„Jēzus Kristus laicīgā kalpošana”, Tēmas un jautājumi (2023)

Evaņģēlija studiju ceļvedis

Jēzus Kristus laicīgā kalpošana

„Un Viņš tiks saukts Jēzus Kristus, Dieva Dēls” (Mosijas 3:8)

Dižākais no Debesu Tēva gara bērniem ir Viņa pirmdzimtais Dēls Jēzus Kristus. Pirms Savas laicīgās piedzimšanas Jēzus bija pazīstams ar daudziem tituliem, piemēram, Dižais Jehova un Visvarenais Kungs. Dievs Tēvs sūtīja Savu Dēlu dzīvot uz Zemes un dāvāja Viņu kā bezgalīgu Grēku Izpirkšanas upuri, lai padarītu iespējamu pestīšanu visiem Dieva bērniem. Savā laicīgajā dzīvē Jēzus Kristus mācīja evaņģēliju, darīja varenus brīnumus un nodibināja Savu Baznīcu. No Svēto Rakstu teiktā par Viņa dzīvi mēs zinām, ka Viņš bija pilnīgi paklausīgs Savam Tēvam. Jēzus Kristus dziedināja slimos un nomocītos, deva cerību cietējiem, mācīja, cik svarīga ir grēku nožēlošana, un deva iespēju saņemt piedošanu. Viņa laicīgā dzīve bija pilnīgs piemērs visiem Debesu Tēva bērniem, kuram tie var sekot.

Kas ir Jēzus Kristus laicīgā kalpošana?

Tēvs sūtīja uz šo Zemi Savu mīļoto Dēlu, Jēzu Kristu, lai Viņš kļūtu par pasaules Glābēju un Pestītāju. Caur Savu laicīgās dzīves pieredzi un Savu īstenotās Izpirkšanas upuri Viņš visā pilnībā iepazina un saprata, ko ikviens no mums pieredz šajā zemes dzīvē. Jēzus Kristus mums sniedza nevainojamu piemēru, kam sekot.

Tēmas apskats: Jēzus Kristus

Saistītie evaņģēlija studiju ceļveži: Jēzus Kristus īstenotā Izpirkšana, Jēzus Kristus piedzimšana, Jēzus Kristus, Augšāmcelšanās

1. nodaļa

Jēzus Kristus vienmēr īstenoja Debesu Tēva gribu

Brīnumainie notikumi, kas saistīti ar Jēzus Kristus piedzimšanu, ir labi dokumentēti Svētajos Rakstos (skat., piemēram, Lūkas 2:1–19). Par Viņa bērnību Svētie Raksti vēsta tikai to, ka „bērns auga un tapa stiprs garā, pilns gudrības, un Dieva žēlastība bija ar Viņu” un ka „Jēzus pieņēmās gudrībā, augumā un piemīlībā pie Dieva un cilvēkiem” (Lūkas 2:40, 52).

Kad Jēzum bija 12 gadi, Viņš kopā ar ģimeni devās uz Jeruzālemi, lai svinētu Pashā svētkus. Mājupceļā uz Nācareti Marija un Jāzeps saprata, ka Jēzus nav starp tiem ģimenes locekļiem, kas ceļo kopā ar viņiem. Galu galā viņi atrada Viņu Jeruzālemes templī, kur Viņš mācīja cilvēkus un atbildēja uz viņu jautājumiem (skat. Lūkas 2:46 Džozefa Smita tulkojumā [Lūkas 2:46, zemteksta piezīme c]). Kad Marija pauda bažas par Viņa prombūtni, Jēzus sacīja: „Kam jūs esat Mani meklējuši? Vai nezinājāt, ka Man jādarbojas Sava Tēva lietās?” (Lūkas 2:49.) Jēzus jau zēna gados pievērsās Sava Tēva darba veikšanai.

