Ādama un Ievas Krišana

Ādama un Ievas pārkāpuma dēļ pasaulē ienāca grēks un nāve

Kaut arī daudziem ir zināms Bībeles stāsts par Ādamu un Ievu, tas bieži tiek pārprasts. Svēto Rakstu patiesās mācības, kas ir atjaunotas mūsu dienās, palīdz mums skaidrāk izprast apstākļus Ēdenes dārzā un mūsu pirmo vecāku izvēli, kuras dēļ viņi tika izraidīti no šī dārza. Šo pieredzi dēvē par Krišanu, un tās radītās sekas ir iespaidojušas visus Dieva bērnus.

Debesu Tēvam Ādama un Ievas Krišana nebija nekāds pārsteigums. Krišana ir neatņemama daļa no Dieva ieceres Viņa bērnu glābšanas un paaugstināšanas nodrošināšanai. Pēc Krišanas Ādams un Ieva kļuva mirstīgi un ieguva spēju radīt bērnus, taču līdz ar to viņi tika pakļauti arī grēkam un nāvei.

Krišanas dēļ visas dzīvās būtnes ir pakļautas grūtībām, slimībām un nāvei. Šis pretstats ir daļa no Dieva ieceres mūsu dzīvē, un tas sekmē mūsu mācību pieredzi, izaugsmi un spēju baudīt prieku. Lai atpestītu mūs no Krišanas sekām, Debesu Tēvs nodrošināja mums Glābēju — Jēzu Kristu. Kristum ir pa spēkam atpestīt pasauli un visas tajā mītošās būtnes no Krišanas sekām.

Kas ir Ādama un Ievas Krišana?

Ādama un Ievas Krišana tiek attiecināta uz viņu izdarīto izvēli, izvēloties pārkāpt Dieva likumu, un tādējādi viņi tika pakļauti nāvei un šķirti no Viņa klātbūtnes. Līdz ar Krišanu pasaulē ienāca fiziskā un garīgā nāve. Tā bija neatņemama Debesu Tēva ieceres sastāvdaļa, jo tikai pēc Krišanas Ādams un Ieva varēja radīt bērnus. Tādējādi Krišana ir ļāvusi Dievam „īstenot cilvēka nemirstību un mūžīgo dzīvi” (Mozus 1:39).

Tēmas pārskats: Ādama un Ievas Krišana

Saistītās evaņģēlija studiju ceļveža tēmas: Rīcības brīvība, Jēzus Kristus īstenotā Izpirkšana, Radīšana, Laicīgā dzīve, Pestīšanas iecere

1. sadaļa

Ādams un Ieva īstenoja savu rīcības brīvību

Ādams un Ieva, kuri izskatās noraizējušies

Ādams un Ieva bija pirmie Dieva bērni, kuri nonāca uz šīs Zemes. Viņi dzīvoja Ēdenes dārzā, būdami nevainīgi, kas nozīmēja, ka viņiem nebija bērnu un viņi nevarēja pieredzēt ne prieku, ne bēdas (skat. 2. Nefija 2:23). Dārzā atradās divi koki, kam bija ārkārtīgi būtiska nozīme: dzīvības koks un laba un ļauna atziņas koks (skat. Mozus 3:9). Dievs pavēlēja Ādamam un Ievai neēst laba un ļauna atziņas koka augļus (skat. Mozus 3:17). Ja viņi paklausītu šim bauslim, viņi varētu palikt dārzā. Ja viņi nobaudītu šo augli, viņi pieredzētu nāvi.

Dievs uzsvēra arī to, ka viņiem ir dota tikumiskā rīcības brīvība jeb spēja izvēlēties (skat. Mozus 3:16–17). Sātans ieradās, lai kārdinātu Ādamu un Ievu, mudinot nobaudīt augli. Viņš tiem pateica, ka viņi nemirs, bet gan kļūs tik gudri kā Debesu Tēvs (skat. Mozus 4:10–11). Kad Ādams un Ieva izvēlējās nobaudīt augli, viņu acis tika atvērtas un viņi ieguva zināšanas, taču pieredzēja arī garīgo nāvi, ar laiku tiekot padzīti no Tā Kunga klātbūtnes (skat. Mācības un Derību 29:40–41). Viņi kļuva mirstīgi, tiekot pakļauti sāpēm, slimībām, nāvei un visam pārējam, ko nākas pieredzēt šinī kritušajā pasaulē.

Pārdomām

Izlasi 2. Nefija 2:15–16. Ko tu esi uzzinājis par rīcības brīvību, iegūstot skaidrāku izpratni par Krišanas apstākļiem? Ko tu esi uzzinājis par to, cik svarīgi un nepieciešami ir ļaunā vietā pašiem personīgi izvēlēties labo? Pievērs uzmanību tam, ka Lehijs šajos pantos izmanto vārdu „kārdināts”. Kā mēs tiekam kārdināti ar labo un ļauno mūsu dienās? Ko tas tev māca par mūsu nepieciešamību pēc Glābēja?

