Nāciet, sekojiet Man!
9.–15. decembris; Jāņa atkl. 1.–11. nod.: Godība un vara Jēram mūžu mūžos


„9. decembris – 15. janvāris; Jāņa atkl. 1.–11. nod.: Godība un vara Jēram mūžu mūžos”, „Nāciet, sekojiet Man” Svētdienas skolai: Jaunā Derība 2019 (2019. g.)

„9. decembris – 15. janvāris; Jāņa atkl. 1.–11. nod.”, „Nāciet, sekojiet Man” Svētdienas skolai: 2019

Attēls
Kristus uzrauga avju ganāmpulku

Labais Gans, Dels Pārsons

9.–15. decembris

Jāņa atkl. 1.–11. nod.

Godība un vara Jēram mūžu mūžos

Garīgo iespaidu gūšana palīdz saprast, ka Svētais Gars vēlas jūs mācīt. Šo iespaidu pierakstīšana un atsaukšanās tiem parāda, ka jūs tos novērtējat un vēlaties saņemt vairāk.

Pierakstiet gūtos iespaidus

Attēls
dalīšanās simbols

Aiciniet dalīties

Uzsākot diskusiju par Jāņa atklāsmes grāmatu, būtu lietderīgi aicināt, lai nodarbības dalībnieki dalītos jebkādās zināšanās par šīs grāmatas izcelsmi, ko viņi guvuši savu personīgo vai ģimenes studiju laikā. Jūs varētu kopīgi pārskatīt daļu no informācijas, kas ietverta rokasgrāmatā „Nāciet, sekojiet Man” indivīdiem un ģimenēm, vai kopīgi izlasīt Svēto Rakstu ceļveža šķirkļus „Jānis, Cebedeja dēls” un „Jāņa atklāsmes grāmata”.

Attēls
mācīšanas simbols

Māciet doktrīnu

Jāņa atkl. 1. nod.

Jēzus Kristus ir dzīvā Dieva dzīvais Dēls.

  • Tā kā Jāņa atkl. 1. nodaļā, izmantojot tēlainu un simbolisku valodu, Jānis apraksta Augšāmcelto Glābēju un Viņa darbus, šīs nodaļas studēšana ir lielisks veids, kā stiprināt ticību tam, ka Glābējs dzīvo un vada Savu Baznīcu. Varbūt nodarbības dalībnieki varētu uzrakstīt uz tāfeles vairākas frāzes no Jāņa atkl. 1. nodaļas, kurās tiek izmantota tēlaina un simboliska valoda, un pastāstīt, ko katra no tām māca par Jēzu Kristu? Piemēram, ko šie simboli māca mums par to, kā Kristus vada Savu Baznīcu mūsu dienās? Kā Jāņa sniegtais Glābēja apraksts sasaucas ar to, kas teikts Mācības un Derību 110:1–4?

Jāņa atkl. 2.–3. nod.; 7:13–17

Mēs varam pārvarēt grūtības caur Jēzu Kristu.

  • Pastāv vismaz viena joma, kurā mēs līdzināmies tiem svētajiem, kuriem rakstīja Jānis: mēs saskaramies ar likstām. Aiciniet, lai nodarbības dalībnieki pārskata Jāņa atkl. 2.–3. nodaļu, noskaidrojot, ar kādiem pārbaudījumiem svētie saskārās Jāņa dienās, un palīdziet tiem saprast, ka Jēzus Kristus zināja par katras draudzes pārbaudījumiem un stiprajām pusēm. Varbūt viņi varētu pastāstīt, kā viņi ir sajutuši, ka Glābējs zina par viņu unikālajiem apstākļiem? Kādu padomu Tas Kungs deva šiem svētajiem, kas varētu palīdzēt mums pārvarēt savas grūtības?

  • Šajās nodaļās Tas Kungs dod iedvesmojošus apsolījumus tiem, kuri pārvarēs grūtības. Jūs varētu aicināt, lai nodarbības dalībnieki sadalās pāros un pārskata Jāņa atkl. 2.–3. nod.; 7:13–17, uzmeklējot Tā Kunga apsolījumus. Varbūt viņi varētu uzzīmēt attēlus, kuros ir atainoti šie apsolījumi, un pēc tam pastāstīt pārējiem par to, ko uzgājuši? Kā šie solījumi iedvesmo tos turpināt censties pārvarēt savus pārbaudījumus un vājības?

