Ābrahāma grāmatas izcelsme

Atbilžu meklēšana uz saviem jautājumiem var mūs tuvināt Jēzum Kristum, ja mēs piemērojam pareizus principus. Meklējot atbildes uz jautājumiem, kas saistīti ar evaņģēliju, ir svarīgi studēt uzticamus avotus. Lai uzzinātu vairāk ieteikumu, kā atbildēt uz jautājumiem, skatiet tēmu „Vērsies pie uzticamiem avotiem”.

Pārskats

Ābrahāma grāmata ir iedvesmota Svēto Rakstu grāmata, kas atklāsmē dota pravietim Džozefam Smitam. Dažos aspektos tā saskan ar Bībeles vēstījumu par šo seno patriarhu, kā arī tajā sniegta svarīga papildu informācija par viņa dzīvi un mācībām. Tajā ir ietverta dziļa patiesība par Dieva dabu, Viņa attiecībām ar mums — Viņa bērniem — un šīs dzīves mērķi.

Šī Svēto Rakstu grāmata tika atklāta Džozefam Smitam, sākot ar 1835. gadu, kad viņš studēja kādu senu ēģiptiešu papirusu, ko svētie bija iegādājušies. Šo papirusu ir redzējuši daudzi cilvēki, taču nav liecinieku liecību par pašu tulkošanas procesu. Mūsdienās ir saglabājušies tikai nelieli fragmenti no garajiem papirusu ruļļiem, kas kādreiz atradās Džozefa īpašumā. Nav zināms, kāda ir saikne starp ēģiptiešu rakstiem uz šiem papirusiem un mūsdienās zināmajiem Svēto Rakstu tekstiem.

Iespējams, Džozefs Smits ir iztulkojis Ābrahāma grāmatu no papirusa daļām, kas tagad ir pazudušas, vai arī papirusa izpēte ir kalpojusi kā katalizators, kas noveda pie atklāsmes par Ābrahāmu. Jebkurā gadījumā Džozefs netulkoja grāmatu ar parastiem līdzekļiem. Runājot par Mormona Grāmatas tulkošanu, Tas Kungs sacīja: „Tu nevarēsi rakstīt to, kas ir svēts, izņemot tikai, ja tas tev būs dots no Manis.” Tas pats princips attiecas arī uz Ābrahāma grāmatu.

Ābrahāma grāmatas patiesumu un vērtību nevar noskaidrot, iesaistoties zinātniskās debatēs. Tās Svēto Rakstu statuss slēpjas mūžīgajās patiesībās, kas tajā tiek mācītas, un spēcīgajā garā, ko tā spēj nodot. Katrs no mums var studēt tās mācības un lūgt pēc Svētā Gara apstiprinājuma, ka tās vēstījums ir no Dieva.

Saistītie evaņģēlija studiju ceļveži:

„Pravieši”
„Atklāsme”
„Patiesība”

Savu jautājumu izpēte

Kā Džozefs Smits tulkoja Ābrahāma grāmatu?

Pravietis Džozefs Smits nepaskaidroja, kā viņš tulkoja Ābrahāma grāmatu. Mēs zinām, ka viņš un citi rūpīgi pētīja ēģiptiešu papirusa ruļļus, ko Baznīca ieguva, taču viņš nepārzināja seno ēģiptiešu valodu un viņam nebija pieejami rīki, kas varētu palīdzēt iztulkot tekstu ar parastiem līdzekļiem. Džozefa līdzgaitnieki vienkārši norādīja, ka tulkojumu atklāja Dievs. Džons Vitmers novēroja: „Džozefs redzēja šos pierakstus un ar Jēzus Kristus atklāsmes palīdzību varēja šos pierakstus iztulkot.” Avoti liecina, ka Džozefs Smits, diktējot Ābrahāma grāmatas tekstu, iespējams, ir izmantojis gaišreģa akmeni.

Lielākā daļa papirusu, kas bija Džozefa rīcībā, ir zuduši, lai gan daži fragmenti ir saglabājušies. Tie sastāv no diviem Hora elpošanas grāmatas fragmentiem; četriem fragmentiem un vairākiem atgriezumiem no Mirušo grāmatas par Semminis un viena fragmenta no Mirušo grāmatas par Nefer-ir-nebu. Gan pēdējo dienu svēto, gan citi ēģiptologi ir vienisprātis, ka šo fragmentu rakstzīmes neatbilst Ābrahāma grāmatā dotajam tulkojumam.