Uzdevums kopīgām mācībām

Prezidents Dalins H. Oukss ir teicis:

„Tēvs Lehijs mācīja: ja nebūtu notikusi Krišana, Ādamam un Ievai „būtu jāpaliek nevainībā, esot bez prieka, jo viņi nepazītu bēdas” (2. Nefija 2:23). Bez laicīgajā dzīvē pieredzamajiem pretstatiem „visām lietām būtu jātiek savienotām vienā”, kur nebūtu ne prieka, ne bēdu (11. pants). …

„Ādams krita, lai cilvēki varētu būt; un cilvēki ir, lai viņi varētu gūt prieku” [25. pants].”

Ko jūs varat mācīties par nepieciešamību pēc pretstatiem no prezidenta Ouksa un Mormona Grāmatā ietvertajām Lehija mācībām?

Mācies vairāk

1. Mozus 2:16–17; Jozuas 24:15; Almas 30:8
Dalins H. Oukss, „The Great Plan of Happiness”, Liahona, 1993. g. nov., 72.–75. lpp.
„Ādama un Ievas Krišana un rīcības brīvības dāvana”, Mormona Grāmatas mācības un doktrīna: skolotāja materiāli (2021. g.), 32.–38. lpp.

2. sadaļa

Jēzus Kristus pārvarēja Krišanas sekas

Ādama un Ievas Krišanas dēļ viņi tika šķirti no Dieva, ko dēvē par garīgo nāvi. Tā kā viņu ķermeņi kļuva mirstīgi, viņi tika pakļauti arī fiziskai nāvei un uzsāka dzīvi šajā pasaulē, kur, pastāvot pretstatiem, ir iespējams grēkot. Garīgā un fiziskā nāve, un beigu beigās arī grēkošana liegtu Ādamam, Ievai un viņu pēcnācējiem atgriezties Dieva klātbūtnē.

Savā bezgalīgajā mīlestībā pret Saviem bērniem Debesu Tēvs nodrošināja Glābēju, kurš dāvāja Ādamam un Ievai (un visiem mums) iespēju nožēlot grēkus. Jēzum bija paredzēts samaksāt par mūsu grēkiem. Viņam bija jāizcieš katra vīrieša, sievietes un bērna sāpes, kuri jebkad dzīvos, ieskaitot sāpes par mūsu personīgajiem grēkiem, ievainojumiem, slimībām un zaudējumiem. Viņam bija paredzēts nomirt un augšāmcelties, lai mēs varētu turpināt dzīvot. Caur Jēzus Kristus nepārspējamo dāvanu Dievs pavēra mums iespēju nožēlot grēkus, mācīties, pilnveidoties un galu galā atgriezties, lai dzīvotu kopā ar Viņu.

Pēc Ēdenes dārza pamešanas Ādams un Ieva paklausīja Tā Kunga baušļiem, tostarp pienesa Tam Kungam par upuri savu ganāmpulku pirmdzimtos. Vēlāk viņi uzzināja, ka šis upuris ir jāpienes tādēļ, lai tas palīdzētu viņiem atcerēties, ka Jēzus Kristus reiz ziedos Savu dzīvību kā upuri par mums visiem. (Skat. Mozus 5:4–8.)

Pārdomām

Izlasi Mozus 5:11. Šajā pantā Ieva apkopo to, ko viņa ir mācījusies no viņu Krišanas pieredzes. Lai gan mēs bieži raugāmies uz Krišanu kā uz notikumu, ar ko uz Zemes aizsākās sāpes un ciešanas, viņa to uzskatāmi nepiemin. Kāpēc, tavuprāt, Ieva izvēlējās runāt par Krišanu tieši šādā skatījumā? Ko mēs varam mācīties no Ievas par mūsu dzīves jēgu?

Prezidents Rasels M. Nelsons ir mācījis:

„Pateicoties tam, ka Jēzus Kristus ir uzvarējis šo kritušo pasauli un veicis Izpirkšanu par katru no mums, arī jūs varat pārvarēt šo grēku piesātināto, egocentrisko un bieži vien nogurdinošo pasauli.

Pateicoties tam, ka Glābējs caur Savu bezgalīgo Izpirkšanu atpestīja mūs katru no vājībām, kļūdām un grēka un, pateicoties tam, ka Viņš pieredzēja visas tās sāpes, raizes un nastas, kas jums jelkad ir bijušas, jūs varat, patiesi nožēlojot grēkus un tiecoties pēc Viņa palīdzības, pacelties pāri šai tagadējai, nedrošajai pasaulei.”

Kā mēs varam uzvarēt šo kritušo, laicīgo pasauli? Kā tu esi sajutis Glābēja palīdzību pasaules uzvarēšanā?

