Laicīgā dzīve

Tavas pastāvēšanas iemesls

Lielāko daļu laika mūsu dzīvē mēs pavadām aizņemtībā un īsti nedomājam par to, vai mūsu dzīvei ir kāds dižens mērķis. Mēs vienkārši cenšamies nodzīvot vēl vienu dienu. Un tomēr šķiet, ka mūsos ir kaut kas tāds, kas alkst zināt: „Kādēļ es šeit esmu?” vai „Kāda ir dzīves jēga?”

Atjaunotā Jēzus Kristus evaņģēlija ietvaros tiek ar pārliecību paziņots, ka tavai dzīvei ir mērķis un tu to vari uzzināt. Izsakoties vienkāršiem vārdiem, tu esi šeit, jo tavs Debesu Tēvs deva tev šo iespēju un tu to priekpilni pieņēmi. Šajā dzīvē tavs mērķis ir augt, mācīties par Dievu, arvien vairāk Viņam līdzināties un kādudien iemantot mūžīgo dzīvi kopā ar Viņu. Šo patieso mācību izprašana var ievērojami iespaidot tavu attieksmi pret dzīvē pieredzētajām svētībām un pārbaudījumiem, bēdām un priekiem.

Kas ir laicīgā dzīve?

Laicīgā dzīve ir periods, kas sākas ar piedzimšanu un beidzas ar nāvi. No izvēlēm, ko mēs veicam savā laicīgajā dzīvē — it īpaši no izvēles sekot Jēzum Kristum —, ir atkarīgs mūsu mūžīgais liktenis.

Tēmas pārskats: Laicīgā dzīve

Saistītās evaņģēlija studiju ceļveža tēmas: Pestīšanas iecere, Pirmslaicīgā dzīve, Dzīvošana pēc Jēzus Kristus evaņģēlija

1. sadaļa

Iespēja iegūt fizisko ķermeni

Mums ir grūti iztēloties dzīvi bez ķermeņa — tik daudz ko no mūsu uzzinātā un pieredzētā mēs esam iepazinuši caur savām fiziskajām maņām. Taču tu esi kas daudz vairāk, nekā tikai ķermenis. Tev ir gars, kas ir pastāvējis jau ilgu laiku pirms tavas piedzimšanas. Dievs, tava gara Tēvs, ir devis tev šo fizisko ķermeni kā dāvanu, lai palīdzētu tev pieredzēt laicīgo dzīvi un augt, kļūstot līdzīgākam Viņam. Fiziskā ķermeņa iegūšanai un laicīgās dzīves pieredzēšanai uz Zemes ir izšķiroša loma Viņa iecerē tavai mūžīgajai laimei.

Pārdomām

Ko Dievs vēlas, lai mēs saprastu, domājot par savu ķermeni? Padomā par to, lasot 1. Mozus 1:26–27; Mozus 2:27 un 1. korintiešiem 6:19–20. Kā Dieva skatījums uz tavu fizisko ķermeni atšķiras no vēstījumiem, kas ir redzami un dzirdami šajā pasaulē? Kā raudzīšanās uz savu ķermeni tā, kā to redz Viņš, var iespaidot izvēles, ko tu pieņem attiecībā uz savu ķermeni?
Tu varētu noskatīties video „God’s Greatest Creation” (Dieva dižākā radība; 2:51) vai izlasīt prezidenta Rasela M. Nelsona rakstu „Your Body: A Magnificent Gift to Cherish” (Jūsu ķermenis: brīnišķīga dāvana, ko lolot). Pieraksti savas izjūtas, domājot par savu ķermeni kā par dāvanu. Ko tu jūties iedvesmots darīt, lai izrādītu pateicību par šo dāvanu?

Uzdevums kopīgām mācībām

Grāmatā Jauniešu spēkam: ceļvedis izvēļu veikšanai ir ietverta sadaļa ar nosaukumu „Tavs ķermenis ir svēts” (22.–29. lpp.). Varbūt jūs varētu to kopīgi izlasīt, ik pa laikam ieturot pauzi un uzdodot tādus jautājumus kā: „Ko tas, jūsuprāt, nozīmē?” vai „Kā šie principi iespaidos mūsu izvēles attiecībā uz mūsu ķermeni?”

Mācies vairāk

Mācības un Derību 88:15; 93:33–35
Rasels M. Nelsons, „Lēmumi visai mūžībai” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2013. g. nov., 106.–109. lpp.
Dīters F. Uhtdorfs, „Jūsu brīnišķīgais ceļojums mājup” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2013. g. maijs, 125.–129. lpp.
Baznīcas prezidentu mācības: Džozefs Smits (2010. g.), 17. nod.

2. sadaļa

Laiks, kad sagatavoties un pierādīt sevi

Ja tu esi mācījies skolā, tad droši vien zini, ko nozīmē ieskaites vai eksāmena kārtošana. Eksāmens paver tev iespēju parādīt, ko tu esi apguvis, lai tu varētu pāriet uz nākamo klasi vai kursu un mācīties vairāk.