Jāņa atkl. 5. nod.

Jēzus Kristus bija vienīgais, kurš varēja īstenot Debesu Tēva ieceri.

  • Varbūt ir kāds uzskates līdzeklis, kas varētu palīdzēt jūsu nodarbības dalībniekiem izprast Jāņa atkl. 5. nodaļā ietverto, simbolisko aprakstu par to, kā Glābējs atver aizzīmogoto grāmatu? Jūs varētu atnest uz nodarbību kādu kastē ieslēgtu kārumu, ar ko vēlāk padalīties. Pirms nodarbības slepus iedodiet kādam slēdzenes atslēgu. Aprakstiet nodarbības dalībniekiem to, kas atrodas kastē, un ļaujiet, lai vairāki no tiem pacenšas attaisīt kasti, pirms to atvēris cilvēks, kuram ir iedota atslēga. Pēc tam nodarbības dalībnieki varētu salīdzināt šo aktivitāti ar to, kas rakstīts Jāņa atkl. 5. nodaļā. Jums varētu palīdzēt šādi jautājumi: „Kā Debesu Tēva bērnu glābšana līdzinās aizslēgtai kastei vai aizzīmogotai grāmatai? Kādēļ Jēzus Kristus bija vienīgais, kurš spēja atdarīt zīmogus?” (Skat. citātu no sadaļas „Papildus avoti”.) „Kādas svētības bija atkarīgas no tā, vai Glābējs ir cienīgs atdarīt zīmogus?” (Skat. Jāņa atkl. 7:14–17.)

  • Arī mēs, tāpat kā līksmojošie ļaudis, kuri minēti Jāņa atkl. 5. nodaļā, varam pacelt savas balsis, lai slavētu Glābēju kā vienīgo, kurš ir cienīgs dāvāt mums glābšanu. Varbūt nodarbības dalībnieki varētu kopīgi nodziedāt dažas iemīļotas garīgās dziesmas, kurās tiek slavēts Glābējs? Jūs, piemēram, varētu nodziedāt dziesmu „Gods Dievam augstībā!” (Garīgās dziesmas, nr. 31) vai noskatīties video „Worthy Is the Lamb” (LDS.org), kas pieejams angļu valodā, lai noskaidrotu, kādi patiesi principi par Jēzu Kristu tiek mācīti šajā dziesmā. Kura no mūsu personīgajām pieredzēm ir palīdzējusi mums iegūt liecību par šīm patiesajām mācībām? Kādas līdzības mēs varam saskatīt mūsu garīgo slavas dziesmu vēstījumos un apgalvojumos no Jāņa atkl. 5:9–14? Kā mēs varētu vēl labāk izmantot garīgās dziesmas, lai pielūgtu un slavētu To Kungu gan mājās, gan baznīcā?

Jāņa atkl. 7. nod.

Pirms Otrās atnākšanas Tas Kungs sapulcinās taisnīgos, sagatavojot tos dzīvei kopā ar Viņu.

  • Jāņa atkl. 7. nodaļā ir aprakstīti notikumi, kuri sekos „sestā zīmoga” atdarīšanai, un daži no tiem ir īstenojušies mūsu dienās. Vēl tajā ir ietverta atbilde uz jautājumu, kas tiek uzdots 6. nodaļas beigās: „Atnākusi Viņu lielā dusmu diena! Kas varētu pastāvēt?” (17. pants.) Varbūt nodarbības dalībnieki varētu uzmeklēt atbildi uz šo jautājumu, pārskatot 7. nodaļu? Šeit būs vēl citi jautājumi, kurus viņi varētu apspriest: kādēļ Tas Kungs uz laiku atlika Zemes iznīcināšanu? Kā priekšraksti un derības „[saista mūs] tai dienai, kad Dieva niknums tiks izliets bez mēra”? (M&D 1:9.) Kāds darbs mums ir jādara, lai sagatavotu pasauli Otrajai atnākšanai?Papildus atziņas var gūt, lasot Mācības un Derību 1:4–23; 77:8–11.