Visas Savas zemes dzīves laikā Jēzus mīlēja Dievu Tēvu un kalpoja Viņam. Viņš sacīja: „Jo Es esmu no debesīm nācis, lai darītu, nevis ko Es gribu, bet ko grib Tas, kas Mani sūtījis” (Jāņa 6:38). Jēzus Kristus vēlas, lai ikviens no mums darītu to pašu. Viņš apsolīja, ka „tas, kas dara Mana Debesu Tēva prātu”, ir tas cilvēks, kurš ieies Debesu valstībā (Mateja 7:21).

Pārdomām

Izlasi Jāņa 8:25–30, kur Jēzus Kristus paskaidro: „Kas [Tēvam] labpatīk, to Es daru vienmēr” (29. pants). Ko tu vari darīt, lai labāk izprastu un sekotu Tēva gribai savā dzīvē?

Mācīšanās aktivitāte kopā ar citiem

Aicini grupas dalībniekus izlasīt un pārdomāt jautājumus, ko prezidents Rasels M. Nelsons ir uzdevis šajā izteikumā:

„Vai jūs esat ar mieru ļaut Dievam savā dzīvē gūt virsroku? Vai jūs esat ar mieru ļaut, lai Dievs atstātu spēkpilnāko iespaidu jūsu dzīvē? Vai jūs ļausiet, lai Viņa vārdi, Viņa baušļi un Viņa derības ietekmē to, ko jūs katru dienu darāt? Vai jūs ļausiet, lai Viņa balss, salīdzinājumā ar visām citām, būtu galvenā? Vai jūs esat ar mieru dot priekšroku tam, ko Viņš no jums vēlas, uzskatot pārējos mērķus par otršķirīgiem? Vai jūs esat ar mieru ļaut, lai jūsu griba tiek pakļauta Viņa gribai?”

Kā tavas atbildes uz šiem jautājumiem var palīdzēt tev sekot Glābēja piemēram — vienmēr pildīt Tēva gribu?

Uzzini vairāk

Lūkas 22:42; Mosijas 15:7
„24. nodaļa: Pārdomas par Jēzus Kristus misiju”, Baznīcas prezidentu mācības: Lorenco Snovs (2012. g.), 265.–274. lpp.

2. nodaļa

Jēzus Kristus nevainojamā dzīve ir piemērs visiem

Savas laicīgās kalpošanas sākumā Jēzus nāca pie Jāņa Kristītāja un tika kristīts Jordānas upē. Lai gan Viņš nekad nebija grēkojis, Jēzus paskaidroja, ka Viņam vajadzēja kristīties, „lai piepildītu visu taisnību”. Kad Jēzus iznāca no ūdens, atskanēja Dieva Tēva balss: „Šis ir Mans mīļais Dēls, uz ko Man labs prāts.” Svētais Gars nolaidās no debesīm uz Jēzus baloža izskatā. (Skat. Mateja 3:13–17.)

Jēzus Kristus dzīvoja nevainojamu dzīvi. Pēc kristībām Viņš gavēja 40 dienas un 40 naktis, lai sazinātos ar Dievu (skat. Mateja 4:2 Džozefa Smita tulkojumā [Mateja 4:2, zemteksta piezīme c]). Pēc tam sātans nāca un kārdināja Viņu. Tomēr Jēzus Kristus pārliecinoši izturēja kārdinājumus. Jēzus Kristus bezgrēcīgā dzīve sagatavoja Viņu kļūt par upuri visiem Dieva bērnu grēkiem. Kā vienīgā nevainojamā būtne starp visiem Dieva bērniem — Jēzus Kristus ir vislabākais piemērs katram no mums, kad mēs cenšamies sekot Dievam (skat. 1. Pētera 2:21–22).

