Evaņģēlija studiju ceļvedis

Jēzus Kristus īstenotā Izpirkšana

Mūsu Glābēja upuris un mūsu vienīgais atpakaļceļš pie Debesu Tēva

Ja tu kādreiz esi bijis šķirts no kāda, kuru tu mīli, tad tu kaut nelielā mērā saproti to, kālab Dievs Tēvs vēlas, lai mēs atgrieztos un dzīvotu kopā ar Viņu mūžīgi. Dievs mūs mīl, un Viņš sūtīja Savu Dēlu Jēzu Kristu, lai Viņš būtu mūsu Glābējs. Jēzus nāca pasaulē, lai atvestu mūs atpakaļ pie Dieva.

Jēzus paveica to caur savām ciešanām un upuri, kas Svētajos Rakstos tiek dēvēts par Jēzus Kristus īstenoto Izpirkšanu. Caur Savu Izpirkšanu Jēzus pārvarēja visas Ādama Krišanas sekas: sāpes un ciešanas, kā arī fizisko un garīgo nāvi. Viņš sagatavoja mums ceļu, lai mēs ne tikai atgrieztos Dieva klātbūtnē, bet arī kļūtu līdzīgi Dievam. Šajā ziņā Jēzus var palīdzēt mums nokļūt daudz tuvāk mūsu Tēvam Debesīs, nekā mums tas jebkad ir izdevies.

Lai izpētītu to, kā norisinājās Jēzus Kristus īstenotā Izpirkšana, pārskati tēmu „Jēzus Kristus laicīgā kalpošana”.

Kas ir Jēzus Kristus īstenotā Izpirkšana?

Glābēja īstenotajā Izpirkšanā ietilpst Viņa ciešanas Ģetzemanē un pie krusta, Viņa nāve un Augšāmcelšanās. Caur šīm ciešanām Jēzus Kristus uzņēmās visas mūsu sāpes, bēdas, grēkus un nāvi, dodot mums iespēju atgriezties Dieva klātbūtnē un iemantot mūžīgo dzīvi.

Tēmas pārskats: Jēzus Kristus īstenotā Izpirkšana

Saistītās evaņģēlija studiju ceļveža tēmas: Jēzus Kristus, Ādama un Ievas Krišana, Jēzus Kristus laicīgā dzīve, Pestīšana, Pestīšanas iecere

1. sadaļa

Mums ir nepieciešams Glābējs — Jēzus Kristus

Lai saprastu, kā Jēzus Kristus glābj mūs caur Savu Izpirkšanu, tev varētu būt lietderīgi padomāt par to, kāpēc mums ir nepieciešama glābšana. No kā Jēzus mūs glābj? Citiem vārdiem sakot, kas izraisa atšķirtību starp mums un Dievu?

Dievs ir pilnīgs, visvarens un nemirstīgs. Mēs esam nepilnīgi, vāji un pakļauti nāvei. Daļēji tā ir mūsu pašu vaina — mūsu grēku un slikto izvēļu sekas. Taču tās ir sekas arī dzīvošanai kritušā pasaulē. (Lai vairāk uzzinātu par šo tēmu, skat. šķirkli „Ādama un Ievas Krišana”. Studēšana par Krišanu palīdzēs tev iegūt pilnīgāku izpratni par Jēzus Kristus īstenotās Izpirkšanas mērķi un nepieciešamību pēc tās.)

Caur Savu Izpirkšanu Jēzus Kristus var attīrīt mūs no grēka un uzcelt mūs no mirušajiem. Viņš var dāvāt mums spēku, kas pārsniedz mūsējo. Dievs izraudzījās Jēzu Kristu par mūsu Glābēju vēl pirms pasaules radīšanas (skat. Mozus 4:1–2; Ābrahāma 3:26–27). Patiesībā Viņš bija vienīgais, kurš bija spējīgs kļūt par mūsu Glābēju.

Pārdomām

Ko tu teiktu, ja kāds tev jautātu, kāpēc viņam ir nepieciešams Glābējs? Izlasi, kā prezidents Dalins H. Oukss atbild uz līdzīgu jautājumu savā vēstījumā „Ko mūsu Glābējs ir paveicis mūsu labā?”. Pēc tam tu varētu aprakstīt savas izjūtas, domājot par to, ko Jēzus Kristus ir paveicis tavā labā.

