Vairāki Pirmās vīzijas apraksti

Atbilžu meklēšana uz saviem jautājumiem var mūs tuvināt Jēzum Kristum, ja mēs piemērojam pareizus principus. Viens no šiem principiem ir mācīties novērtēt savu informācijas avotu kvalitāti.

Lai uzzinātu vairāk ieteikumu par informācijas izvērtēšanu, skatiet tematu „Vērsies pie uzticamiem avotiem”.

Pārskats

Džozefs Smits liecināja, ka Dievs Tēvs un Jēzus Kristus viņam parādījās birzī, netālu no viņa vecāku mājām, kad viņš bija aptuveni 14 gadus vecs. Šo teofāniju sāka dēvēt par Pirmo vīziju. Pravieša dzīves laikā Džozefs kopā ar citiem pierakstīja vairākus Pirmās vīzijas aprakstus.

Džozefs publicēja divus Pirmās vīzijas aprakstus. Vispazīstamākais tika kanonizēts un ir atrodams Dārgajā Pērlē. Divi nepublicēti apraksti, kas fiksēti Džozefa Smita agrīnajā autobiogrāfijā un viņa dienasgrāmatā, nebija zināmi līdz brīdim, kad Baznīca tos publicēja 20. gadsimta 60. gados.

Kaut arī šie dažādie apraksti vēstī vienotu stāstu, tajos gluži dabiski tiek pieminēti vai uzsvērti atšķirīgi fakti. Daži cilvēki ir kļūdaini iebilduši, ka jebkādas variācijas Pirmās vīzijas stāsta aprakstos apliecina, ka tas ir izdomājums. Gluži pretēji, vēsturnieki apzinās, ka gadu gaitā, vairākkārt stāstot par savu pieredzi dažādos apstākļos un atšķirīgai auditorijai, indivīds katrā no saviem stāstiem uzsvērs atšķirīgus pieredzes aspektus un ietvers unikālus faktus.

Lielākās atšķirības Džozefa Smita Pirmās vīzijas aprakstos ir atrodamas agrākajā pierakstā, kas tika uzrakstīts 1832. gadā. Tas atšķiras no citiem aprakstiem dažos aspektos:

1832. gada aprakstā viens no Džozefa rakstvežiem iestarpināja frāzi „kad man bija 16 gadu”. Citos aprakstos ir norādīts, ka viņš bija 14 gadus vecs. Tā, visticamāk, bija pārrakstītāja kļūda.
Pirmajā aprakstā minēts, ka Džozefs lūdza, meklējot savu grēku piedošanu. Vēlākajos aprakstos teikts, ka viņš vēlējās uzzināt, kurai baznīcai pievienoties. Šie divi jautājumi, iespējams, Džozefa prātā bija ļoti cieši saistīti, un abi atspoguļoja viņa vēlmi tikt izglābtam.
Pirmajā aprakstā ir teikts: „Tas Kungs atvēra virs manis debesis, un es redzēju To Kungu, un Viņš runāja uz mani.” Šajā Svēto Rakstu aprakstā Džozefs paskaidroja, ka Tēvs iepazīstināja ar Dēlu, kurš tālāk turpināja sarunu ar Džozefu. Lai gan 1832. gada aprakstā šī informācija nav ietverta, visos šajos aprakstos tiek uzsvērta Jēzus Kristus centrālā loma vīzijā. Tieši Viņš atbildēja uz Džozefa jautājumiem.

Džozefa daudzie apraksti par Pirmo vīziju ļauj mums uzzināt vairāk par šo ievērojamo notikumu, nekā mēs varētu uzzināt, ja tas nebūtu tik labi dokumentēts. Pēdējo dienu svētie, kas tos lasa, var novērtēt pravieša sirsnīgo liecību par to, ka Dievs atbildēja uz viņa lūgšanu ar ievērojamu vīziju.

Saistītie evaņģēlija studiju ceļveži:

„Pirmā vīzija”
„Džozefs Smits”
„Atklāsme”

Savu jautājumu izpēte

Ar ko Džozefa Smita Pirmās vīzijas apraksti atšķiras?

Džozefs Smits ir sniedzis četrus Pirmās vīzijas aprakstus. Papildus šiem aprakstiem pieci viņa laikabiedri uzrakstīja vīzijas aprakstus pēc tam, kad bija dzirdējuši Džozefu runājam par savu pieredzi. Vairāki apraksti ar dažādiem faktiem un detaļām sniedz mums pilnīgāku priekšstatu par šo brīnumaino pieredzi.

Cilvēki bieži uzsver dažādus pieredzes aspektus atkarībā no auditorijas vai stāstīšanas iemesliem. Džozefa apraksti ir lieliski šīs parādības piemēri. Lai gan tajos ir dažādi aspekti un nianses, tie stāsta vienotu stāstu. Šāds piemērs Svētajos Rakstos ir atrodams daudzajos aprakstos par Pāvila pievēršanos Jaunajā Derībā.