Mūsu dzīve zināmā mērā līdzinās eksāmenam vai ieskaitei. Mūsu pieredze un mūsu attieksme pret šo pieredzi dod mums iespēju parādīt, „vai [mēs] darī[sim] visu, ko Tas Kungs … pavēlēs” (Ābrahāma 3:25). Taču atšķirībā no vairuma skolā kārtoto pārbaudes darbu, dzīves pārbaudījums nav tikai izvērtēšanas brīdis, tas ir arī tapšanas process. Pateicoties Jēzus Kristus īstenotajai Izpirkšanai, tu vari labot savas kļūdas caur grēku nožēlošanu un pakāpeniski kļūt arvien līdzīgāks Dievam. Ja mēs izmantojam savu laiku uz Zemes, lai vērstos pie Kristus un pieņemtu Viņa evaņģēliju, Viņš var likt lietā mūsu laicīgo pieredzi (tostarp arī sāpinošo, nožēlu izraisošo pieredzi), lai sagatavotu mūs mūžībai (skat. Romiešiem 8:28).

Pārdomām

Ko tu teiktu, ja kāds tev jautātu: „Kāda ir šīs dzīves jēga?” Padomā, kā tev uz to varētu palīdzēt atbildēt dotās rakstvietas: Almas 12:24; 34:31–37; Mācības un Derību 84:43–48. Kā tu vari „sagatavo[ties] satikt Dievu”?
Prezidents Rasels M. Nelsons teica: „Šī dzīve tik tiešām ir laiks, kad jums nākas izlemt — kāda veida dzīvi jūs vēlaties dzīvot mūžīgi.” Pavaicā sev: „Kāda veida dzīvi es vēlos dzīvot mūžīgi? Kuras no manis izdarītajām izvēlēm vedinās mani uz šo mērķi? Vai man būtu nepieciešams kaut ko mainīt? Kā es varu piekļūt Glābēja spēkam, lai tas palīdzētu man veikt minētās pārmaiņas?”

Uzdevums kopīgām mācībām

Video materiālā „The Challenge to Become” (Izaicinājums — par kaut ko kļūt) prezidents Dalins H. Oukss dalās līdzībā par kādu turīgu tēvu. Šī līdzība varētu vedināt uz diskusiju par mūsu Debesu Tēva nodomiem mūsu laicīgajā dzīvē. Jūs varētu parunāt par to, kā vecāki varētu palīdzēt saviem bērniem sagatavoties turpmākajai dzīvei. Kā Debesu Tēvs gatavo jūs turpmākajām mūžības svētībām, ko Viņš vēlas jums sniegt? Varbūt jūs varētu padalīties cits ar citu savā pieredzē, pastāstot par izvēlēm, kas palīdz jums sagatavoties mūžīgajai dzīvei?

Mācies vairāk

Romiešiem 5:3–5; 1. Pētera 1:6–7; Mācības un Derību 121:7–8; 122:5–7
Deivids A. Bednārs, „Mēs ar to viņus pārbaudīsim” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2020. g. nov., 8.–11. lpp.

3. sadaļa

Veids, kā baudīt prieku Jēzū Kristū

Pravietis Lehijs apkopoja dzīves mērķi vienā īsā teikumā: „Cilvēki ir, lai viņi gūtu prieku.” (2. Nefija 2:25.) Taču pat Lehijam nebija viegla dzīve. Viņš pārcieta visdažādākās raizes un bēdas: viņam nācās bēgt no mājām, lai glābtu savu dzīvību, un divi no viņa dēliem pret viņu sadumpojās. Runājot par Lehija sniegto dzīves mērķa aprakstu, prezidents Nelsons teica: „Padomājiet tik! No visiem vārdiem, ko [Lehijs] būtu varējis lietot, lai aprakstītu mūsu mirstīgās dzīves būtību un nolūku, viņš izvēlējās vārdu prieks!” Neskatoties uz visiem pārbaudījumiem un smago darbu, kas saistās ar laicīgo dzīvi, mums nekad nevajadzētu aizmirst, ka mūsu Tēvs patiesībā vēlas, lai mēs beigu beigās iemantotu to prieku, ko bauda Viņš.

Pārdomām

Brīžos, kad mēs nejūtamies sevišķi priecīgi (un šādi brīži ir mums visiem), mums var palīdzēt tādas rakstvietas kā, piemēram, Ebrejiem 4:14–16. Ko tu vari mācīties par Glābēju no šiem pantiem? Kas padara Viņu tik spējīgu, ka Viņš var piedāvāt „palīdzību īstā laikā”?

Uzdevums kopīgām mācībām

Kopīgi izpētiet, ko prezidents Nelsons ir mācījis par prieka rašanu savā uzrunā „Prieks un garīgā izdzīvošana”. Varbūt jūs varētu padalīties cits ar citu tajā, kā jūs esat raduši prieku Kristū — pat grūtos brīžos?

Mācies vairāk

Mācības un Derību 101:36–38; Mozus 5:10–12
D. Tods Kristofersons, „Svēto prieks” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2019. g. nov., 15.–18. lpp.