Daži pēdējo dienu svētie uzskata, ka Ābrahāma grāmatas teksts tika atrasts uz papirusiem, kas tagad ir pazuduši. Citi secina, ka papirusu pētīšana veicināja Džozefa atklāsmi par Ābrahāma dzīves galvenajiem notikumiem un mācībām, tāpat kā viņš agrāk, studējot Bībeli, bija saņēmis atklāsmi par Mozus dzīvi. Saskaņā ar šo viedokli, papirusi kalpoja par katalizatoru atklāsmei par Ābrahāmu.

Baznīcai nav noteiktas nostājas attiecībā uz šīm teorijām. Tā vienkārši apstiprina, ka tulkojums tika veikts caur atklāsmi. Tāpat kā Mormona Grāmata, arī Ābrahāma grāmata ir nākusi klājā ar „Dieva dāvanu un spēku”.

Kāda ir saikne starp Ābrahāma grāmatu un ēģiptiešu valodas dokumentiem?

No 1835. gada jūlija līdz 1835. gada novembrim Džozefs Smits kopā ar saviem pierakstītājiem izveidoja vairākus dokumentus, kas saistīti ar ēģiptiešu papirusu rakstzīmēm. Tie ietver tā sauktos „Ēģiptes alfabēta dokumentus” un „Ēģiptes valodas gramatiku un alfabētu”. Iespējams, ka šie dokumenti ir daļa no Džozefa un citu cilvēku centieniem izprast senās valodas un jēdzienus, lai varētu izveidot saikni ar svētiem notikumiem pagātnē. Džozefs Smits un viņa pierakstītāji pārrakstīja šajos dokumentos rakstzīmes no papirusiem un citiem avotiem un piedāvāja vairākus skaidrojumus (tā sauktās „pakāpes”) katrai rakstzīmei. Šie skaidrojumi parasti neatbilst zinātnieku interpretācijām.

Džozefs Smits un viņa laikabiedri nepaskaidroja, kā šie dokumenti ir saistīti ar Ābrahāma grāmatu. Daži pētnieki uzskata, ka tas bija mēģinājums apgūt ēģiptiešu valodu, izmantojot jau atklātās Ābrahāma grāmatas teksta daļas. Citi secina, ka Džozefs un viņa līdzgaitnieki izveidoja dokumentus ēģiptiešu valodā kā daļu no procesa, kurā Džozefs saņēma atklāsmi, vispirms tiecoties „noskaidr[ot] [to] savā prātā”. Vēl citi uzskata, ka neviena no šīm teorijām nav pareiza.

Vai Ābrahāma grāmatā tiek izmantota valoda no ķēniņa Jēkaba Bībeles versijas?

Ķēniņa Jēkaba Bībeles versijai (KJV) bija milzīga ietekme uz angļu valodu. Tā bija īpaši labi zināma cilvēkiem Džozefa Smita laikā. Atklāsmes Mācībā un Derībās bieži ietver frāzes, kas atrodamas KJV. Tas attiecas arī uz Mormona Grāmatas, Mozus grāmatas un Ābrahāma grāmatas tulkojumu. Tas ir dabiski, ka šajos Svētajos Rakstos ir saskatāma KJV valoda vai pat vārdi un frāzes no citiem Džozefam Smitam zināmiem avotiem. Tas Kungs paskaidroja, ka Viņš dod atklāsmi Saviem kalpiem „pēc viņu valodas, lai viņi varētu nākt pie saprašanas”. Džozefa valodu spēcīgi ietekmēja kultūra, kurā viņš dzīvoja, un it īpaši tas, ka viņš labi pārzināja KJV.

Vairāki fragmenti no Ābrahāma stāstījuma pārklājas ar 1. Mozus grāmatu. Lai gan šajās rakstvietās ir ietvertas dažas frāzes no labi zināmā Bībeles stāsta, tajās ir ietvertas arī būtiskas atšķirības, kas var bagātināt mūsu izpratni.

Ko mēs zinām par Džozefa Smita paskaidrojumiem par Ābrahāma grāmatas faksimiliem?

Ābrahāma grāmatā ir trīs drukātas ilustrācijas, kas tiek dēvētas par faksimiliem un ir veidotas, pamatojoties uz papirusos ietvertajiem attēliem. Šie faksimili tika iekļauti jau pirmajā Ābrahāma grāmatas publikācijā 1842. gadā. Džozefa Smita sniegtie attēlu skaidrojumi tika publicēti līdzās faksimiliem. Šīs ilustrācijas ir minētas Ābrahāma grāmatas tekstā. Piemēram, Ābrahāma 1:12 attiecas uz „attēlojumu šī pieraksta sākumā”, proti, faksimilu Nr. 1.

