Kristības

„Ja kāds neatdzimst ūdenī un Garā, netikt tam Dieva valstībā!” (Jāņa 3:5).

Kad savā dzīvē esi izjutis nožēlu, kas rodas pēc nopietnas kļūdas vai grēka izdarīšanas? Atjaunotā evaņģēlija galvenais vēstījums ir tāds, ka caur ticību Jēzum Kristum, sirsnīgu grēku nožēlošanu un kristīšanos ar iegremdēšanu ūdenī, ko veic kāds, kuram ir pilnvaras, mēs varam saņemt grēku piedošanu un atlaišanu. Kristības simbolizē atdzimšanu — jaunas dzīves sākumu. Tas ir pirmais solis, lai kļūtu par Viņa Baznīcas locekli un sagatavotos saņemt svētos priekšrakstus un derības, kas pieejami Tā Kunga namā. Kristoties tu apliecini Dievam Tēvam, ka „grib[i] uzņemties Kristus Vārdu” (2. Nefija 31:13). Šis svarīgais solījums tiek atjaunots katru reizi, kad tu pieņem Svēto Vakarēdienu (skat. Mācības un Derību 20:77).

Kas ir kristības?

Kristīšana ar iegremdēšanu ūdenī, ko veic kāds, kuram ir pilnvaras, ir pirmais glābšanas un paaugstināšanas priesterības priekšraksts. Kristīšana ir nepieciešama, lai cilvēks varētu kļūt par Jēzus Kristus Baznīcas locekli un iekļūt celestiālajā valstībā (skat. Jāņa 3:5). Līdz ar kristībām mēs piekļūstam svētībām, kas mums ir pieejamas pateicoties Jēzus Kristus īstenotajai Izpirkšanai.

Tēmas apskats: Kristības

Saistītie evaņģēlija studiju ceļveži: Ticība Jēzum Kristum, Grēku nožēlošana, Glābšana, Mūžīgā dzīve, Derības un priekšraksti, Aizstājošie priekšraksti mirušo labā

1. nodaļa

Jēzus Kristus aicina visus sekot Viņam un tapt kristītiem

Attēls

Jānis Kristītājs kristī Jēzu Kristu

Lai gan Jēzus Kristus bija svēts un bez grēka, Viņš nāca pie Jāņa Kristītāja un tika kristīts, lai „piepildītu visu taisnību” (skat. Mateja 3:13–17; Ebrejiem 4:15; 2. Nefija 31:5–7). Dievs ir pavēlējis visiem Saviem bērniem sekot Jēzus Kristus piemēram un tikt kristītiem, lai viņi varētu saņemt grēku piedošanu un iemantot mūžīgo dzīvi (skat. 2. Nefija 31:13, 17–18). Mēs sagatavojamies kristībām, kad izrādām ticību Jēzum Kristum un nožēlojam savus grēkus, un šī nožēla izpaužas kā salauzta sirds un nožēlas pilns gars (skat. Moronija 6:1–3; Mācības un Derību 20:37).

Dievs ir pavēlējis, lai kristīšanu veiktu kāds, kuram ir priesterības pilnvaras (skat. 3. Nefija 11:21–28; Mācības un Derību 20:72–74; 22:1–4, iekļaujot arī vēsturisko priekšvārdu). 1829. gada maijā debesu vēstnesis Jānis Kristītājs atjaunoja caur pravieti Džozefu Smitu kristīšanas priekšrakstu, kā arī pilnvaras kristīt (skat. Džozefs Smits — Vēsture 1:68–73).

Vēstures gaitā daudzi Dieva bērni dzīvoja un nomira, tā arī neuzzinot Jēzus Kristus evaņģēliju un nesaņemot kristības, kuras veiktas ar Viņa priesterības pilnvarām. Tā kā katra dvēsele ir dārga Dieva acīs, Viņa iecere sniedz iespēju šīm mirušajām personām mācīties evaņģēliju gara pasaulē (Mācības un Derību 138:30–37). Mūsdienās Baznīcas locekļi cenšas atrast to mirušo senču vārdus, kuri šajā dzīvē nav saņēmuši nepieciešamos evaņģēlija priekšrakstus, un aizstājošās kristības tiek veiktas viņu labā Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas tempļos (skat. Mācības un Derību 128:16–18).

