas, tiekot atjaunotas tikai mūsdienās, var palīdzēt stiprināt nodarbības dalībnieku liecību par Džozefu Smitu un evaņģēlija Atjaunošanu.

• Diskusija par 1. Pētera 3:18–20; 4:6 varētu iedvesmot nodarbības dalībniekus, lai viņi daudz pilnīgāk iesaistītos ģimenes vēstures un tempļa darbā. Lai to īstenotu, jūs varētu iedalīt nodarbības dalībniekus trijās grupās, uzdodot katrai no tām vienu no šiem jautājumiem par mirušo pestīšanu: „Kāda ir Glābēja loma mirušo pestīšanā? Kāda ir mirušo cilvēku loma — gan to, kuri ir miruši, būdami uzticīgi, gan to, kuri ir miruši, nezinot par evaņģēliju? Kāda ir mūsu loma?” Lūdziet, lai katra no grupām pārskata 1. Pētera 3:18–20; 4:6; Mācības un Derību 128:17–18; 138:11–32, 57–59, uzmeklējot atbildes uz savu jautājumu. Pēc tam lūdziet, lai katra grupa pastāsta par apgūto, un padomājiet par iespēju dalīties eldera D. Toda Kristofersona citātā, vai arī parādīt audzēkņiem vienu no sadaļā „Papildus avoti” minētajiem video. Kādas svētības mēs esam saņēmuši, piedaloties savu mirušo priekšteču glābšanas darbā?

2. Pētera 1:1–11

Pateicoties Jēzus Kristus spēkam, mēs varam izkopt savu dievišķo dabu.

• Lai veicinātu apmācāmo centienus — arvien vairāk līdzināties Jēzum Kristum —, jūs varētu aicināt, lai viņi nosauc Kristum piemītošās īpašības, kas minētas 2. Pētera 1:1–11. Jūs varētu pierakstīt šīs īpašības uz tāfeles un lūgt, lai nodarbības dalībnieki tās definē. Pēc tam nodarbības dalībnieki varētu apspriesties par to, kā vienas īpašības izkopšana vedina pie citu īpašību pilnveides. Atvēliet laiku, lai viņi varētu padomāt par to, kuru no šīm īpašībām viņi vēlētos izkopt vēl pilnīgāk (skat. arī Sludini Manu evaņģēliju, 138. lpp.).

Izsmalcināti austs gobelēns

Katra Kristum piemītošā īpašība, kuru mēs izkopjam, palīdz mums sava garīgā māceklības gobelēna aušanā.

mācīšanās simbols

Mudiniet mācīties mājās

Jūs varētu paskaidrot, ka nākamās nedēļas laikā nodarbības dalībnieki studēs Jāņa vēstules. Šīs vēstules palīdz mums izprast patiesās mācības par Jēzu Kristu, atspēkojot maldus, un stiprināt liecību par to, ka mūsu Glābējs tik tiešām dzīvo.

resursu simbols

Papildus avoti

Pētera 1. un 2. vēstule

Mirušo pestīšanas darbs liecina par Kristus misiju.

Elders D. Tods Kristofersons māca:

„Kristiešu teologi jau ilgi ir prātojuši par jautājumu: „Kāds liktenis gaida neskaitāmos miljardus cilvēku, kuri ir dzīvojuši un miruši bez zināšanām par Jēzu?” Līdz ar Jēzus Kristus evaņģēlija Atjaunošanu mēs esam guvuši izpratni par to, kā tiks pestīti tie, kuri ir miruši, būdami nekristīti, un to, kā Dievs var būt „pilnīgs, taisns Dievs, un arī žēlīgs Dievs” [Almas 42:15].

Vēl dzīvam esot, Jēzus pravietoja par to, ka Viņš sludinās arī mirušajiem [skat. Jāņa 5:25]. Pēteris stāsta mums, ka tas tika īstenots laikā starp Glābēja krustā sišanu un Augšāmcelšanos [skat. 1. Pētera 3:18–19]. Prezidents Džozefs F. Smits savā vīzijā redzēja to, kā Glābējs apciemoja garu pasauli [skat. M&D 138:30, 33]. …

Mūsu dedzīgā vēlēšanās pestīt mirušos, kā arī laiks un resursi, ko mēs ieguldām, lai īstenotu šo apņemšanos, visupirms kalpo par apliecinājumu mūsu liecībai par Jēzu Kristu. Tas ir pats iespaidīgākais apliecinājums Viņa dievišķajam raksturam un misijai, kādu vien mēs varam sniegt. Tas liecina, pirmkārt, par Kristus Augšāmcelšanos; otrkārt, par Izpirkšanas bezgalīgo vērienu; treškārt, par to, ka Viņš ir vienīgais glābšanas avots; ceturtkārt, par to, ka Viņš ir iedibinājis glābšanas priekšnoteikumus; un, piektkārt, par to, ka Viņš atgriezīsies.” (“The Redemption of the Dead and the Testimony of Jesus,” Ensign or Liahona, Nov. 2000, 9–10.)

Agrīno (pirmā līdz trešā gadsimta) kristīgo skolotāju raksti par sludināšanu mirušajiem.

Origens: „Kad [Jēzus] kļuva par dvēseli [jeb garu] bez ķermeniskā ietvara, Viņš mājoja starp tām dvēselēm, kuras bija bez ķermeniskā ietvara, pievēršot Sev tos, kuri to vēlējās.” (Citāts no The Ante-Nicene Fathers, ed. Alexander Roberts and James Donaldson [1907], 4:448.)

Herma: „Pēc tam kad tie apustuļi un skolotāji, kuri sludināja Dieva Dēla vārdu, bija aizmiguši Dieva Dēla spēkā un ticībā, viņi sludināja arī tiem, kuri bija aizmiguši pirms viņiem.” (Citāts no The Apostolic Fathers, trans. J. B. Lightfoot [1898], 472.)

Video materiāli par ģimenes vēstures darbu (skat. LDS.org).

• „Their Hearts Are Bound to You”

• „All the Families of the Earth”

• „Will I Do My Part?”

Pasniegšanas pilnveidošana

Māciet par to, „kādēļ”. „Dažkārt audzēkņi — it sevišķi jaunieši — prāto par to, kā evaņģēlija principi attiecas uz viņiem vai kādēļ viņiem būtu jāievēro noteikti baušļi. Taču, ja viņi izpratīs Debesu Tēva mūžīgo ieceri Viņa bērnu laimes nodrošināšanai, viņi gūs lielāku skaidrību par evaņģēlija principu un baušļu ievērošanas iemesliem un izjutīs lielāku motivāciju tos ievērot.” (Mācīšana pēc Glābēja parauga, 20. lpp.)