Lielākā daļa skaidrojumu, ko Džozefs publicēja faksimilā, nesakrīt ar mūsdienu ēģiptologu interpretācijām. Tomēr zinātnieki ir atzīmējuši dažas paralēles. Piemēram, Džozefs Smits interpretēja četrus skaitļus 2. faksimila 6. attēlā kā „šo zemi tās četrās daļās”. Citi pētnieki ir līdzīgi interpretējuši identiskus skaitļus citos seno ēģiptiešu tekstos. Faksimilā Nr. 1 atspoguļota krokodila dievība, kas peld, pēc Džozefa Smita teiktā, „jum[ā] virs mūsu galvām”. Līdzīgi zinātnieki ir identificējuši ēģiptiešu priekšstatus par debesīm kā „debesu okeānu”.

Mēs nezinām, kā faksimili ir saistīti ar tekstu. Pastāv pierādījumi, ka daļa ebreju autoru laikā, kad papirusi tika radīti, pielāgoja un iekļāva ēģiptiešu zīmējumus un stāstus savos svētajos tekstos, tostarp tajos, kas attiecas uz Ābrahāmu. Iespējams, ka šīs ilustrācijas tika izmantotas līdzīgā veidā.

Vai Baznīca ir bijusi atklāta attiecībā uz to, ko mēs zinām par papirusiem un to saturu?

Jā. Vēstures gaitā Baznīca ir publiski dalījusies savās zināšanās par ēģiptiešu tekstiem, kas ir saistīti ar Ābrahāma grāmatu. No 1835. līdz 1847. gadam Baznīcas rīcībā bija divi ēģiptiešu papirusa ruļļi un trešā ruļļa fragmenti. Šajā periodā papirusi tika regulāri rādīti sabiedrībai. Pēc Džozefa Smita nāves Emma Smita un viņas otrais vīrs tos pārdeva cilvēkam vārdā Ābels Kombss, kurš tos sadalīja vismaz divās kolekcijās un pārdeva citām personām. Daudzi tika nozaudēti. Kad 1967. gadā Baznīca ieguva atlikušos papirusu fragmentus no Ņujorkas pilsētas Metropolitēna mākslas muzeja, tā publicēja paziņojumu par šo fragmentu iegādi un attēlus Deseret News un tā laika Baznīcas žurnālā Improvement Era. Šajos rakstos tika apspriesta fragmentu izcelsme un saistība ar to, kas tajā laikā tika klasificēts kā ēģiptiešu bēru grāmata par mirušajiem.

Kopš tā laika Baznīcas vadītāji dažiem pētniekiem sniedza tiešu pieeju papirusu fragmentiem, un gan pēdējo dienu svēto, gan citi pētnieki publicēja to tulkojumus un analīzes. Zināms, ka ir saglabājusies tikai neliela daļa no diviem papirusa ruļļiem un dažādiem papirusa fragmentiem, kas bija Džozefa Smita rīcībā. 2018. gadā Joseph Smith Papers (Džozefa Smita pierakstu) projektā tika publicēti jauni visu šo fragmentu attēli un analīzes.

Cik papirusu fragmentu trūkst mūsdienās?

Kopumā zinātnieki ir vienisprātis, ka patlaban esošie papirusi ir tikai neliela daļa no diviem oriģinālajiem ruļļiem un citiem fragmentiem, ko sākotnēji ieguva Džozefs Smits un Baznīca. Pētnieki ir izmantojuši dažādas metodes, lai novērtētu sākotnējo ruļļu garumu. Viņu aplēses par to, kas mums ir šodien, svārstās no 2,5 procentiem līdz pat 30 vai 45 procentiem no Džozefa rīcībā esošā papirusa.

Kādēļ tiek apgalvots, ka Ābrahāma grāmata ir rakstīta ar paša Ābrahāma roku?

Kad 1842. gadā pirmo reizi tika publicēta Ābrahāma grāmata, tās sākumā bija paskaidrojums: „Dažu seno pierakstu tulkojums, kuri nonākuši mūsu rokās no Ēģiptes katakombām. Ābrahāma rakstītais, kamēr viņš bija Ēģiptē, saukts par Ābrahāma grāmatu, rakstīts ar viņa paša roku uz papirusa.” Ābrahāma grāmatas agrīnā manuskripta versijā ir līdzīgi formulēts ievads. Ievads, kāds tas ir mūsdienās, visticamāk, tika izveidots, kad 1842. gadā tika publicēta Ābrahāma grāmata. Līdzīgi ievadi tika pievienoti, publicējot dažus citus Džozefa Smita atklāsmju tekstus.

