Tiesa

Sagatavoties satikt Dievu

Vai esi kādreiz aizdomājies par to, kā izpratne par dzīves mērķi un ticība dzīvei pēc nāves ietekmē tavas izvēles un uzvedību? Kā tavu dzīvi ir ietekmējušas zināšanas par Debesu Tēva ieceri? Pirmslaicīgajā pasaulē Jehova paskaidroja, ka mēs nāksim uz Zemi, lai tiktu pārbaudīti un izvērtēti, „lai redzētu, vai [mēs] darīs[im] visu, ko Tas Kungs, [mūsu] Dievs, [mums] pavēlēs” (Ābrahāma 3:25). Tomēr neviens nav paklausīgs Dieva baušļiem visu laiku. Šī iemesla dēļ Debesu Tēvs sūtīja Savu Dēlu ciest un mirt par mums. Caur ticību Jēzum Kristum un savu grēku nožēlošanu mēs varam saņemt Dieva žēlastību, labvēlību un piedošanu. Jēzus Kristus evaņģēlijs vēstī, ka, pateicoties Viņa mīlestībai un īstenotajam Izpirkšanas upurim, mēs varam tikt atpestīti un iesvētīti, un atzīti par cienīgiem, lai ar drošu pārliecību varētu stāties Dieva priekšā tiesas dienā.

Kas ir tiesa?

Pēc Augšāmcelšanās, kad mūsu gars savienosies ar mūsu nemirstīgo ķermeni, mēs stāsimies Dieva tiesas priekšā. Tas notiks laikā, kad Tas Kungs pasludinās mūsu mūžīgo atalgojumu, pamatojoties uz mūsu rīcību, apstākļiem un mūsu sirds vēlmēm. Lai gan Dievs ir galvenais visu cilvēku Tiesnesis, Svētais Gars var palīdzēt mums veikt personīgus spriedumus par idejām, situācijām un citu cilvēku lomu mūsu dzīvē (skat. Mācības un Derību 11:12). Mēs kļūstam līdzīgāki Jēzum Kristum, kad mīlam citus un atturamies no viņu tiesāšanas.

Tēmas apskats: Tiesa

Saistītie evaņģēlija studiju ceļveži: Pestīšanas iecere, Augšāmcelšanās, Mūžīgā dzīve, Rīcības brīvība, Paklausība, Piedošana

1. nodaļa

Kādu dienu tu stāvēsi Dieva priekšā, lai tiktu tiesāts

Attēls

Jēzus Kristus runā ar sievieti ceļmalā

Svētie Raksti māca, ka pēc Augšāmcelšanās katrs Dieva bērns stāsies Viņa priekšā tiesas dienā (skat. 2. Nefija 9:12–13, 15, 20–22). Tajā dienā, kad „grāmatas tik[s] atvērtas”, tiks parādīts tavs dzīves pieraksts (skat. Jāņa atkl. 20:12–13; Mācības un Derību 128:6–7). Mēs atbildēsim par savām domām, vārdiem un darbiem (skat. Mosijas 4:30; Almas 12:14). Tā kā Dievs izprot daudzos grūtos apstākļus, ar kuriem katrs cilvēks saskaras šajā dzīvē, Viņš gādās par to, ka Viņa bērni tiks tiesāti gan pēc viņu darbiem, gan „atbilstoši viņu sirds vēlmēm” (Mācības un Derību 137:9). Šī Pēdējā tiesa noteiks, kādu godības valstību — celestiālu, terestriālu vai telestiālu — mēs iemantosim mūžībā atbilstoši mūsu izvēlēm, kas mūs uz to ir sagatavojušas (skat. Mācības un Derību 88:20–32).

Debesu Tēvs īstenos dievišķo tiesu caur Savu Dēlu Jēzu Kristu (skat. Jāņa 5:21–30). Tāpat Tas Kungs ir paziņojis, ka daži no Viņa kalpiem palīdzēs Viņam, būdami Dieva bērnu tiesneši (skat. Mateja 19:28; 1. Nefija 12:9–10; Mormona 3:18–20).