Pirmās vīzijas apraksti tika veidoti dažādos apstākļos: rakstot privātu vēsturi, atstāstot savu pieredzi kādam viesim savās mājās, diktējot savu dzīvesstāstu oficiālai vēsturei vai atbildot uz reportiera jautājumiem. Katrā no šiem gadījumiem Džozefs, šķiet, ir izmantojis tos pieredzes aspektus no savas atmiņas, kas, viņaprāt, auditorijai bija visatbilstošākie. Vēsturnieki un zinātnieki, kas pēta atmiņu stāstus, sagaida, ka dokumentos, kas tapuši tik atšķirīgos kontekstos, būs vērojamas atšķirības.

Atšķirības starp šiem aprakstiem parāda arī to, kā Džozefa izpratne un redzējums, laikam ejot, gūstot pieredzi un turpmākas atklāsmes, paplašinājās. Kad Džozefs 1832. gadā diktēja savu pirmo aprakstu, tas bija agrīnā viņa kalpošanas posmā. Šis apraksts lielā mērā ir personisks un koncentrējas uz vīzijas nozīmi pašam Džozefam. Kad viņš vēlāk diktēja aprakstu, kas tagad atrodams Dārgajā Pērlē, viņš aizdomājās par vīzijas nozīmi ne tikai viņam, bet arī Baznīcai un pasaulei.

Cik daudz debesu būtņu Džozefs Smits redzēja Pirmajā vīzijā?

Trijos no Džozefa četriem aprakstiem ir skaidri aprakstītas divas „personas”: Dievs Tēvs un Jēzus Kristus. Vienā aprakstā viņš piemin, ka ir redzējis arī eņģeļus. Džozefa agrākais apraksts nav tik detalizēts. Šis apraksts, kas uzrakstīts 1832. gadā, satur informāciju par to, kā „Tas Kungs” atvēra debesis un Džozefs ieraudzīja „To Kungu”.

Par šo aprakstu var domāt vairākos veidos. Džozefs Smits, iespējams, ir sacījis „Tas Kungs”, lai apzīmētu gan Dievu Tēvu, gan Dēlu, līdzīgi kā daži Viņus sauca Džozefa laikā. Vai arī viņš vienkārši koncentrējās uz Jēzu Kristu, dievišķu Personu, kas piedeva viņam viņa grēkus un sniedza vīzijas vēstījumu.

Vai Džozefs Smits lūdza piedošanu vai centās noskaidrot, kurai baznīcai pievienoties?

Džozefa agrākajā Pirmās vīzijas aprakstā, kas tika uzrakstīts jaunībā, teikts, ka viņš lūdza Dievu, meklējot grēku piedošanu. Viņa vēlākajos aprakstos, kas sarakstīti pēc daudziem gadiem, kad viņš kalpoja par augošas Baznīcas vadītāju, ir uzsvērti viņa meklējumi attiecībā uz to, kurai Baznīcai pievienoties. Patiesībā abi šie jautājumi Džozefam bija cieši saistīti. Abi atspoguļo viņa vēlmi tapt izglābtam.

Kāpēc Džozefa Smita Pirmās vīzijas apraksti atšķiras attiecībā uz viņa vecumu, kuru viņš norāda?

Savu agrāko Pirmās vīzijas aprakstu Džozefs Smits savā rokrakstā uzrakstīja 1832. gadā. Kādu laiku pēc tam, kad Džozefs bija pabeidzis rakstīt, kāds rakstvedis starp rindiņām ierakstīja Džozefa vecumu, norādot, ka vīzijas laikā viņš bija savas dzīves „sešpadsmitajā gadā” (jeb 15 gadu vecs). Mēs nezinām, vai, rakstot šo papildinājumu, rakstvedis konsultējās ar Džozefu. Katrā no nākamajiem aprakstiem Džozefs norādīja, ka viņam bija 14 gadu.

Visi Džozefa apraksti tika rakstīti vairāk nekā desmit gadus pēc vīzijas. Pat ja viņš lika savam rakstvedim uzrakstīt, ka viņam bija 15 gadi, šķiet, ka pēc rūpīgākām pārdomām viņš secināja, ka vīzijas laikā viņam bija 14 gadi. Vēsturnieki paredz, ka, stāstot par savu dzīvi pēc atmiņas, šādas nesakritības tiks atklātas. Jebkurā gadījumā fakts, ka vīzija notika, ir daudz svarīgāks nekā precīzs tās norises datums.

Vai ir vēsturiskas liecības par reliģisko satraukumu netālu no Palmīras Ņujorkas štatā 1820. gadā?

Jā. Savā 1838. gada vēstures izklāstā Džozefs Smits teica, ka viņa Pirmā vīzija tika pieredzēta 1820. gada pavasarī. Džozefs jau kādu laiku pirms vīzijas bija apsvēris jautājumus, kas viņu pamudināja lūgt Dievu. Savā 1832. gada aprakstā Džozefs rakstīja, ka viņš sāka gremdēties pārdomās par „savas nemirstīgās dvēseles labklājību”, kad viņam bija 12 gadu jeb aptuveni 1818. gadā. Vēstures avoti skaidri liecina, ka šajā laikā vispārējs entuziasms par reliģiju bija pārņēmis Amerikas Savienotās Valstis, īpaši Ņujorkas štata rietumus, kur Džozefs dzīvoja.