Analīze liecina, ka šie papirusi ir sarakstīti starp 3. un 2. gs. p.m.ē., t. i., ilgi pēc Ābrahāma dzīves. Šis datējums neapstrīd Ābrahāma grāmatas saturu. Daudzi senie teksti, kas eksistē mūsdienās, ir kopiju kopijas. Līdzīgi arī Ābrahāma grāmata gadsimtu gaitā, iespējams, tika pārrakstīta vairākas reizes, taču tās autors joprojām ir Ābrahāms.

Vai Ābrahāma grāmata atbilst tam, ko mēs zinām par senajiem Tuvajiem Austrumiem?

Ābrahāma grāmatā ir informācija, kas nav atrodama Bībelē, bet atbilst senās pasaules literatūrai. Piemēram, daži cilvēku un vietu nosaukumi ir līdzīgi nosaukumiem, kas atrodami senajos pierakstos. Piemēram, daži pētnieki „Olišemas līdzenumu” saista ar pilsētu Sīrijas ziemeļrietumos ar nosaukumu Ulisum. Tā ir ļoti ticama sakritība ar Olišemu, ievērojot standarta valodas praksi. Tāpat daži pēdējo dienu svēto zinātnieki uzskata, ka Elkenaha dievs ir dievišķā nosaukuma El Koneh Artzu saīsinātā forma, kas ir pazīstama no dažādiem ziemeļrietumu semītu uzrakstiem un nozīmē kaut ko līdzīgu „El, Zemes Radītājs”.

Dažas no Ābrahāma grāmatas vispārīgajām tēmām un stāstījuma struktūra ir paralēla stāstiem no seniem avotiem, kas nav saistīti ar Bībeli. Starp tām ir Ābrahāma tēvs Tera, kurš pielūdza elkus; bads, kas piemeklēja Ābrahāma dzimto pilsētu; un eņģelis, kas izglāba Ābrahāmu no cilvēku upurēšanas, ar ko nodarbojās Ēģiptes faraons. Senajos tekstos arī minēts, ka Ābrahāms pamācīja ēģiptiešus par debesīm. Piemēram, Eupolems, kurš dzīvoja Ēģiptes valdīšanas laikā 2. gs. p.m.ē., rakstīja, ka Ābrahāms mācīja astronomiju un citas zinātnes ēģiptiešu priesteriem. Papirusā no Ēģiptes tempļa bibliotēkas, kas datēts ar trešo gadsimtu p.m.ē., ir minēts Ābrahāma vārds ar ilustrāciju, kas ir līdzīga 1. faksimilam Ābrahāma grāmatā. Dažas no šīm Ābrahāma dzīves detaļām Džozefa Smita laikā lielākoties nebija zināmas.

Lai gan šie piemēri ir pārliecinoši, ir arī daudz piemēru, kad Džozefa Smita interpretācijas par faksimiliem neatbilst tam, ko mēs pašlaik zinām par seno pasauli. Atzīstot, ka tulkošanas procesā mēs daudz ko neizprotam, mums būtu svarīgi atcerēties, ka Ābrahāma grāmatas patiesumu un vērtību nevar noskaidrot, iesaistoties zinātniskās debatēs par šīs grāmatas tulkošanu. Ābrahāma grāmatas lasīšana, tās satura pārdomāšana un lūgšana par tās mācību var palīdzēt jums iegūt garīgu liecību par tās mūžīgo vērtību.

Kā es varu iegūt liecību par Ābrahāma grāmatu un citiem Džozefam Smitam atklātajiem Svētajiem Rakstiem?

Mēs daudz ko nezinām par to, kā Ābrahāma grāmata tika atklāta Džozefam Smitam. Taču daudzējādā ziņā mūsu jautājumi par šo procesu ir mazāk svarīgi nekā jautājums par to, vai Dievs Džozefam Smitam atklāja jaunus Svētos Rakstus. Tas ir ticības jautājums. Labākais veids, kā saņemt garīgu apstiprinājumu šim jautājumam, ir lasīt Ābrahāma grāmatu, pārdomāt tajā atklāto patiesību, īstenot tās mācības dzīvē un meklēt liecību no Svētā Gara. Šis process var mums palīdzēt tuvoties Jēzum Kristum. Tas ir galvenais veids, kā pārliecināties par Ābrahāma grāmatas vērtību.

Uzzini vairāk

Evaņģēlija tēmu eseja „Translation and Historicity of the Book of Abraham”.