Pārdomām

Pravietis Nefijs aprakstīja, kāpēc Jēzus Kristus tika kristīts. Studē 2. Nefija 31:4–13. Ko šie panti tev māca par Tā Kunga kristīšanās mērķi? Ko nozīmē, ka tavas kristības „liecin[a] Tēvam, ka [tu] grib[i] uzņemties Kristus Vārdu”? (2. Nefija 31:13.)
Izlasi Mācības un Derību 20:37, pievēršot uzmanību svarīgām niansēm par to, kā vajadzētu sagatavoties kristībām. Kā šī rakstvieta var sniegt norādījumus tādam Baznīcas loceklim, kurš tika kristīts agrā vecumā?

Mācīšanās aktivitāte kopā ar citiem

Atjaunotā doktrīna par kristīšanos mirušo cilvēku labā bija ievērojama svētība Džozefam Smitam un agrīnajiem pēdējo dienu svētajiem, tāpat tas ir arī mums mūsdienās. Noskaties video angļu valodā „Glad Tidings: The History of Baptisms for the Dead” („Labā vēsts: Kristības par mirušajiem — vēsture”; 6:55) un padomā, kā tu justos, ja būtu viens no pirmajiem svētajiem, kurš uzzinātu doktrīnu par kristīšanos mirušo cilvēku labā. Ko šī doktrīna tev māca par Debesu Tēva pestīšanas ieceri?

Uzzini vairāk

1. korintiešiem 15:29; Almas 7:14–16; Mācības un Derību 18:41–42; Ticības apliecinājumi 1:4
„Kristīšanās un Svētā Gara dāvana”, Baznīcas prezidentu mācības: Džozefs Smits (2010. g.), 89.–100. lpp.
Deivids A. Bednārs, „Vienmēr saglabāt savu grēku piedošanu” ,vispārējās konferences runa, Liahona, 2016. g. maijs, 59.–62. lpp.
„Jesus Christ Teaches Repentance and Baptism” („Jēzus Kristus māca grēku nožēlošanu un kristīšanos”, video angļu valodā), Evaņģēlija bibliotēka

2. nodaļa

Kristības tevi sagatavo mūžīgajai dzīvei

Attēls

ģimenes apskāviens

Kristības simbolizē Jēzus Kristus nāvi, apbedīšanu un Augšāmcelšanos. Šis svarīgais salīdzinājums palīdz mums simboliski saskatīt mūsu pašu garīgo atdzimšanu, kad mēs tiekam kristīti. Tāpat kā Jēzus Kristus augšāmcēlās no mirušajiem jaunai dzīvei, arī mums vajadzētu „dzīvot atjaunotā dzīvē”, kad mēs iznākam no kristību ūdens (Romiešiem 6:4; skat. arī 3.–11. pants).

Svētie Raksti kristības un garīgās pārmaiņas, kas pavada pazemīgos Jēzus Kristus sekotājus, salīdzina ar dzimšanu (skat. Jāņa 3:1–8). Tāpat kā zīdainis piedzimst caur ūdeni, asinīm un garu, arī visi tie, kas tiek kristīti un cenšas sekot Jēzum Kristum, piedzimst no jauna caur ūdeni un Garu un „top attīrīt[i] ar asinīm, patiesi [Kristus] asinīm” (Mozus 6:59). Tāpēc ir lietderīgi padomāt par to, kā garīgā atdzimšana jeb „piedzim[šana] no jauna” nodrošina mums jaunu dzīves sākumu (skat. Mosijas 5:7; 27:25–26).

Tas Kungs māca, ka ūdens kristībām ir jābūt pirms uguns kristībām. Tā ir atsauce uz Svētā Gara dāvanu, kas attīra un šķīstī kā uguns (skat. Ap. d. 1:5; 2. Nefija 31:13). Uguns kristība sniedz grēku piedošanu (skat. 2. Nefija 31:17; 3. Nefija 9:19–20; Mācības un Derību 39:6).

Pārdomām

Elders Deivids A. Bednārs mācīja:

„Mēs esam nepilnīgi cilvēki, kas tiecas dzīvot mirstībā — saskaņā ar Debesu Tēva mūžīgās attīstības pilnīgo ieceri. Viņa ieceres prasības ir brīnišķīgas, žēlsirdīgas un stingras. Reizēm mēs varam justies apņēmības pilni un dažkārt — pilnīgi nepiemēroti. Mēs varam prātot, vai jebkad spēsim garīgi izpildīt pavēli — stāvēt neaptraipīti Viņa priekšā pēdējā dienā.

