„Martins Heriss palīdz Džozefam”, Stāsti no grāmatas „Mācība un Derības” (2024)
„Martins Heriss palīdz Džozefam”, Stāsti no grāmatas „Mācība un Derības”
1828.–1829. g.
Martins Heriss palīdz Džozefam
Mācīšanās paļauties uz To Kungu
Kādu dienu, kad Džozefs un Emma dzīvoja Pensilvānijā, viņus apciemoja kāds draugs, vārdā Martins Heriss. Martinam piederēja liela saimniecība Ņujorkā. Viņš zināja par Džozefa darbu ar zelta plāksnēm. Viņš jau iepriekš bija palīdzējis Džozefam, un tagad viņš vēlējās zināt, vai ir vēl kas, ko viņš varētu darīt, lai palīdzētu.
Svētie, 1:49
Džozefs un Emma jutās pateicīgi. Daudzi domāja, ka Džozefs melo. Labi, ka bija tāds draugs kā Martins, kurš ticēja, ka zelta plāksnes ir īstas.
Svētie, 1:49
Džozefam tulkojot plāksnes, Martins pierakstīja viņa teikto. Martins bija sajūsmā, ka var palīdzēt Tam Kungam šajā diženajā darbā.
Svētie, 1:50
Martina sieva Lūsija nejutās priecīga. Viņa neticēja, ka Džozefam patiešām ir zelta plāksnes. Viņa domāja, ka Džozefs ir apmānījis Martinu. Viņa vēlējās, lai Martins atgrieztos Ņujorkā un pārstātu palīdzēt Džozefam.
Svētie, 1:49–50
Taču Martins turpināja strādāt kopā ar Džozefu. Viņš nodomāja: ja Lūsija varētu izlasīt to, pie kā viņi strādā, arī viņa noticētu. Viņš pavaicāja Džozefam, vai viņš varētu paņemt pārtulkotās lappuses uz Ņujorku, lai parādītu savai sievai. Džozefs teica, ka viņš lūgs un vaicās Dievam.
Svētie, 1:50–51
Dievs pateica Džozefam, lai viņš neļauj Martinam paņemt manuskripta lapas. Martins palūdza, lai Džozefs lūgtu vēlreiz. Džozefs lūdza un saņēma tādu pašu atbildi. Taču Martins tiešām gribēja parādīt lappuses savai sievai, un Džozefs gribēja palīdzēt savam draugam. Džozefs lūdza trešo reizi. Šoreiz Dievs teica Džozefam, ka viņš var izlemt, ko darīt.
Svētie, 1:51
Džozefs pateica Martinam, ka viņš var paņemt manuskripta lapas uz Ņujorku, taču viņš var tās parādīt tikai dažiem ģimenes locekļiem. Un viņam jāatved lappuses atpakaļ divu nedēļu laikā. Martins piekrita un devās prom ar lappusēm.
Svētie, 1:51
Martina prombūtnes laikā Džozefam un Emmai piedzima bērniņš. Taču bērniņš nomira, un Emma saslima. Emma un Džozefs ļoti bēdājās.
Svētie, 1:51–52
Džozefs raizējās par Emmu. Viņš uztraucās arī par Martinu. Bija pagājušas divas nedēļas, un Martins vēl nebija atgriezies. Arī Emma bija noraizējusies.
Svētie, 1:52
Emma lika Džozefam doties uz Ņujorku, lai uzmeklētu Martinu. Džozefs satika Martinu vecāku mājās. Kad Džozefs jautāja Martinam par lappusēm, Martins bija ļoti bēdīgs. Viņš pateica, ka lappuses ir pazudušas. Viņš visur bija meklējis, taču nevarēja tās atrast.
Svētie, 1:52–53
Džozefs ļoti nobēdājās un nobijās. Viņš zināja, ka ir kļūdījies, ļaujot Martinam paņemt lappuses. Viņš atgriezās mājās un izstāstīja Emmai par notikušo. Ieradās eņģelis Moronijs un paņēma zelta plāksnes. Viņš teica: ja Džozefs būs pazemīgs un nožēlos grēkus, viņš varēs atkal saņemt plāksnes un tulkot.
Mācības un Derību 3:5–11, 10:1–3; Svētie, 1:53–54
Daudzas nedēļas Džozefs domāja par savu nepareizo rīcību. Viņš uzrunāja Dievu, lūdzot piedošanu. Dievs viņam piedeva. Viņš pastāstīja Džozefam, ka lappuses ir nozaguši cilvēki, kuri cenšas apturēt Dieva darbu. Taču neviens nevar apturēt Dieva darbu. Dievam bija plāns, kā turpināt Savu darbu.
Mācības un Derību 3:1–10; Svētie, 1:54–55
Moronijs atkal iedeva plāksnes Džozefam. Dievs atklāja Džozefam un Martinam: ja viņi būs pazemīgi un paļausies uz Viņu, viņi varēs turpināt daudzējādi palīdzēt Viņa darbā. Viņi varētu palīdzēt pasaulei uzzināt par Mormona Grāmatu. Šī grāmata palīdzētu cilvēkiem it visur nožēlot grēkus un ticēt Jēzum Kristum.
Mācības un Derību 3:16–20, 5:21–35; Svētie, 1:56–57