Pārdomām

Izlasi Mateja 4:1–11, tostarp Džozefa Smita tulkojumu zemsvītras piezīmēs, kurās aprakstīts, kas notika, kad sātans mēģināja kārdināt Jēzu. Ko tu vari mācīties no Kristus piemēra par kārdinājumu pārvarēšanu? Kā gavēnis, lūgšana un Svēto Rakstu zināšanas var sagatavot tevi kārdinājumu pārvarēšanai?
Augšāmceltais Jēzus Kristus mācīja divpadsmit nefijiešu mācekļiem par viņu kā cilvēku tiesnešu lomu. Izlasi 3. Nefija 27:27, lai uzzinātu, kādu bausli Jēzus Kristus deva Saviem mācekļiem. Kāpēc ir svarīgi, lai Jēzus Kristus sekotāji līdzinātos Viņam?

Mācīšanās aktivitāte kopā ar citiem

Aicini grupas dalībniekus apdomāt, kāpēc Jēzum Kristum bija nepieciešams pieredzēt kārdinājumu. Aicini viņus sameklēt atbildes Ebrejiem 2:17–18; 4:15–16. Kāpēc mums ir svarīgi saprast to, ka Jēzus Kristus pieredzēja kārdinājumus, tāpat kā mēs tos pieredzam mūsdienās?

Uzzini vairāk

Jāņa 14:6; 2. Nefija 31:4–10; Mācības un Derību 93:12–20
„1. nodaļa: Jēzus Kristus — mūsu vienīgais ceļš uz cerību un prieku”, Baznīcas prezidentu mācības: Hovards V. Hanters (2015. g.), 37.–48. lpp.

3. nodaļa

Jēzus mūs mācīja mīlēt un kalpot cits citam

Jēzus Kristus mācīja, ka ir divi augstākie baušļi. Pirmais no šiem augstākajiem baušļiem ir mīlēt Dievu ar visu sirdi, dvēseli un prātu. Otrs — mīlēt citam citu tā, kā mēs mīlam paši sevi. (Skat. Mateja 22:36–39.) Jēzus bieži mācīja šīs patiesās mācības sprediķos un līdzībās (piemēram, skat. Mateja 25:31–46; Lūkas 10:25–37).

Jēzus Kristus vienmēr bija piemērs tam, kā sekot Dievam un mīlēt citus. Viņš personīgi parādīja Savu mīlestību un līdzjūtību pret citiem, ar lielu spēku kalpojot starp Dieva bērniem, dziedinot slimos un darot daudzus varenus brīnumus (skat. Mateja 11:4–5; Mosijas 3:5–6).

Svarīga Kristus laicīgās kalpošanas daļa bija Viņa Baznīcas dibināšana. To darot, Viņš aicināja divpadsmit mācekļus, pilnvaroja viņus sludināt evaņģēliju un deva viņiem spēku dziedināt slimos (skat. Mateja 10:1–8). Šie mācekļi turpināja Tā Kunga darbu pēc Viņa nāves un augšāmcelšanās, kad viņi mācīja grēku nožēlošanu un aicināja citus kristīties un saņemt Svētā Gara dāvanu (skat. Ap. d. 2:22–24, 37–47). Pielietojot priesterības spēku, lai dziedinātu, viņi kalpoja citiem un radīja iespējas sludināt Jēzus Kristus evaņģēliju (skat. Ap. d. 3:1–11).

Pārdomām

Otrs augstākais bauslis ir mīlēt savu tuvāko. Prezidents Rasels M. Nelsons ir mācījis: „Mums, Jēzus Kristus mācekļiem, ir jākalpo par paraugu saziņā ar citiem — it sevišķi tad, ja mums ir atšķirīgs viedoklis. Viens no vieglākajiem veidiem, kā atpazīt Jēzus Kristus patieso sekotāju, ir tas, cik iejūtīgi šī persona izturas pret citiem cilvēkiem.” Kā Jēzus Kristus piemērs var palīdzēt tev, kad ir grūti mīlēt citus?

