Bibliotēka
Pirmslaicīgā dzīve


„Pirmslaicīgā dzīve”, Tēmas un jautājumi (2023. g.)

Attēls
visums

Evaņģēlija studiju ceļvedis

Pirmslaicīgā dzīve

Mūsu dzīve kopā ar Dievu pirms mūsu piedzimšanas

Kādā dzīves brīdī vairums cilvēku aizdomājas par to, kas notiks pēc viņu nāves. Bet vai tu kaut reizi esi prātojis par to, vai esi pastāvējis pirms savas piedzimšanas, un, ja tā, tad kāds tu tolaik biji?

No Svētajiem Rakstiem mēs uzzinām, ka pirms nākšanas pasaulē mēs dzīvojām kopā ar Dievu un pielūdzām Viņu kā savu Mūžīgo Tēvu. Mēs arī saņēmām norādījumus, tiekot gatavoti savai laicīgajai dzīvei, un izvēlējāmies sekot sava Tēva iecerei mūsu pestīšanai.

Šajā pestīšanas iecerē bija paredzēts, ka mums būs jāpiedzimst uz Zemes. Laicīgajā pieredzē mēs iegūtu mirstīgu ķermeni, un atmiņas par mūsu pirmslaicīgo dzīvi slēptu aizmirstības priekškars. Šeit, uz Zemes, mums ir jāīsteno sava tikumiskā rīcības brīvība jeb spēja izvēlēties. Lielajā padomē, kas tika noturēta mūsu pirmslaicīgajā dzīvē, Debesu Tēvs izraudzījās Jēzu Kristu, lai Viņš samaksātu par mūsu grēkiem un uzveiktu nāvi, un Jēzus labprātīgi uzņēmās šo lomu. Mēs uzzinājām, ka, lai mēs varētu pilnveidoties un kļūt līdzīgi mūsu Debesu Tēvam, mums būs jātic Jēzum Kristum un jāklausa Dieva baušļiem.

Kas ir pirmslaicīgā dzīve?

„Pirmslaicīgā dzīve” ir mūsu dzīve pirms nākšanas pasaulē kā laicīgām būtnēm. Pirmslaicīgajā dzīvē visi cilvēki dzīvoja kopā ar Dievu, esot Viņa gara bērni.

Tēmas pārskats: Pirmslaicīgā dzīve

Saistītās evaņģēlija studiju ceļveža tēmas: Pestīšanas iecere, Laicīgā dzīve, Garu pasaule, Jēzus Kristus, Dieva bērni

1. sadaļa

Pirms savas piedzimšanas tu dzīvoji kopā ar Dievu

Attēls
sieviete prāto par pirmslaicīgo dzīvi

Pirms piedzimšanas mums bija gara ķermenis un mēs dzīvojām kopā ar Dievu, būdami Debesu vecāku gara dēli un meitas (skat. Mozus 3:4–5). Tur mēs „pazinām un pielūdzām Dievu kā [mūsu] Mūžīgo Tēvu”.  Tas bija mācīšanās un sagatavošanās laiks, un Dievs mūs pazina (skat. Jeremijas 1:5) un palīdzēja mums sagatavoties mūsu dzīvei uz Zemes (skat. Mācības un Derību 138:56).

Pārdomām

  • Patiesās mācības no „Ģimene — vēstījums pasaulei” palīdz mums saprast, ka mūsu pirmslaicīgā dzīve ir daļa no Debesu Tēva laimes ieceres. Izlasi pirmās trīs vēstījuma rindkopas, īpašu uzmanību pievēršot atsaucēm uz mūsu pirmslaicīgo dzīvi. Kā izpratne par mūsu pirmslaicīgo dzīvi palīdz tev, saskaroties ar dzīves izaicinājumiem? Kāpēc, tavuprāt, Dievs ir atklājis mums šīs patiesās mācības par pirmslaicīgo dzīvi?

  • Mēs neko daudz nezinām par savu pirmslaicīgo dzīvi. Taču mums ir zināms tas, ka daudzi „saņēma savas pirmās nodarbības garu pasaulē un tika sagatavoti nākt [uz Zemes] Tā Kunga noteiktajā laikā” (Mācības un Derību 138:56). Ņemot vērā to, kas tev ir zināms par Dieva glābšanas un paaugstināšanas ieceri un Jēzus Kristus evaņģēliju, ko mēs varētu būt mācījušies minētajā laika periodā? Studē Mācības un Derību 138:53–57, pievēršot īpašu uzmanību 56. pantam. Ja tu esi saņēmis patriarhālo svētību, tad tev būtu lietderīgi palasīt arī to. Kā apziņa, ka tu esi ticis sagatavots savai laicīgajai dzīvei, var dāvāt tev pārliecību grūtos brīžos?

Uzdevumi kopīgām mācībām

  • Prezidents Rasels M. Nelsons atgādināja Baznīcas locekļiem: „Kas jūs esat? Pirmkārt un galvenokārt, jūs esat Dieva bērni.” Aicini visus padalīties tajā, kāpēc viņiem ir svarīga viņu — Dieva bērnu — identitāte. Pēc tam kopīgi izlasiet Ebrejiem 12:9; Mācības un Derību 76:24; Ap. d. 17:29 un Romiešiem 8:16. Kādas atziņas jūs esat guvuši no šiem pantiem? Ko jūs varat mācīties no šiem pantiem par to, ko nozīmē būt Dieva bērnam? Dalieties savās idejās ar pārējiem.