Uzdevumi kopīgām mācībām

Kopīgi izlasiet Jāņa 3:16, pēc tam aiciniet grupas dalībniekus padalīties savās domās par šī panta nozīmi. Tad izlasiet Mozus 5:9, kur ir raksturota Jēzus Kristus kā mūsu Pestītāja loma. Aicini grupas dalībniekus padalīties tajā, ko viņi ir mācījušies no šiem pantiem par Dieva mīlestību un Kristus upura un Augšāmcelšanās dāvanu, kas ļauj mums pārvarēt Krišanas sekas.
Kopīgi izlasiet Almas 7:11–13, pievēršot uzmanību katram vārdam, kas raksturo to, ko mums nākas pieredzēt šajā kritušajā pasaulē. Jūs varētu ievērot, piemēram, tādus vārdus kā „kārdinājumi” un „slimības”. Izveidojiet sarakstu ar šiem vārdiem tā, lai visi grupas dalībnieki to varētu redzēt. Pēc tam izlasiet minēto rakstvietu vēlreiz, šoreiz pievēršot uzmanību vārdiem, kas raksturo to, ko Kristus ir paveicis mūsu labā. Pierakstiet šos vārdus, izveidojot otru sarakstu, līdzās pirmajam. Ko jūs no šī uzdevuma varat mācīties par to, kā Ādama un Ievas Krišana saistās ar Jēzus Kristus kā mūsu Glābēja lomu?

Mācies vairāk

Almas 12:28–34
Džefrijs R. Holands, „Taisnīguma, mīlestības un žēlsirdības vienots notikums” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2015. g. maijs, 104.–106. lpp.
Robert D. Hales, „The Plan of Salvation: A Sacred Treasure of Knowledge to Guide Us”, Ensign, 2015. g. okt., 24.–31. lpp.

3. sadaļa

Ādama un Ievas Krišanai bija būtiska loma Dieva iecerē

Pateicoties Ādama un Ievas Krišanai, mums visiem ir iespēja iegūt fizisko ķermeni un pieredzēt laicīgās dzīves priekus un grūtības. Mums arī ik dienu paveras iespējas īstenot savu tikumisko rīcības brīvību. Tā kā mēs esam šķirti no Dieva klātbūtnes un neatceramies savu pirmslaicīgo dzīvi, mums ir jāmācās un jāaug caur ticību Jēzum Kristum un savu personīgo pieredzi.

Tam visam ir būtiska loma Dieva iecerē mūsu mūžīgās laimes nodrošināšanai. Lai mēs spētu atgriezties pie Viņa un kļūt tādi, kā Viņš, mums ir jāizmanto sava rīcības brīvība, lai ļaunā vietā izvēlētos labo. Ejot cauri šim mācību procesam, mēs pieļaujam kļūdas. Taču Jēzus Kristus un Viņa īstenotā Izpirkšana ļauj mums pārvarēt savus grēkus, saņemt piedošanu un tikt attīrītiem, ļaujot kādudien atgriezties Dieva klātbūtnē un kļūt tādiem, kā Viņš.

Pārdomām

Izlasi 2. Nefija 2:11, 15, pievēršot uzmanību pretstatu lomai Dieva iecerē. Ko tu vari mācīties no šiem pantiem par nepieciešamību pēc pretstatiem? Kā izpratne par pretstatu mērķi iespaido to, kā tu raugies uz saviem pārbaudījumiem?
Līdz ar Krišanu pasaulē ienāca gan ciešanas, gan prieks. Izlasi 1. korintiešiem 15:21–22 un 2. Nefija 2:19–25, pievēršot uzmanību tam, kādas svētības pēc Krišanas kļuva pieejamas visiem cilvēkiem. Ko tu vari mācīties no šīm rakstvietām par mūsu dzīves mērķi?

Uzdevumi kopīgām mācībām

Pateicoties mūsdienu Svētajiem Rakstiem, mēs zinām, kā Ādams un Ieva jutās, domājot par savu pārkāpumu. Kopīgi izlasiet Mozus 5:10–11. Tu varētu izraudzīties kādu vīrieti, kurš nolasītu 10. pantu, un kādu sievieti, kura nolasītu 11. pantu, kas palīdzētu grupas dalībniekiem iztēloties, ka to saka Ādams un Ieva. Dalies ar grupu savās izjūtās par šiem pantiem. Kā Ādama un Ievas ticība Jēzum Kristum varēja palīdzēt viņiem paraudzīties uz savu pārkāpumu šādā skatījumā?
Kas jums sagādā prieku? Aicini nodarbības dalībniekus dalīties savās atbildēs uz šo jautājumu. Pēc tam kopīgi izlasiet 2. Nefija 2:25. Kādēļ, jūsuprāt, Lehijs mācīja savam dēlam, ka „cilvēki ir, lai viņi gūtu prieku”? Kā Ādama un Ievas Krišana saistās ar prieku? Aicini grupas dalībniekus dalīties savās pārdomās.

Mācies vairāk

1. Mozus 2.–4. nod.; 2. Nefija 2:15–26; 9:6–21; Mosijas 3:11–16; Almas 12:21–35; 22:12–14; 42:2–15; Mācības un Derību 29:34–44; Mozus 3.–5. nod.; 5:9–13
Dallin H. Oaks, „The Great Plan of Happiness”, Ensign, 1993. g. nov., 72.–75. lpp.
Džefrijs R. Holands, „Taisnīguma, mīlestības un žēlsirdības vienots notikums” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2015. g. maijs, 104.–106. lpp.
„The Fulness of the Gospel: The Fall of Adam and Eve”, Ensign, 2006. g. jūn., 48.–49. lpp.

Citi avoti par Ādama un Ievas Krišanu