Mācīšanās aktivitāte kopā ar citiem

Kopīgi izlasiet, ko ir sacījis elders Nīls L. Andersens:

„Nekad nepadodieties — lai cik dziļas būtu jūsu dvēseles rētas, lai arī no kurienes tās nāktu, lai kur un lai kad tās notiktu un lai cik īsu vai ilgu laiku tās turpinātos, jums nav paredzēts iet bojā garīgi. Jums ir paredzēts garīgi izdzīvot un plaukt savā ticībā un paļāvībā uz Dievu.

Dievs neradīja mūsu garus, lai tie būtu neatkarīgi no Viņa. Mūsu Kungs un Glābējs, Jēzus Kristus, caur Savas Izpirkšanas neizmērojamo dāvanu ne tikai izglābj mūs no nāves un piedāvā mums piedošanu par mūsu grēkiem caur grēku nožēlošanu, bet arī ir gatavs izglābt mūs no bēdām un sāpēm, ko sajūt mūsu ievainotās dvēseles.”

Pārrunājiet mums pieejamo spēku, pateicoties Glābēja spējai dziedināt. Aicini grupas dalībniekus apsvērt iespēju dalīties pieredzē, ja tam ir piemērots brīdis, kad viņi ir sajutuši Jēzus Kristus dziedinošo spēku savā dzīvē.

Uzzini vairāk

Mateja 4:23; 9:35; Lūkas 4:16–19; 9:1–2; Jāņa 15:12
Nīls L. Andersens, „Ievainotie”, vispārējās konferences runa, Liahona, 2018. g. nov., 83.–86. lpp.
„The Greatest Commandment” („Augstākais bauslis”, video angļu valodā), Evaņģēlija bibliotēka

4. nodaļa

Jēzus Kristus atdeva Savu dzīvību, lai atpestītu Dieva bērnus

Mormona Grāmatas pravietis Abinadijs pravietoja, ka Jēzus Kristus nāks no debesīm un tiks izsmiets, sists, padzīts, sists krustā un nogalināts — tas viss ar mērķi, lai Viņš varētu atpestīt Savus ļaudis (skat. Mosijas 15:1–7). Mūsdienās pasaulei visvairāk ir nepieciešams tas, lai visi uzzinātu un saprastu mūsu Kunga Jēzus Kristus laicīgās dzīves misiju, to, kā Viņš cieta un samaksāja par mūsu grēkiem, lai mēs varētu tikt glābti.

Daži no svarīgākajiem notikumiem Zemes pastāvēšanas vēsturē risinājās Tā Kunga dzīves pēdējās stundās. Kad tuvojās jūdu Pashā svētki, Jēzus aizveda Savus mācekļus uz Ģetzemani, olīvkoku dārzu pie Eļļas kalna vai pašā kalnā, kas atrodas netālu no Jeruzālemes mūriem. Tieši šeit Jēzus Kristus lūdza Dievu un sāka uzņemties uz Sevis visu, kas bija nepieciešams mūsu pestīšanai. Ķēniņš Benjamīns pravietoja, ka Jēzus Kristus jutīs „ķermeņa sāpes, izsalkumu, slāpes un nogurumu”, un „ciešanas par Viņa ļaužu ļaundarībām un negantībām” (Mosijas 3:7). Mēs nevaram aptvert Viņa ciešanu intensitāti un apmēru Ģetzemanē, bet agonija izraisīja Jēzum tik stiprus sviedrus, kas „kā asins lāses pilēja uz zemi” (Lūkas 22:44; skat. arī Mācības un Derību 19:18).

Tad Jēzu nodeva viens no Viņa mācekļiem, Viņu arestēja, izsmēja un nepatiesi apsūdzēja jūdu reliģiskie vadītāji. Romieši viņu sagūstīja, nopratināja un sita. (Skat. Mateja 26:47–68; 27:1–31.) Kareivji paņēma Jēzu Kristu un piesita Viņu krustā, proti, Viņa rokas un kājas tika piesistas pie krusta (skat. Lūkas 23:33–38). Kad Viņš tika pacelts un karājās pie krusta, Viņš turpināja izjust sāpes un ciešanas par mūsu grēkiem. Jēzus Kristus īstenotā Izpirkšana ietver Ģetzemanē un pie krusta veikto samaksu par visu to cilvēku grēku sekām, kas nožēlos savus grēkus (skat Almas 5:48; 3. Nefija 9:22; Mācības un Derību 19:17).