  • Mēģiniet atcerēties to, ko citi ir stāstījuši par jūsu bērnību. Kaut arī jūs neatceraties savu zīdaiņa vai mazuļa vecumposmu, tas, kas ar jums tolaik notika, var iespaidot jūs visa mūža garumā. Aicini grupas dalībniekus dalīties dažos piemēros. Līdzīgi kā mēs nevaram atcerēties savu agrīnās bērnības laiku, mēs nevaram atcerēties arī mūsu pirmslaicīgo dzīvi. Kā tas ietekmē mūsu domas par pirmslaicīgo dzīvi?

Mācies vairāk

  • Dīters F. Uhtdorfs, „Jūsu brīnišķīgais ceļojums mājup” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2013. g. maijs, 125.–129. lpp.

  • Neal A. Maxwell, „Premortality, a Glorious Reality”, Ensign, 1985. g. nov., 15.–18. lpp.

  • Chapter 6: Our Premortal Life”, Doctrines of the Gospel Student Manual (2010. g.), 13.–15. lpp.

2. sadaļa

Pirmslaicīgajā dzīvē Jēzus Kristus tika izraudzīts par mūsu Glābēju

Attēls
Jēzus Kristus tiek izraudzīts par mūsu Glābēju

Pirmslaicīgajā dzīvē Debesu Tēvs sasauca Lielo padomi, lai iepazīstinātu mūs ar Savu ieceri mūsu mūžīgajai pilnveidei. Mēs uzzinājām, ka nonāksim uz Zemes, kur varēsim likt lietā savu tikumisko rīcības brīvību un kļūt arvien līdzīgāki Dievam (skat. Ābrahāma 3:23–26). Debesu Tēvs izraudzījās Jēzu Kristu par pasaules Glābēju un Pestītāju, un Viņš labprātīgi uzņēmās šo lomu (skat. 1. Pētera 1:19–20). Kļūstot par mūsu Pestītāju, Viņš ļautu mums atgriezties Dieva klātbūtnē, uzveicot nāvi un grēku.

Tomēr Lucifers (Sātans) centās iznīcināt rīcības brīvību, ko Dievs bija devis Saviem bērniem (skat. Mozus 4:1–3). Viņš arī gribēja iegūt Dieva godību (skat. Jesajas 14:12–15; Mācības un Derību 76:25–29). Tas izraisīja lielu šķelšanos Dieva bērnu starpā (skat. Ābrahāma 3:27–28; Jāņa atkl. 12:7). Tie, kuri sekoja Luciferam, tika kopā ar viņu izraidīti no debesīm (skat. Jāņa atkl. 12:8–9; Mācības un Derību 29:36–37). Visi, kuri pieņēma Jēzu Kristu kā savu Glābēju, varēja pilnveidoties un iegūt fizisko ķermeni uz šīs Zemes.

Dievs deva mums tikumiskās rīcības brīvības dāvanu. Izlasi 2. Nefija 2:27–29, pievēršot uzmanību tam, kāda ir rīcības brīvības loma mūsu dzīvē. Kāpēc rīcības brīvības dāvanai ir izšķiroša loma Debesu Tēva iecerē un mūsu laicīgajā pieredzē? Ko tu vari mācīties par rīcības brīvības nozīmi, spriežot pēc Lucifera un viņa sekotāju izraidīšanas?

Jēzus Kristus tika iepriekšordinēts par mūsu Glābēju. Ko nozīmē tituls „Glābējs”? Izlasi Jāņa 3:17; Ap. d. 2:21; Helamana 14:15 un Mozus 1:6. Ko tu vari mācīties no šiem pantiem par Jēzus Kristus lomu?

Uzdevums kopīgām mācībām

Savā pirmslaicīgajā dzīvē mēs pazinām Dievu un Jēzu Kristu. Laicīgajā dzīvē mēs neatceramies minēto periodu un „dzīvojam ticībā, ne skatīšanā” (2. korintiešiem 5:7). Ja tu māci mazus bērnus, tu varētu palīdzēt viņiem saprast, ko tas nozīmē, aicinot viņus pāriet otrpus telpai ar aizsietām acīm. Kopā ar grupu studējiet dažas no rakstvietām, kas norādītas Svēto Rakstu ceļveža šķirklī „Ticība, ticēt”. Pēc tam apspriediet to, kāda loma ir ticībai Jēzum Kristum mūsu mājupceļā uz savām debesu mājām.

Mācies vairāk

  • Dalins H. Oukss, „Diženā iecere” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2020. g. maijs, 93.–96. lpp.

  • Svēto Rakstu ceļveža šķirklis „Padome debesīs”, Evaņģēlija bibliotēka

  • Svēto Rakstu ceļveža šķirklis „Glābējs”, Evaņģēlija bibliotēka

Citi avoti par pirmslaicīgo dzīvi

Drukāt