„Praviešu loma”, Tēmas un jautājumi (2023)
Jautājumi par Baznīcu un evaņģēliju
Praviešu loma
Pārskats
Dievs jau kopš sendienām ir aicinājis praviešus liecināt par Jēzu Kristu un pasludināt Viņa vārdu. Dievs sagatavo, aicina un vada praviešus, lai viņi piepildītu Viņa mūžīgos nodomus. Svētie Raksti ietver daudzu praviešu, piemēram, Mozus, Jesajas, Elijas un Nefija, mācības. Katrs runāja ar cilvēkiem savā valodā, laikā un vietā, sniedzot iedvesmotus norādījumus un savlaicīgus brīdinājumus.
Dievs turpina aicināt praviešus mūsdienās. Pravietis Džozefs Smits saņēma pilnvaras no Dieva, lai izpildītu evaņģēlija derības un priesterības priekšrakstus un atjaunotu Jēzus Kristus Baznīcu. Viņš arī saņēma atklāsmi, kas izskaidroja svarīgas patiesās mācības par Dievu un Viņa ieceri Saviem bērniem. Tiem, kas kļuva par Baznīcas prezidentiem pēc Džozefa Smita, ir bijušas tādas pašas pilnvaras saņemt atklāsmi, lai pilnveidotu zināšanas par evaņģēliju un vadītu Baznīcu. Šis nepārtrauktās atklāsmes princips ir atjaunotā evaņģēlija būtiska iezīme.
Pēdējo dienu svētie atbalsta Baznīcas prezidentu, viņa padomniekus Augstākajā prezidijā un Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļus kā praviešus, gaišreģus un atklājējus. Baznīcas mācība tiek pasludināta ar šo mūsdienu praviešu vienoto balsi. Doktrīnu pasludina un izskaidro Baznīcas prezidents, un to atbalsta Augstākais prezidijs un Divpadsmit apustuļu kvorums, rīkojoties vienprātīgi un atbilstoši paraugam, kas dots Mācības un Derību 107:27–31.
Tas Kungs ir aicinājis mirstīgus cilvēkus būt par Viņa praviešiem. Kaut arī viņi, tāpat kā visi Dieva bērni, piedzīvo laicīgās dzīves grūtības, Tas Kungs strādā caur viņiem, lai paveiktu Savu darbu. Viņš ir pavēlējis Baznīcai uzklausīt viņu padomus „visā pacietībā un ticībā”. Ja mēs tā darīsim, Viņš apsola, ka „izklīdinās tumsības spēkus [mūsu] priekšā un satricinās debesis [mūsu] labumam un Viņa Vārda godībai”.
Kāpēc man ir svarīgi uzklausīt praviešus?
Jēzus Kristus atjaunoja Savu Baznīcu pēdējās dienās, lai palīdzētu Sev paveikt Savu brīnumaino darbu: Viņš vēlas mācīt par derību svētībām, veicināt grēku piedošanu un piedāvāt palīdzību pārbaudījumos visiem Dieva bērniem; Viņš vēlas sašķelto pasauli vienot ap Savām mācībām un piemēru; Viņš vēlas sasaistīt visas cilvēces ģimenes paaudzes caur glābšanas un paaugstināšanas priekšrakstiem.
Tas Kungs aicina praviešus un pilnvaro viņus vadīt šo darbu. Viņš dod tiem atklāsmi, lai palīdzētu viņiem saprast, uz ko likt uzsvaru un kā virzīt uz priekšu Dieva darbu. Lai gan praviešiem ir atšķirīga izcelsme un dažādi talanti un skatījums, viņi pazemīgi meklē un pieņem Tā Kunga gribu attiecībā uz Viņa Baznīcu.
Censties saprast un saņemt apstiprinājumu par praviešu dievišķo aicinājumu, uzticīgi piemērojot viņu mācības, ir viens no māceklības aspektiem. Sekošana praviešiem var prasīt „pacietību un ticību”, jo mēs ne vienmēr saprotam pravietim atklāto atklāsmju un mācību dievišķo nolūku. Lai gan mums var būt jautājumi, Tas Kungs lūdz mūs sekot Viņa kalpu norādījumiem, ticot Viņa pilnīgajām zināšanām un Viņa veiktās Izpirkšanas spēkam.
Uzklausot praviešu vārdus, mēs savā dzīvē ieaicinām Svēto Garu. Mēs pievienojamies Jēzus Kristus mācekļu kopienai visā pasaulē, kas ir apņēmusies celt Dieva valstību uz Zemes. Sekojot pravietiskajiem padomiem, mēs iegūstam pieeju dievišķā spēka un mūžīgā miera svētībām, kas apsolītas tiem, kuri noslēdz un ievēro evaņģēlija derības.
Kā es varu iegūt liecību par to, ka Tas Kungs vada Savu Baznīcu caur praviešiem?
Dievs vēlas, lai Viņa bērni uzklausītu un uzticētos Viņa praviešiem. Ja mēs meklēsim ar patiesu nolūku, mēs varēsim iegūt personīgu liecību, ka Viņš vada Savu Baznīcu mūsdienās.
