Zacchaeus in the Sycamore Tree [Caķejs vīģes kokā], Džeimss Tiso

15.–21. maijs

Mateja 21.–23. nodaļa; Marka 11. nodaļa; Lūkas 19.–20. nodaļa; Jāņa 12. nodaļa

„Redzi, tavs Ķēniņš nāk!”

Lasot Mateja 21.–23. nodaļu, Marka 11. nodaļu, Lūkas 19.–20. nodaļu un Jāņa 12. nodaļu, pievērsiet uzmanību principiem, kas palīdzēs atsaukties nodarbības dalībnieku vajadzībām. Svētais Gars jūs iedvesmos, lai jūs varētu palīdzēt nodarbības dalībniekiem atklāt šos principus.

Aiciniet dalīties

Vairākas dienas pirms nodarbības aiciniet dažus nodarbības dalībniekus sagatavoties pastāstīt par pieredzi, ko viņi ir guvuši, studējot šīs nedēļas lasāmvielā ietvertās nodaļas. Aiciniet viņus pastāstīt, kādas svētības viņi šonedēļ ir saņēmuši, pateicoties Svēto Rakstu studēšanai.

Māciet doktrīnu

Lūkas 19:1–10

Glābējs pazīst katru no mums personīgi.

• Jūsu nodarbības dalībnieki noteikti laiku pa laikam savā dzīvē ir jutušies neievēroti vai aizmirsti. Stāsts par Caķeju var palīdzēt viņiem saprast, ka Debesu Tēvs un Jēzus Kristus viņus pazīst un Viņiem rūp viņu liktenis. Lai palīdzētu nodarbības dalībniekiem attiecināt šo stāstu uz savu dzīvi, aiciniet viņus iztēloties sevi Caķeja vietā. Ko, jūsuprāt, Caķejs mācījās par Glābēju no pieredzētā? Ko mēs varam mācīties no tā, cik ļoti Caķejs centās ieraudzīt Glābēju?

Mateja 21:1–11; Marka 11:1–11; Lūkas 19:29–44; Jāņa 12:12–16

Jēzus Kristus ir mūsu Ķēniņš.

• Kāds vienkāršs uzdevums varētu palīdzēt uzsākt diskusiju par Glābēja triumfējošo ienākšanu Jeruzālemē: vairāki nodarbības dalībnieki varētu uzzīmēt uz tāfeles lietas, kas mums saistās ar ķēniņu, piemēram, kroni vai troni, kamēr citi mēģina atminēt, ko viņi zīmē. Pēc tam citi nodarbības dalībnieki varētu uzzīmēt kumeļu un koku zarus. Kā šīs lietas saistās ar ķēniņu? Pēc tam jūs varētu parādīt nodarbības dalībniekiem attēlu ar Glābēja triumfējošo ienākšanu Jeruzālemē, kas ietverts šīs nedēļas nodarbību izklāstā, rokasgrāmatā „Nāciet, sekojiet Man!” indivīdiem un ģimenēm, un aicināt viņus izlasīt Marka 11:1–11. Kā pantos minētie cilvēki atpazina, ka Jēzus ir viņu Ķēniņš? Kā mēs pielūdzam Jēzu Kristu kā savu Ķēniņu ar saviem vārdiem un darbiem?

Mateja 22:34–40

Divi augstākie baušļi aicina mīlēt Dievu un mīlēt līdzcilvēkus kā sevi pašu.

• Kā jūs varētu palīdzēt nodarbības dalībniekiem izprast, ka „[šajos] abos baušļos” — mīlēt Dievu un mīlēt savu tuvāko — „ir saņemta kopā visa bauslība un pravieši”? (Mateja 22:40.) Kad kopīgi būsiet izlasījuši Mateja 22:34–40, uzrakstiet uz tāfeles: Mīlēt Dievu un Mīlēt savu tuvāko. Katram nodarbības dalībniekam iedodiet papīra lapiņu, uz kuras ir uzrakstīts kāds bauslis. Aiciniet dažus no viņiem izlasīt uzrakstīto bausli un pastāstīt, kā tas palīdz mums paklausīt vienam vai abiem no šiem diviem augstākajiem baušļiem. Kad viņi ir izteikušies par bausli, kas uzrakstīts uz viņu lapiņas, viņi varētu to pielikt pie tāfeles. Kāpēc ir svarīgi atcerēties, ka visi baušļi ir saistīti ar diviem augstākajiem baušļiem? (Skat. sadaļu „Papildu avoti”).

Mateja 23:13–33

Mēs būsim pasargāti, ja izvairīsimies no sekošanas akliem ceļa rādītājiem.

• Vai jūsu nodarbības dalībniekiem būtu lietderīgi pārrunāt termina „aklie ceļa rādītāji” nozīmi, ko Glābējs izmantoja, lai raksturotu farizejus un rakstu mācītājus, kuri cieta no garīga akluma? (Mateja 23:16.) Jūs varētu padomāt, kā parādīt, kas notiktu, ja kāds sekotu neredzīgam cilvēkam. Vai arī nodarbības dalībnieki varētu pierakstīt uz tāfeles aklo ceļa rādītāju raksturiezīmes, kas minētas Mateja 23:13–33. Lai papildinātu šo sarakstu, jūs varētu izlasīt vēl citas rakstvietas, kurās tiek mācīts par garīgu aklumu, piemēram, 2. korintiešiem 4:3–4, 2. Nefija 9:28–32 un Jēkaba 4:14. Kā mēs varam atpazīt aklos ceļa rādītājus un izvairīties no sekošanas viņiem?

Glābējs nosodīja farizejus par liekulību un sacīja, ka viņi ir akli ceļa rādītāji.

Papildu avoti

Mīlestība pret Dievu un saviem tuvākajiem ir pamatā visam, ko mēs darām.

Atsaucoties uz diviem augstākajiem baušļiem, kas aprakstīti Mateja 22:37–39, prezidents M. Rasels Balards mācīja:

„Paklausība šiem diviem baušļiem nodrošina veidu, kā pieredzēt vairāk miera un prieka. Kad mēs mīlēsim To Kungu un kalposim Viņam, un mīlēsim savus tuvākos, un kalposim viņiem, mēs dabiski sajutīsimies laimīgāki; un nav labāka veida, kā laime varētu mūs sasniegt.

Mīlestība pret Dievu un savu tuvāko ir doktrinārais pamats kalpošanai norīkojumā, mājās balstītai un Baznīcā atbalstītai studēšanai, garīgai pielūgsmei sabata dienā un glābšanas darbam abās priekškara pusēs, kas tiek atbalstīts Palīdzības biedrībās un elderu kvorumos. Visas šīs lietas ir balstītas uz dievišķajiem baušļiem: mīlēt Dievu un mīlēt savus tuvākos. Vai var būt kaut kas elementārāks, fundamentālāks un vienkāršāks?” („Patiesais, šķīstais un vienkāršais Jēzus Kristus evaņģēlijs” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2019. g. maijs, 29. lpp.).

Pasniegšanas pilnveidošana

Jums nevajag izklāstīt pilnīgi visu. „Katrā nodarbībā ir daudz kā tāda, ko pārrunāt, taču, lai aizkustinātu kāda sirdi, nav nepieciešams pārrunāt visu vienā stundā, — bieži vien pietiek ar vienu vai diviem galvenajiem aspektiem. Ja jūs domāsiet par savu audzēkņu vajadzībām, Gars jums palīdzēs noteikt, kuriem principiem, stāstiem vai Svēto Rakstu pantiem varētu būt īpaša nozīme viņu dzīvē” (Mācīšana pēc Glābēja parauga, 7. lpp.).