Fa’aora i tei mo’e, nā Michael T. Malm

15–21 nō ’Ātete

Salamo 49–51 ; 61–66 ; 69–72 ; 77–78 ; 85–86

« Nā’u e fa’a’ite i tāna i rave i tō’u nei vārua »

’A feruri i te parau a’o a Elder David A. Bednar ’a fa’aineine ai ’outou i te ha’api’i : « ’Outou ana’e tē paraparau ’e ’ere ïa te reira te ha’api’ira’a. [Te ha’api’ira’a] i te ’evanelia mai tā te Fa’aora, ’o te hi’opo’ara’a ïa ’e te fa’aro’ora’a ’e te ’imira’a ’ei tītaura’a mātāmua nō te paraparau » (« Becoming a Preach My Gospel Missionary », New Era, Ātopa 2013, 6).

Pāpa’i i te mau mana’o e tae mai

Tītau i te mana’o

Hō’ē rāve’a nō te ani i te mau pīahi ’ia fa’a’ite mai i te hō’ē mea tā rātou i tai’o i teie hepetoma, ’o te pāpa’ira’a ïa i ni’a i te tāpura ’ere’ere « e ’oa’oa tā’u vaha » ’aore rā, « e parau tā’u vaha i te parau ti’a nā ’oe » (Salamo 71:23, 24). E nehenehe te mau pīahi e fa’a’ite mai i te mea tei ’itehia ia rātou ’o tē tauturu ia rātou « ’ia ’oa’oa rahi » ’aore rā, « ’ia parau i te parau ti’a [nō Iehova] ».

Ha’api’i i te ha’api’ira’a tumu

Salamo 51; 85–86

« Tē maita’i ra ho’i ’oe, e te Fatu, ’e ’ua ti’a ia ’oe i te fa’a’ore mai i te hara nei ».

• Tē fa’a’ite nei te Salamo 51 i te mau mana’o e fāri’ihia nei e rave rahi o tātou ’ia tītau ana’e tātou e tātarahapa ’e ’ia fa’a’orehia te hara. Nō te tauturu i te mau pīahi ’ia hāro’aro’a maita’i a’e i te tātarahapa ’e ’ia fa’auruhia ’ia tātarahapa pinepine, e nehenehe ’outou e parau ia rātou ’ia ’imi i roto i te Salamo 51 ma te ha’amana’o noa i teie uira’a: e aha te aura’a, e tātarahapa ? I muri iho, ’a vaiiho ia rātou ’ia fa’a’ite mai i te tahi mau pāhonora’a. (Tē vai ra i roto i « Tē tahi atu mau rāve’a tauturu » te mau mana’o maita’i roa.) Nō te aha te tātarahapa e riro ai ’ei mea hina’aro-’ore-hia i te tahi mau taime ? E aha tā tātou e ’ite nei i roto i teie salamo ’o tē nehenehe e fa’ariro i te tātarahapa ’ei mea ’oa’oa ?

• Nāhea tātou ’ia fa’ata’a i te ’ohipa e tupu i roto ia tātou ’ia fāri’i ana’e tātou i te fa’a’orera’a hara nā roto i te mana tāra’ehara o Iesu Mesia ? ’A ani i te mau pīahi ’ia fa’a’ite mai i tō rātou mau mana’o, ’e ’a fa’aitoito ia rātou ’ia ’imi i te mau ’īrava i roto i te Salamo 51 ; 85 – 86 ’o tē fa’ata’a ra i te ’ohipa tāmāra’a o tāna fa’a’orera’a hara i roto i tō tātou orara’a (’ei hi’ora’a, hi’o Salamo 51:1–2, 7–12 ; 85:2–9). E nehenehe e fa’a’ite i te mau hōho’a ’aore rā, i te mau tao’a nō te tauturu i te mau pīahi ’ia hi’o mana’o i teie mau pereota. I muri iho, e nehenehe te mau pīahi e fa’a’ite mai i tō rātou mau mana’o nō ni’a i te Fa’aora ’o Iesu Mesia ’e tōna hina’aro ’ia fa’atusia nō tā tātou mau hara ’ia ti’a i tā tātou mau hara ’ia fa’a’orehia. E nehenehe ato’a ’outou e hīmene ’āmui i te hō’ē hīmene nō ni’a i te tusia tāra’ehara a te Fa’aora, mai « Tē māere nei au » (Te mau Hīmene, no. 111).

• Nō te tātarahapa, tītauhia ia tātou ’ia fa’aro’o, ’eiaha noa, e nehenehe ia Iesu Mesia ia tāmā ia tātou, terā rā, e nā reira mau ’oia. E ’itehia i te mau pīahi te mau ’īrava i roto i te Salamo 51 ; 85–86 i teie hepetoma tei ha’apūai i tō rātou fa’aro’o i roto i te hina’aro mau ’ te Fatu ’ia fa’a’ore i te hara. ’A fa’aitoito ia rātou ’ia fa’a’ite mai i tei ’itehia ia rātou. E nehenehe ato’a ’outou e fa’atoro ia rātou i ni’a i te Salamo 86:5, 13, 15 ’e ’ia ani e aha tā teie mau ’īrava e ha’api’i nei nō ni’a i te Fatu. E aha te aura’a te parau ē, « te rahi ho’i i te fa’aherehere, ’e te parau mau » ? (’irava 15). Nō te aha e mea faufa’a nō tātou ’ia ’ite i te reira ?