Mēs varam pielietot pravieša Almas padomu. „Pārbaud[iet] manus vārdus”, viņš mudināja zoramiešus: „Izmanto[jiet] kaut kripatiņu ticības, jā, pat ja jūs nevarat vairāk, kā vēlēties ticēt, ļaujiet šai vēlmei darboties jūsos, līdz kamēr jūs noticēsit tik daudz, ka varēsit atbrīvot vietu kaut daļai no maniem vārdiem.”
Alma turpināja skaidrot: „Mēs salīdzinām vārdu ar sēklu. Ja jūs atbrīvosit vietu, lai sēkla varētu tikt iedēstīta jūsu sirdī, lūk, ja tā ir īsta sēkla, laba sēkla”, un „ja jūs to neizmetīsit ar savu neticību, … tā sāks briest jūsu krūtīs” un jūs sacīsit — „vajadzētu būt, ka tā ir laba sēkla jeb ka šis vārds ir labs, jo tas sāk paplašināt manu dvēseli; jā, tas sāk apgaismot manu sapratni, jā, tas sāk kļūt man patīkams.”
Kā mācīja Alma, mēs varam pārbaudīt praviešu vārdus. Piemēram, kur tas ir iespējams, mēs varam rīkoties saskaņā ar pravieša padomu — regulāri pieteikties vizītē, lai pielūgtu Tā Kunga namā. To darot, mēs varam raudzīties pēc pravieša apsolītajām svētībām. Šo svētību atpazīšana stiprina mūsu ticību mūsdienu praviešu vārdiem.
Lai gan sēklas izkopšana ar savu ticību ir process visa mūža garumā, mēs jau šodien varam sākt gūt garīgu pārliecību par mūsdienu praviešiem un pacietīgi un ar ticību uzklausīt viņu padomus.
Vai Baznīcas vadītāji nekad nekļūdās?
Tikai Jēzus Kristus dzīvoja nevainojamu dzīvi. Baznīcas vadītāji cenšas dzīvot taisnīgi un vest cilvēkus pie Jēzus Kristus ar saviem vārdiem un rīcību, taču viņi ir pakļauti cilvēciskām vājībām. Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas vadītāji nav izņēmums.
Taču mums nevajadzētu aizmirst par viņu būtisko lomu. Tas Kungs aicina Baznīcas Augstākā prezidija un Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļus būt par „īpašiem Kristus Vārda lieciniekiem” un rīkoties kā praviešiem, gaišreģiem un atklājējiem mūsdienās. Tāpat kā pravieši sendienās, viņi sazinās ar Dievu un atklāj Viņa gribu. Viņiem ir dievišķas pilnvaras vadīt Baznīcu ar atklāsmi, pildīt evaņģēlija priekšrakstus un vadīt Tā Kunga darbu uz Zemes. Tas nenozīmē, ka viņi zina visas lietas. Viņi darbojas saskaņā ar gaismu, ko Tas Kungs viņiem ir devis, tiecas pēc papildu zināšanām caur nepārtrauktu atklāsmi un paļaujas uz stiprinošo spēku, ko saņem caur Jēzu Kristu un Viņa veikto Izpirkšanu.
Tas Kungs vienmēr ir darbojies caur mirstīgiem praviešiem, neskatoties uz viņu vājībām. Līdzīgi kā Jona bēga no aicinājuma doties uz Ninivi, Pēteris nocirta karavīram ausi vai Džozefs Smits iedeva Martinam Herisam Mormona Grāmatas tulkojuma lappuses, pravieši dažreiz pieļauj kļūdas. Šādos gadījumos Tas Kungs pārmāca Savus kalpus, un, kad viņi ir nožēlojuši grēkus, Viņš svētī tos, lai viņi varētu izpildīt darbu, ko Viņš ir aicinājis tos paveikt.
Svarīgi atcerēties, kā ir iedibināta Baznīcas doktrīna. Doktrīnu pasludina un izskaidro Baznīcas prezidents, un to atbalsta Augstākais prezidijs un Divpadsmit apustuļu kvorums, rīkojoties vienprātīgi un atbilstoši paraugam, kas dots Mācības un Derību 107:27–31. „Šāda vienprātības prasība nodrošina neobjektivitātes un personīgo īpatnību kontroli. Tas nodrošina, ka Dievs vada caur Garu, nevis cilvēks caur vairākumu vai kompromisu.” Atsevišķa Baznīcas vadītāja mācītais var atspoguļot viņa „personīg[o], lai arī rūpīgi apdomāt[u], viedokl[i], kas nav oficiāls vai saistošs visai Baznīcai”.
Ikviens no mums caur Svēto Garu var saņemt personīgu apstiprinājumu tam, ka Dievs ir aicinājis praviešus un ka Viņš caur viņiem vada Savu darbu.
Ko tas nozīmē, ka pravietis nekad nenovedīs Baznīcu no ceļa?