Jāņa atkl. 1.–11. nod.

Jāņa vīzija māca par to, kā Debesu Tēvs glābj Savus bērnus.

  • Dažiem nodarbības dalībniekiem varētu šķist, ka Jāņa atklāsmes grāmata ir grūti saprotama. Viņiem varētu būt lietderīgi padomāt par Jāņa rakstiem plašākā kontekstā — domājot par Debesu Tēva ieceri Viņa bērnu paaugstināšanai. Lasot Jāņa atkl. 1.–11. nodaļu mājās, nodarbības dalībnieki, iespējams, ir uzgājuši kādas patiesas mācības, kas ir palīdzējušas tiem izprast Debesu Tēva ieceri Viņa bērnu dzīvē (skat. sadaļu šīs nedēļas nodarbību izklāsts no rokasgrāmatas „Nāciet, sekojiet Man” indivīdiem un ģimenēm). Aiciniet, lai viņi pastāsta par saviem atklājumiem. Vēl viņiem varētu būt lietderīgi pārskatīt sadaļā „Papildus avoti” ietvertās rakstvietas par pestīšanas ieceri. Mudiniet, lai, lasot atlikušo Jāņa atklāsmes grāmatas daļu, nodarbības dalībnieki turpina meklēt rakstvietas, kas māca par pestīšanas ieceres patiesajiem principiem, un nākamo nodarbību laikā dodiet tiem iespēju dalīties uzietajā.

Attēls
mācīšanās simbols

Mudiniet mācīties mājās

Lūdziet, lai nodarbības dalībnieki padomā par savu iemīļotāko Ziemassvētku tradīciju. Aiciniet viņus pārskatīt sadaļu nākamās nedēļas nodarbību izklāsts, lai smeltos idejas par to, kā svētku svinēšanas laikā pievērsties Jēzum Kristum.

Attēls
resursu simbols

Papildus avoti

Jāņa atkl. 1.–11. nod.

Rakstvietas par pestīšanas ieceri.

Jēzus Kristus īstenotā Izpirkšana

Pirmslaicīgā dzīve

Laicīgā dzīve

Pēcnāves dzīve

Vienīgi Jēzus Kristus varēja īstenot mūsu izpirkšanu.

Aprakstot pirmslaicīgās dzīves notikumus, elders Džefrijs R. Holands māca:

„Jēzus Kristus brīvprātīgi pieteicās pagodināt visas cilvēces tikumisko izvēles brīvību, izpērkot tās grēkus. Šajā procesā Viņš atdotu Tēvam visu no šīs izpērkošās mīlestības izrietošo godību.

Šī bezgalīgā Izpirkšana, ko Kristus īstenoja, bija iespējama, pateicoties tam, ka (1) Viņš bija vienīgais bezgrēcīgais cilvēks, kurš jebkad dzīvojis uz šīs Zemes, un tādējādi nebija pakļauts garīgajai nāvei, kura iestājas grēka dēļ, (2) Viņš bija Tēva Vienpiedzimušais Dēls un tādējādi bija iemantojis dievišķās īpašības, kuras dāvāja tam varu pār fizisko nāvi, un (3) Viņš, acīmredzot, bija vienīgais, kurš pirmslaicīgajā padomē izrādīja pietiekami lielu pazemību un vēlmi, lai tiktu izvēlēts šai kalpošanai.” (“The Atonement of Jesus Christ,” Ensign or Liahona, Mar. 2008, 35.)

Pasniegšanas pilnveidošana

Izmantojiet Svētos Rakstus un pēdējo dienu praviešu vārdus. „Tas Kungs ir pavēlējis, lai mēs „mācī[tu] cits citam valstības mācību” (M&D 88:77) un izmantotu Svētos Rakstus Viņa evaņģēlija principu pasniegšanai (skat. M&D 42:12). Svētie Raksti un pēdējo dienu praviešu un apustuļu vārdi ir to patieso principu avots, kurus mēs mācām.” (Mācīšana pēc Glābēja parauga20. lpp.)

Drukāt