Ar Tā Kunga palīdzību un caur Viņa Gara spēku, kas mums „visu mācīs” [Jāņa 14:26], mēs patiešām varam tikt svētīti ar apziņu par savām garīgajām iespējām. Priekšraksti piešķir garīgu nolūku un spēku mūsu dzīvei, kad mēs tiecamies piedzimt no jauna un kļūt par Kristus vīriem un sievām. Mēs varam saņemt stiprinājumu savās vājībās un pārvarēt savus trūkumus.”

Kāda ir mūsu loma procesā — „piedzimt no jauna”? Kādas svētības var saņemt kāds, kurš tiecas „piedzimt no jauna”?

Mācīšanās aktivitāte kopā ar citiem

Noskatieties video angļu valodā „Jesus Teaches of Being Born Again” („Jēzus māca, kā piedzimt no jauna”; 6:03), aicinot grupas dalībniekus ieklausīties principos, kurus Jēzus Kristus mācīja Nikodēmam. Kā Jēzus lietoja fiziskās piedzimšanas simbolismu, lai palīdzētu Nikodēmam saprast, kā sagatavoties Dieva valstībai?

Uzzini vairāk

Jāņa 3:1–8; 2. korintiešiem 5:17; Mosijas 5:7; 27:24–26
Deivids A. Bednārs, „Jums jāpiedzimst no jauna”, vispārējās konferences runa, Liahona, 2007. g. maijs, 19.–22. lpp.
D. Tods Kristofersons, „Piedzimt no jauna”, vispārējās konferences runa, Liahona, 2008. g. maijs, 76.–79. lpp.

3. nodaļa

Maziem bērniem nav vajadzīgas kristības

Attēls

bērni skraida

Jēzus Kristus mācīja, ka mazi bērni Dieva priekšā ir bez grēka (skat. Mateja 18:3; Marka 2:17; Moronija 8:8). Pateicoties Jēzus Kristus veiktajai Izpirkšanai, maziem bērniem nav vajadzīgas kristības. Vecākiem ir pienākums mācīt saviem bērniem izprast ticību Jēzum Kristum, grēku nožēlošanu, kristīšanos un Svētā Gara dāvanu (skat. Mācības un Derību 68:25–28). Bērni ir jākristī astoņu gadu vecumā, kas Svētajos Rakstos ir aprakstīts kā atbildības vecums (skat. Mācības un Derību 20:71; 29:46–47; 68:27). „Visi bērni, kuri mirst, pirms viņi sasniedz atbildības vecumu, tiek izglābti debesu celestiālajā valstībā” (Mācības un Derību 137:10).

Dažiem cilvēkiem ir invaliditāte, kas nedod viņiem iespēju būt atbildīgiem. Viņiem nav nepieciešama grēku nožēlošana vai kristības, jo viņi tiek glābti celestiālajā valstībā (skat. Moronija 8:22; Mācības un Derību 29:49–50; 137:10). Baznīcas vadītāji ir paskaidrojuši, ka „nevajadzētu liegt [personām ar invaliditāti] saņemt priekšrakstus, ja attiecīgā persona ir cienīga, vēlas tos saņemt un izrāda pietiekamu atbildību”.

Pārdomām

Izlasi 3. Nefija 17:21–24 un Mācības un Derību 29:46–48. Kas šajos pantos tev norāda uz Debesu Tēva un Jēzus Kristus sajūtām pret maziem bērniem?

Mācīšanās aktivitāte kopā ar citiem

Prezidents Brigams Jangs apgalvoja: „Zīdaiņi ir šķīsti, viņiem nav ne sirds skumju, ne grēku, kurus vajadzētu nožēlot un atmest, un tāpēc viņi netiek kristīti grēku piedošanai.” Kopā ar grupu izlasi Moronija 8:4–15, 19–24. Kā šīs rakstvietas var palīdzēt tev izskaidrot citiem dažus no iemesliem, kādēļ zīdaiņiem nav nepieciešama kristīšana?

Uzzini vairāk

Mateja 19:13–15; Mācības un Derību 93:38–40
Šeins M. Bovens, „Es dzīvoju, un jums būs dzīvot”, vispārējās konferences runa, Liahona, 2012. g. nov., 15.–17. lpp.