1823. g.

Eņģelis Moronijs apmeklē Džozefu Smitu

Mācīšanās par svētu grāmatu

Pagāja trīs gadi kopš Džozefa Smita Pirmās vīzijas. Džozefs jutās slikti, apzinoties dažas kļūdas, ko viņš bija pieļāvis kopš tā laika. Viņš prātoja par to, ko Dievs domā par viņu.

Džozefs Smits — Vēsture 1:28–29; Svētie, 1:20

Kādu vakaru, kad visi bija aizmiguši, Džozefs nolēma lūgt Dievu. Dievs jau iepriekš bija atbildējis uz viņa lūgšanām, un Džozefs zināja, ka Viņš atkal uz tām atbildēs.

Džozefs Smits — Vēsture 1:29; Svētie, 1:21–22

Kamēr Džozefs lūdza, istaba piepildījās ar gaismu. Džozefs ieraudzīja eņģeli stāvam gaisā pie viņa gultas. Eņģelis teica, ka viņu sauc Moronijs. Dievs bija viņu sūtījis. Viņš teica, ka Dievs ir piedevis Džozefam un ka Viņam ir darbs, kas jāpaveic. Cilvēki visā pasaulē zinās par Džozefu un darbu, ko Dievs viņam uzticējis.

Džozefs Smits — Vēsture 1:30–33

Moronijs pastāstīja par grāmatu, ko veidoja zelta lapas jeb plāksnes. Tā bija noglabāta pakalnā, netālu no Džozefa mājām. Grāmata bija par cilvēkiem, kas senatnē dzīvoja Amerikas kontinentā. Viņi zināja par Jēzu Kristu un Viņa evaņģēliju. Moronijs teica, ka Dievs palīdzēs Džozefam iztulkot šo grāmatu, lai cilvēki varētu to lasīt.

Džozefs Smits — Vēsture 1:34, 46

Tovakar Moronijs viņu apmeklēja trīs reizes un vēlreiz nākamajā dienā. Džozefs pastāstīja savam tēvam, ko bija redzējis. Džozefa tēvs bija priecīgs. „Tā bija vīzija no Dieva,” viņš sacīja Džozefam.

Džozefs Smits — Vēsture 1:35–50; Svētie, 1:22–25

Džozefs devās uz pakalnu un atrada zelta plāksnes zem smaga akmens. Sniedzoties pēc tām, viņš nodomāja, cik daudz naudas tās ir vērtas. Moronijs parādījās un teica Džozefam, ka viņš nav gatavs saņemt plāksnes. Viņš teica, lai Džozefs atgriežas šajā vietā katru gadu, līdz viņš būs gatavs.

Džozefs Smits — Vēsture 1:51–54; Svētie, 1:25–27