Pēc Viņa nāves Viņa ķermenis tika ielikts kapā (skat. Jāņa 19:38–42). Trešajā dienā pēc krustā sišanas Kristus atguva Savu ķermeni, tādā veidā kļūdams par pirmo augšāmcēlušos cilvēku (skat. Mateja 28:1–8). Daudzi cilvēki redzēja augšāmcelto Kungu un liecināja par šo brīnišķīgo notikumu. Tā kā Jēzus Kristus ir augšāmcēlies, visu Dieva bērnu dvēseles atkal apvienosies ar saviem ķermeņiem un saņems nemirstības svētību (skat. 1. korintiešiem 15:21–22; Almas 11:44–45). Viss, ko Jēzus Kristus pārcieta savā laicīgajā dzīvē, tika darīts Viņa mīlestības dēļ pret visiem Debesu Tēva bērniem (skat. 1. Nefija 19:9; Mācības un Derību 34:3).

Pārdomām

Pirms došanās uz Ģetzemani Jēzus Kristus ieviesa starp saviem mācekļiem Svētā Vakarēdiena priekšrakstu. Izlasi Mateja 26:26–30. Ko tu vari darīt, lai, pieņemot Svēto Vakarēdienu, tu vairāk domātu par Jēzus Kristus dzīvi un īstenoto Izpirkšanu? Kā tava pieredze, piedaloties Svētajā Vakarēdienā, var vairot tavu mīlestību pret Jēzu Kristu?

Mācīšanās aktivitāte kopā ar citiem

Kopīgi izlasiet tālāk sniegto prezidenta Rasela M. Nelsona izteikumu:

„Nolaižoties no augstumiem, lai nāktu šajā pasaulē kā Tēva vienpiedzimušais Dēls miesā, Viņš tika nežēlīgi nozākāts, izsmiets, apspļaudīts un šaustīts. Ģetzemanes dārzā mūsu Glābējs uzņēmās pilnīgi visas sāpes, visus grēkus un visas mokošās ciešanas, ko vien jūs, es un mēs visi, kas kādreiz ir dzīvojuši vai vēl dzīvos, jelkad ir pieredzējuši. Nesot šo mokošo slogu, Viņš asiņoja katrā porā. Minētās ciešanas pastiprinājās, kad Viņš tika cietsirdīgi piesists Golgātas krustā.

Caur šo mokošo pieredzi un Augšāmcelšanos, īstenojot Savu bezgalīgo Izpirkšanu, Viņš dāvāja nemirstību visiem un, balstoties uz grēku nožēlas priekšnosacījumiem, atbrīvoja ikvienu no grēka sekām.”

Pārrunājiet ar grupu, kāpēc ir svarīgi mācīties par Jēzus Kristus ciešanām Ģetzemanē un pie krusta, Viņa nāvi un augšāmcelšanos. Kā izpratne par Jēzus Kristus pieredzēto var tuvināt tevi Viņam?

Uzzini vairāk

Jāņa 6:51; 1. Nefija 11:14–23; Almas 34:7–14; Mācības un Derību 88:6
Džefrijs R. Holands, „Pacelts pie krusta”, vispārējās konferences runa, Liahona, 2022. g. nov., 77.–79. lpp.
Ronalds A. Rasbands „Ozianna Visuaugstajam Dievam”, vispārējās konferences runa, Liahona, 2023. g. maijs, 108.–111. lpp.
„Why We Need a Savior” („Kādēļ mums ir nepieciešams Glābējs?”, video angļu valodā), Evaņģēlija bibliotēka