Pārdomām

Turklāt Jēzus Kristus kalpos ne tikai par Tiesnesi, bet arī par mūsu Aizstāvi Dieva Tēva priekšā. Izlasi Mācības un Derību 45:3–5, paturot prātā, ka aizstāvis ir tas, „kas aizstāv [cita] lietu” (Svēto Rakstu ceļvedis, „Aizstāvis”). Kas dod tiesības Jēzum Kristum kā Aizstāvim lūgt Tēvam apžēlot tevi? Ko šī rakstvieta palīdz tev sajust pret Jēzu Kristu?
Domājot par Pēdējo tiesu, tu vari sajust satraukumu vai nomāktību. Izlasi Ēnosa 1:27 un Moronija 10:34 un padomā, kāpēc daži tajā dienā izjutīs mieru un prieku. Elders Gerits V. Gongs mums atgādina: „Dievišķā mīlestība un dievišķais likums nosaka, ka mēs esam atbildīgi par savām izvēlēm un to sekām. Taču mūsu Glābēja izpirkšanas mīlestība ir „bezgalīg[a] un mūžīg[a]”. Kad mēs esam gatavi atgriezties mājās, pat mums „tālu esot”, Dievs ir gatavs mūs sagaidīt ar lielu līdzjūtību, priekpilni piedāvājot labāko, kas Viņam ir.” Kā atcerēšanās un koncentrēšanās uz Tā Kunga mīlestību un līdzjūtību var palīdzēt tev sagatavoties Pēdējai tiesai? Kāpēc ir svarīgi atcerēties, ka tu pats esi atbildīgs par savām izvēlēm un to sekām? (Skat. Mācības un Derību 101:78.)

Mācīšanās aktivitāte kopā ar citiem

Jēzus Kristus ir visu Dieva bērnu Lielais Starpnieks (skat. 2. Nefija 2:26–28). Ar grupu noskatieties video angļu valodā „The Mediator” („Starpnieks”; 10:44). Šis video ir balstīts uz prezidenta Boida K. Pekera vēstījumu. Pārrunājiet, ko prezidenta Pekera līdzība māca mums par Jēzu Kristu un Viņa misiju, lai apmierinātu gan taisnīguma, gan žēlastības prasības. Kā šis vēstījums palīdz mums labāk saprast Jēzus Kristus kā mūsu Tiesneša (skat. Moronija 10:34) un Aizstāvja lomu (skat. Mācības un Derību 29:5)?

Uzzini vairāk

Almas 12:12–15; 3. Nefija 27:23–26; Mormona 3:20; 9:12–14; Ticības apliecinājumi 1:2
Džeimss R. Rasbands, „Taisnīgas tiesas nodrošināšana”, vispārējās konferences runa, Liahona, 2020. g. maijs, 12.–14. lpp.

2. nodaļa

Jēzus Kristus evaņģēlijs sagatavo tevi tikties ar Dievu

Attēls

vīrieši Svētā Vakarēdiena sanāksmē

Tiesas dienā mēs saņemsim mantojumu kādā godības valstībā. Prezidents Dalins H. Oukss mācīja: „Godības valstību, ko mēs saņemam Pēdējā tiesā, nosaka tas, kuriem likumiem mēs izvēlējāmies pakļauties mūsu Debesu Tēva mīlošajā iecerē [skat. Mācības un Derību 88:22–24]. Saskaņā ar šo ieceri, pastāv vairākas valstības, lai visi Viņa bērni tiktu nozīmēti tādā valstībā, kur viņi var „izturēt”.”

Jēzus Kristus evaņģēlija pilnība ietver visus likumus, kas mums jāievēro šajā dzīvē, lai iemantotu celestiālo valstību. Kad mēs izvēlamies sekot Jēzum Kristum un dzīvot saskaņā ar Viņa evaņģēliju, mēs sagatavojamies stāvēt neaptraipīti Dieva priekšā tiesas dienā (skat. 2. Nefija 9:13–15; 3. Nefija 27:20–21).

Pārdomām

Grēku nožēlošana ir būtisks priekšnosacījums, lai sagatavotos Pēdējai tiesai. Izlasi Almas 34:31–35. Kāpēc ir svarīgi neatlikt grēku nožēlošanu? Kas, tavuprāt, tev var palīdzēt „sagatavot[ies] satikt Dievu”?
Tas Kungs ir noteicis standartus, kas palīdz novērtēt cilvēka garīgo sagatavotību kristībām, ordinācijai priesterībā, kalpošanai aicinājumā un dalībai tempļa priekšrakstos. Kā iespēja tikties ar priesterības vadītāju tev ir palīdzējusi tavos personīgajos centienos dzīvot saskaņā ar Jēzus Kristus evaņģēliju? Kāpēc ir pamatoti uzskatīt, ka katra diena var būt tiesas diena?