Pravietis Lehijs mācīja, ka mēs varam mājot kopā ar Dievu vienīgi caur Jēzus Kristus „nopelniem un žēlastību, un labvēlību” (2. Nefija 2:8). Vai tu kādreiz esi aizdomājies par to, kādi ir šie nopelni? Kas Jēzū Kristū ir tāds, kas padara Viņu par to vienu — vienīgo —, kurš spēja kļūt par mūsu Glābēju? Paprāto par to, lasot šīs rakstvietas: Ebrejiem 4:15; 2. Nefija 2:6–9; Mācības un Derību 20:21–25.

Uzdevums kopīgām mācībām

Varbūt to, cik ļoti mums ir nepieciešams Glābējs, jums varētu palīdzēt saprast kāda priekšmetorientēta nodarbība? Piemēram, jūs varētu izveidot ceļu, kurā ir pa pilnam šķēršļu un kavēkļu, un salīdzināt to ar mūsu dzīvi. Vai arī jūs varētu pastāstīt cits citam par kādu gadījumu, kad esat bijuši bezpalīdzīgi vai apdraudēti un jums ir bijis nepieciešams kāds, kurš jūs glābtu. (Labs piemērs tiek sniegts video materiālā „Where Justice, Love, and Mercy Meet” (Kur vienojas taisnīgums, mīlestība un žēlastība; 5:36).) Tas varētu vedināt uz diskusiju par to, kādēļ mums visiem ir nepieciešams, lai Jēzus Kristus mūs glābtu.

Mācies vairāk

2. Nefija 9:3–26; Almas 34:9–12
Teds R. Kalisters, „Jēzus Kristus veiktā Izpirkšana” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2019. g. maijs, 85.–87. lpp.
Video „For God So Loved the World” (Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis), Evaņģēlija bibliotēka
„Blessings from Jesus”, Friend, 2020. g. febr., 8. lpp.

2. sadaļa

Jēzus Kristus pārvarēja nāvi mūsu labā

Visiem cilvēkiem uz Zemes ir vismaz viena kopīga iezīme: mēs visi galu galā nomirsim. No Savas mātes Marijas Jēzus bija mantojis spēju nomirt. Taču, tā kā Viņš bija Dieva Dēls, Viņam bija dota arī vara pār nāvi. Viņš uzcēlās no mirušajiem un tādējādi sarāva nāves važas, kas mūs visus turēja gūstā. Pateicoties tam, ka Viņš augšāmcēlās, arī mēs visi tiksim augšāmcelti un kļūsim nemirstīgi (skat. 1. korintiešiem 15:20–22). Tas ir viens no veidiem, kā mēs kļūstam līdzīgāki Debesu Tēvam, kuram ir godības pilns, nemirstīgs ķermenis.

Pārdomām

Mormona Grāmatā ietvertās Amuleka mācības par augšāmcelšanos mainīja Zīzroma dzīvi. Izlasi Almas 11:42–46, lai uzzinātu, ko Amuleks viņam pastāstīja, un paprāto par to, kā izpratne par šīm patiesajām mācībām varētu iespaidot tavu dzīvi.

Evaņģēlija bibliotēkā ir ietverta Lieldienu video izlase, kur tiek mācīts par Jēzus Kristus Augšāmcelšanos, kā arī par cerību un prieku, ko Viņš mums piedāvā. Tu varētu noskatīties vienu vai vairākus no šiem videomateriāliem. Ko tu jūti pret Jēzu Kristu, skatoties šos videomateriālus?

Uzdevums kopīgām mācībām

Daudzi pravieši ir runājuši par nāves „dzeloni” (skat. 1. korintiešiem 15:55–57; Mosijas 16:7–8; Almas 22:14; Mormona 7:5). Kā mēs tiekam „sadzelti” jeb sāpināti, kad kāds no mūsu mīļajiem nomirst? Parunājiet par to, kā ticība Jēzum Kristum remdē nāves dzeloņa izraisītās sāpes jūsu dzīvē.

Mācies vairāk

1. korintiešiem 15. nod.
D. Tods Kristofersons, „Jēzus Kristus Augšāmcelšanās” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2014. g. maijs, 111.–114. lpp.
Reina I. Aburto, „Kaps nav uzvarējis” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2021. g. maijs, 85.–86. lpp.