Salamo 66:5–20

E nehenehe tō tātou ’itera’a pāpū nō ni’a ia Iesu Mesia e tauturu ia vetahi ’ē ’ia haere mai iāna ra.

• Hō’ē ’o te mau ha’amaita’ira’a rahi ’o tē putuputu-’āmui-ra’a ïa i roto i te ha’api’ira’a sābati, ’o tē rāve’a ïa nō te fāri’i i te pūai mai roto mai i te mau ’itera’a pāpū o te tahi atu mau pipi nā Iesu Mesia. Nō te hōro’a i teie rāve’a i tā ’outou piha ha’api’ira’a, e nehenehe ’outou e ani i te mau pīahi ’ia tai’o i te Salamo 66:16 ’e ’ia feruri i teie uira’a : Mai te mea e tītauhia ia ’outou ’ia « fa’a’ite i te ’ohipa tā [te Fatu] i rave nō tō [’outou] vārua », e aha tā ’outou e parau ? ’A feruri noa ai rātou, e nehenehe rātou e tai’o i te mau ’īrava 5–20 nō te mau mana’o. ’A vaiiho ia rātou ’ia pāpa’i i tā rātou mau pāhonora’a. I muri iho, ’a ani ia rātou ’ia « fa’a’ite » mai i te tahi ’e te tahi—i roto i te mau pupu na’ina’i ’aore rā, i te tā’āto’ara’a o te piha ha’api’ira’a—e aha tā Iesu Mesia i rave nō tō rātou vārua.

  

  E nehenehe tātou e fa’a’ite ia vetahi ’ē i tō tātou ’itera’a pāpū nō te ’ohipa tā te Fatu i rave nō tātou.

Te tahi atu mau rāve’a tauturu

Te tātarahapa, ’oia ho’i, te tauira’a.

Teie te fa’ata’ara’a a te peresideni Russell M. Nelson i te tātarahapa :

« ’Ia ani mai Iesu ia ’outou ’e iā’u ’ia ’tātarahapa’, tē ani mai ra ’oia ia tātou ’ia taui i tō tātou ferurira’a, tō tātou ’itera’a, tō tātou vārua—’e tae noa atu i te huru e huti ai tātou i te aho. Tē ani nei ’oia ia tātou ’ia taui i te huru e here ai tātou, e tāvini ai, e fa’a’ohipa ai tātou i tō tātou taime, e rave ai i tā tātou vahine, e ha’api’i ai i tā tātou mau tamari’i, ’e e ha’apa’o ato’a ai i tō tātou tino.

« ’Aita e ’ohipa fa’ati’amā a’e, ’e te fa’ahanahana a’e, ’e te faufa’a a’e nō tō tātou tāta’itahi haerera’a i mua maori rā te fa’atumura’a tāmau i te mau mahana ato’a i ni’a i te tātarahapa. E ’ere te tātarahapa i te hō’ē ’ohipa nō te hō’ē noa taime; e ’ohipa tau roa rā. E tāviri te reira nō te ’oa’oa ’e te mana’o hau. ’Ia ’āpitihia te reira i te fa’aro’o, e ’īriti te tātarahapa i te ’ūputa nō te mana o te tāra’ehara a Iesu Mesia.

« ’Ia mā’iti tātou ’ia tātarahapa, tē mā’iti nei ïa tātou ’ia taui ! Tē fa’ati’a nei tātou i te Fa’aora ’ia taui i tō tātou hōho’a ’ei hōho’a maita’i roa a’e. Tē mā’iti nei tātou e tupu i te rahi i te pae vārua ’e e fāri’i i te ’oa’oa—te ’oa’oa nō te fa’aorara’a i roto iāna. ’Ia mā’iti tātou ’ia tātarahapa, tē mā’iti nei ïa tātou ’ia riro rahi atu ā mai ia Iesu Mesia te huru ! » (« E nehenehe tātou e rave maita’i a’e ’e ’ia maita’i a’e », Liahona, Mē 2019, 67.

Ha’amaita’ira’a i tā tātou ha’api’ira’a

E ui i te mau uira’a e ha’aputapū i te ’ā’au ’e te ferurira’a. « ’A ani i te mau pīahi ’ia fa’a’ite mai i tō rātou mana’o nō ni’a i te hō’ē pāpa’ira’a, e aha te mana’o o te mau ta’ata i roto i te mau pāpa’ira’a mo’a, ’aore rā, nāhea te mau parau mau i roto i te reira pāpa’ira’a i te tū’ati i tō tātou orara’a » (Ha’api’ira’a mai tā te Fa’aora, 31).