Mācīšanās aktivitāte kopā ar citiem

Savas dzīves izvērtēšana ir svarīgs veids, kā sagatavoties Pēdējai tiesai. Aicini grupas dalībniekus izlasīt Almas 5:14–26 un noteikt jautājumus, kas var palīdzēt mums izvērtēt mūsu garīgo stāvokli Tā Kunga priekšā. Pārrunājiet dažus no veidiem, kā Alma aicināja savus ļaudis sagatavoties laikam, kad viņi tiksies ar Dievu. Kā Glābējs palīdzēs mums, kad mēs centīsimies sagatavoties satikt Dievu?

Uzzini vairāk

2. Nefija 2:26–28; Mosijas 4:10–12
Dalins H. Oukss, „The Challenge to Become” („Izaicinājums kļūt”), Liahona, 2000. g. nov., 32.–34. lpp.

3. nodaļa

Glābējs dod norādījumus tev tiesāt taisnīgi

Attēls

vīrieši sarunājas

Mēs katru dienu pieņemam lēmumus, saskaņā ar savu labāko saprašanu. Lemjot starp pareizo un nepareizo vai labo un ļauno, mums ir nepieciešams Svētais Gars, kas var vadīt mūsu lēmumus (skat. Mācības un Derību 11:12). Dažreiz mums ir jāpieņem lēmumi attiecībā uz citiem cilvēkiem un viņu lomu mūsu dzīvē, piemēram, draugu vai dzīvesbiedra izvēlē. Šādos gadījumos mums vajadzētu atcerēties Tā Kunga norādījumu: „Netiesājiet netaisnīgi, lai jūs netiktu tiesāti, taču tiesājiet taisnīgu tiesu” (Džozefa Smita tulkojums, Mateja 7:2 [Mateja 7:1 zemteksta piezīme a PDS Bībeles izdevumā]).

Kritika, skarbi vārdi un nelaipnas domas nekad nav piemērota izvēle. „Skaties, lai tu būtu žēlīgs pret saviem brāļiem; rīkojies taisni, spried taisnīgi un dari labu nepārtraukti” (Almas 41:14). Brīžos, kad saskarsmē ar citiem ir nepieciešams izteikt kādu spriedumu, mums jācenšas parādīt savu mīlestību pret Dievu un mīlestību pret citiem (skat. Mateja 22:37–39).

Pārdomām

Prezidents Dalins H. Oukss paskaidroja: „Ir divu veidu spriedumi: galīgie spriedumi, ko mums ir aizliegts pieņemt, un vērtējošie spriedumi, kas mums ir jāpieņem, taču vadoties vienīgi pēc taisnīgiem principiem.” Kādi ir daži no „taisnīgiem principiem”, kas var palīdzēt tev izvairīties no nepareizu vai netaisnīgu spriedumu izteikšanas par citiem?

Mācīšanās aktivitāte kopā ar citiem

Parādiet vai nolasiet šo pravieša Džozefa Smita izteikumu:

„Mēs [ceram, ka] mūsu brāļi būs uzmanīgi pret otra jūtām un staigās mīlestībā, godājot cits citu vairāk nekā paši sevi, kā to ir prasījis Tas Kungs. …

Ja jūsu vidū nebūs ļauna runāšanas, apmelošanas un netaisnu domu un jūtu, ja jūs pazemosieties un kopsiet katru šķīstības un mīlestības principu, tad Jehovas svētības nāks pār jums un jūs vēl redzēsiet labas un brīnišķas dienas; miers mitīs jūsu vārtos, un jūsu vidū — pārticība.”

Pārrunājiet, kā mūsu centieni atturēties no netaisnīgas tiesāšanas un citu nosodīšanas var dāvāt mieru un svētības. Kad tu esi juties svētīts par to, ka centies spriest taisnīgi?

Uzzini vairāk

3. Mozus 19:15–18; Mateja 7:1–8 (tostarp Džozefa Smita 1. panta tulkojums, zemteksta piezīme a un Bībeles PDS izdevuma pielikums); Jāņa 7:24 (skatīt arī Džozefa Smita tulkojumu, zemteksta piezīme b)
Rasels M. Nelsons, „Vajadzīgi miera nesēji”, vispārējās konferences runa, Liahona, 2023. g. maijs, 98.–101. lpp.
Dalins H. Oukss, „‘Judge Not’ and Judging” („Netiesā un tiesāšana”), Ensign, 1999. g. aug., 6.–13. lpp.
Gregorijs A. Švaicers, „Developing Good Judgment and Not Judging Others” („Attīstīt labu spriestspēju un netiesāt citus”), Liahona, 2010. g. maijs, 103.–105. lpp.