Reizēm šis satraukums izpaudās reliģiskās atmodas sapulču veidā, piemēram, tādu, kādu 1818. gadā netālu no Palmīras rīkoja metodisti. Nākamajā gadā vietējie metodisti pulcējās arī Vīnē (tagadējā Felpsā), Ņujorkas štatā, 15 jūdzes no Smitu ģimenes saimniecības. Kāda ceļojoša metodistu sludinātāja dienasgrāmatas vēsta par reliģisko satraukumu Džozefa apkaimē 1819. un 1820. gadā. Tajās ir rakstīts, ka reverends Džordžs Leins, atmodas mācītājs, abos šajos gados apmeklēja šo apgabalu, runājot „par Dieva metodi, kā veicināt reliģisko reformāciju”. 1820. gada vēlā pavasarī Palmīrā notika trīs dienu metodistu nometnes sapulce, un pēc vairākiem gadiem, 1824. gadā, bija plašs atmodas laiks. Lai gan Džozefs īpaši nepiemin atmodas laiku, tas nepārprotami ir saistīts ar viņa aprakstīto „neparasto satraukumu”.

Kāpēc Džozefs tik ilgi gaidīja, lai uzrakstītu Pirmās vīzijas aprakstu?

Džozefs Smits savas dzīves pirmajos 24 gados neveidoja nekādus autobiogrāfiskus pierakstus. Viņš uzauga izglītotā ģimenē, taču viņa formālā izglītība bija neliela. Mēs zinām, ka viņam bija grūti izteikties rakstiski.

Neilgi pēc Baznīcas organizēšanas Tas Kungs pavēlēja Džozefam pierakstīt vēsturi. Zīmīgi, ka drīz pēc tam, kad Džozefs saņēma šo pavēli, viena no pirmajām lietām, ko viņš pierakstīja, bija Pirmās vīzijas apraksts.

Kāpēc daži agrīnie Baznīcas locekļi nepieminēja Pirmo vīziju savos pierakstos par Atjaunošanu?

Agrīnie Baznīcas locekļi dažkārt stāstīja par Atjaunošanu, neatsaucoties uz Pirmo vīziju. Piemēram, Džozefa Smita māte Lūsija un viņa brālis Viljams ir atstājuši pierakstus, kuru vēstījums sākas ar eņģeļa Moronija apmeklējumu 1823. gadā, un tajos nebija pieminēta Tēva un Dēla parādīšanās. Līdzīgi arī Olivera Kauderija agrākais publicētais stāsts par Atjaunošanu sākas ar Moronija parādīšanos.

Pats Džozefs daudzus gadus publiski neuzsvēra un nerunāja par šo vīziju. Viens no viņa stāstiem liecina, ka sākumā viņš pat vilcinājās dalīties detaļās ar savu ģimeni, iespējams, nevēloties dalīties ar kādu unikāli svētu pieredzi. Taču Džozefs bieži liecināja par Moronija apmeklējumu un Mormona Grāmatas tulkošanu. Daudzi agrīnie Baznīcas locekļi šos notikumus sāka uzskatīt par galveno Džozefa dievišķā aicinājuma apliecinājumu. Šo Baznīcas locekļu sniegtie stāsti nemazina Džozefa kā aculiecinieka liecību, tie drīzāk atspoguļo agrīno pēdējo dienu svēto sajūsmu un liecību par Mormona Grāmatu.

Vai pastāv līdzības starp Džozefa Smita Pirmās vīzijas 1832. gada aprakstu un citu kristiešu pievēršanās stāstiem viņa laikā?

Džozefa Smita Pirmā vīzija bija pārpasaulīgs brīdis cilvēces vēsturē. Lai gan citi viņa laikā rakstīja par garīgām vīzijām, visi viņu pieraksti bija stāsti par personīgo pievēršanos. Džozefa unikālā pieredze iezīmēja sākumu virknei brīnumainu notikumu, kas noveda pie Jēzus Kristus evaņģēlija pilnības atjaunošanas.

1832. gada Pirmās vīzijas aprakstā ir izmantota valoda, kas atrodama arī citu viņa laika kristiešu stāstījumos par pievēršanos. Nav nekāds pārsteigums, ka Džozefs, aprakstot vīziju, lietoja viņam pazīstamu valodu. Līdzīgā veidā Baznīcas locekļi mūsdienās sniedz savu liecību, izmantojot frāzes, ko ir iemācījušies no citiem. Taču lai arī valoda, kuru izmantojam, daloties savā liecībā, bieži vien tiek izmantota pēc noteikta parauga, mūsu personīgās garīgās pieredzes ir unikālas un individuālas.

Uzzināt vairāk

Evaņģēlija tēmu eseja „Pirmās vīzijas pieraksti”