3. sadaļa

Jēzus Kristus uzveica grēku mūsu visu labā

Vairums no mums cenšas būt krietni cilvēki. Taču, lai cik cītīgi mēs pūlētos, mēs visi darām kaut ko tādu, ko mums, kā zināms, nevajadzētu. Mēs visi grēkojam, un tas liedz mums dzīvot svētumā un šķīstumā, atrodoties Dieva klātbūtnē, jo tas nebūtu taisnīgi (skat. Almas 42:12–15). Taču Dievs vēlas, lai mēs mūžīgi dzīvotu Viņa klātbūtnē, tālab Viņš žēlsirdīgi sagatavoja mums ceļu, lai mēs varētu pārvarēt grēka sekas: Viņš sūtīja Jēzu Kristu, lai Viņš uzņemtos šos grēkus. Līdz ar to visi tie, kuri patiesi nožēlo grēkus, var saņemt piedošanu un atgriezties, lai dzīvotu kopā ar mūsu Debesu Tēvu.

Pārdomām

Kādā veidā Dieva iecere ļauj Jēzum samaksāt sodu par mūsu grēkiem? Tu varētu paturēt prātā šo jautājumu, studējot Almas 42:9–27. Kādas ir tavas domas par lasīto, un kādus garīgos iespaidus tu esi guvis?

Uzdevums kopīgām mācībām

Vairākas garīgās dziesmas liecina par Jēzus Kristus spēku atpestīt mūs no mūsu grēkiem. Šajā ziņā īpaši izceļas Svētā Vakarēdiena dziesmas (skat., piemēram, „Godbijīgā pielūgsmē” vai „Ak, tas ir brīnums man!”). Jūs varētu kopīgi nodziedāt vai noklausīties dažas no jūsu mīļākajām dziesmām. Kuras no šo garīgo dziesmu frāzēm stiprina jūsu ticību Glābējam un Viņa īstenotajai Izpirkšanai?

Mācies vairāk

Jesajas 1:16–18; 1. Jāņa v. 1:7–9; Mācības un Derību 45:3–5

Dalins H. Oukss, „Attīrīti caur grēku nožēlošanu” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2019. g. maijs, 91.–94. lpp.

4. sadaļa

Jēzus Kristus mūs saprot un var mums palīdzēt

Tava pieredze — tostarp arī paši smagākie brīži — ir tikai tava. Var gadīties, ka arī citi ir pieredzējuši kaut ko līdzīgu, taču ir tikai viena persona, kura visā pilnībā zina to, kā tu jūties. Jēzus Kristus izcieta „visādas sāpes un ciešanas, un kārdinājumus”. Viņš uzņēmās „Savas tautas sāpes un slimības” (Almas 7:11). Kālab lai Viņš to darītu? „Lai Viņš zinātu miesā, kā palīdzēt Saviem ļaudīm viņu vājībās.” (Almas 7:12.) Viņš to paveica, lai tev būtu kāds, pie kura vērsties, kāds, kurš saprot, kāds, kurš ir spējīgs un var tev palīdzēt, lai vai ko tev nāktos izciest (skat. Ebrejiem 4:14–16).

Pārdomām

Kā tavu dzīvi ir iespaidojušas zināšanas par to, ka Glābējs ir „ne[sis tavas] sērgas un ciešanas”? (Jesajas 53:4.) Par šo jautājumu tev var palīdzēt aizdomāties dotās rakstvietas: Jesajas 41:10; Jāņa 14:18, 27; Mācības un Derību 122:5–9.

Uzdevums kopīgām mācībām

Vai jūs kādreiz esat aizdomājušies par to, ko Glābējam nozīmēja izciest „katras dzīvas radības sāpes, gan vīriešu, gan sieviešu un bērnu”? (2. Nefija 9:21.) Varbūt jūs varētu kopīgi apspriest dažus sāpju veidus, kas ietilpa šajās ciešanās, piemēram, fiziskās un emocionālās sāpes, ko esat izjutuši jūs paši, jūsu tuvinieki un par ko jums varētu būt stāstījuši citi cilvēki. Kaut arī šis saraksts nekad nebūs izsmeļošs — kā tas iespaido jūsu izjūtas, lasot Almas 7:11–13? Kā apziņa par to, ko Jēzus Kristus ir izcietis, iespaido to, ko jūs pret Viņu jūtat?

Mācies vairāk

Jesajas 53:3–5; 2. Nefija 9:21
Dalins H. Oukss, „Jēzus Kristus īstenotās Izpirkšanas stiprināti” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2015. g. nov., 61.–64. lpp.
Nīls L. Andersens, „Ievainotie” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2018. g. nov., 83.–86. lpp.; skat. arī video „The Wounded Shall Be Healed” (Ievainotie tiks dziedināti; Evaņģēlija bibliotēka)
„Kur varu mieru rast?”, Garīgās dziesmas, Nr. 70