Prezidents Vilfords Vudrafs sacīja: „Tas Kungs nekad neļaus ne man, ne arī kādam citam, kas ir aicināts būt par šīs Baznīcas prezidentu, novest jūs no pareizā ceļa.” Pravieši un apustuļi ir no jauna apstiprinājuši šo mācību vairākās paaudzēs. Doktrīnu pasludina un izskaidro Baznīcas prezidents, un to atbalsta Augstākais prezidijs un Divpadsmit apustuļu kvorums, rīkojoties vienprātīgi un atbilstoši paraugam, kas dots Mācības un Derību 107:27–31.
Pēdējo dienu svētie tic, ka atjaunotā evaņģēlija pilnība un priesterības pilnvaras vairs nekad netiks paņemtas prom no Zemes. Tas nozīmē, ka Dievs vienmēr vadīs praviešus, lai pārliecinātos, ka Baznīca pilda savu misiju — sagatavo Viņa bērnus mūžīgās dzīves svētībām. Viņš turpinās atklāt Savu gribu praviešiem rindiņu pēc rindiņas, vairojot mūsu izpratni un izskaužot kļūdas kā daļu no evaņģēlija Atjaunošanas procesa.
Kāpēc dažas lietas Baznīcā laika gaitā mainās?
Mācības un Derību 1:30 Tas Kungs paziņo, ka Baznīca ir „vienīg[ā] paties[ā] un dzīv[ā] baznīc[a] uz visas zemes virsmas”. Viss dzīvais pilnveidojas un mainās. Baznīcas prakse mūsdienās atšķiras no tās, kāda tā bija pirms dažiem gadiem. Tā ir būtiska Baznīcas, kas balstās uz nepārtrauktas atklāsmes principa, iezīme. Pēdējo dienu svētie tic, ka Dievs „vēl atklās daudz ko lielu un svarīgu”.
Nepārtrauktas atklāsmes var paplašināt vai padarīt skaidrāku mūsu izpratni, vedināt mūs mainīt dažas no mūsu tradīcijām un palīdzēt mums arvien vairāk tuvoties Ciānas ideālam. Pasaules mēroga Baznīca pielāgojas, lai tās noteikumi atbilstu konkrētu laiku un vietu vajadzībām. Galu galā svēto vajadzības 19. gadsimta Amerikas pierobežā daudzējādā ziņā ievērojami atšķīrās no tām, kādas ir miljoniem mūsdienu pasaules mēroga Baznīcas locekļu.
Lielākā daļa izmaiņu, ar kurām mēs saskaramies Baznīcā, ir saistītas ar evaņģēlija principu praktisku ieviešanu, piemēram, tajā, kā mēs vadām sabata dienas dievkalpojumus vai kalpojam cits citam mūsu bīskapijās un draudzēs. Dažkārt atklāsmes ir novedušas pie daudz būtiskākām izmaiņām Baznīcas mācībās un paradumos. Kā piemērus var minēt oficiālās deklarācijas, kas atrodamas Mācībā un Derībās, pēc kā tika izbeigta daudzsievība, kā arī priesterības un tempļa svētības tika dāvātas visiem, neatkarīgi no rases.
Vai mūsdienu praviešu mācības ir svarīgākas par Svēto Rakstu vai agrāko Baznīcas vadītāju mācībām?
Mūsdienu pravieši, Svētie Raksti un kādreizējie Baznīcas vadītāji — visi ir svarīgi. Šo trīs patiesības avotu galvenais mērķis ir liecināt par Jēzus Kristus glābšanas misiju. Mums jācenšas saprast katra avota svarīgo lomu un to, kā tie ir savstarpēji saistīti.
Svētie Raksti ir svarīgs patieso mācību avots, kas ir atklātas tūkstošiem gadu gaitā un daudzās kultūrvidēs. Tie vienmēr nodrošina to, ka mūsu acu priekšā ir būtiskas evaņģēlija mācības. Tie liecina par Kristu un dod Svētajam Garam iespēju mūs uzrunāt. Iepriekšējo Atjaunošanas praviešu mācības ir līdzīgs garīgais resurss. Mums jācenšas izprast Svētos Rakstus un sendienu praviešu mācības kontekstā, kādā tās tika dotas, un ar pateicību jāpieņem atklātās patiesības, ar kurām tie dalās.
Mūsdienu praviešiem ir priesterības atslēgas, kas ir nepieciešamas, lai vadītu Baznīcu un izpildītu evaņģēlija priekšrakstus mūsdienās. Viņi pievieno savu liecību par Kristu līdztekus iepriekšējo praviešu liecībām. Tie palīdz mums saprast, kā evaņģēlija patiesās mācības var tikt attiecinātas uz mūsu pašreizējiem apstākļiem. Viņi saņem jaunas atklāsmes Baznīcai, pielāgojot iepriekšējos norādījumus tagadējiem apstākļiem saskaņā ar Tā Kunga norādījumiem. Dažreiz viņu mācības aizstāj sendienu praviešu mācības. Visbiežāk viņu vārdi apstiprina Svēto Rakstu mācības un sendienu praviešu sacītos vārdus.