„5. nodarbības sagatavošanās materiāli: Ādama un Ievas Krišana un rīcības brīvības dāvana”, Mormona Grāmatas mācības un doktrīna, skolotāja materiāli (2021)
„5. nodarbības sagatavošanās materiāli”, Mormona Grāmatas mācības un doktrīna, skolotāja materiāli
5. nodarbības sagatavošanās materiāli
Ādama un Ievas Krišana un rīcības brīvības dāvana
Šajā daļā jums būs iespēja apdomāt, kā Debesu Tēva pestīšanas iecere padara iespējamu to, ka Viņa bērni var tikt izglābti no grēka un nāves. Studējot šo nodarbību, apdomājiet, kā Ādama un Ievas Krišana, rīcības brīvības dāvana un Jēzus Kristus veiktā Izpirkšana ir būtiska Debesu Tēva iecerē, lai izpirktu jūs un palīdzētu jums kļūt līdzīgākiem Viņam. Prezidents Ezra Tafts Bensons mācīja, ka „neviena cita grāmata uz pasaules neizskaidro šo ļoti svarīgo mācību [par Krišanu un mūsu nepieciešamību pēc Kristus] ne tuvu tik labi, kā Mormona Grāmata” („The Book of Mormon and the Doctrine and Covenants”, Ensign, 1987. g. maijs, 85. lpp.).
1. sadaļa
Kāpēc Ādama un Ievas Krišana ir būtiska manai attīstībai?
Vārds „Krišana” attiecas uz mirstības apstākļiem un sekām, kas ietekmēja Ādamu un Ievu un viņu pēcnācējus, tāpēc ka Ādams un Ieva nobaudīja aizliegto augli Ēdenes dārzā. Neilgi pirms savas nāves Lehijs mācīja savam dēlam Jēkabam par Krišanu un tās ietekmi uz cilvēci. (Skat. 2. Nefija 2. nod.)
Vērsiet uzmanību uz 2. Nefija 2:22: ja Ādams un Ieva nebūtu izvēlējušies izdarīt pārkāpumu, viņiem mūžīgi „vajadzētu palikt tajā pašā stāvoklī, kādā [viņi] bija, kad tika radīt[i]”. Viņi nebūtu attīstījušies vai piedzīvojuši slimības vai nāvi. Tas būtu izjaucis Debesu Tēva ieceri attiecībā uz Viņa bērniem. Kalpodams par Septiņdesmito, elders Brūss K. Heifens mācīja:
Krišana nebija katastrofa. Tā nebija kļūda vai negadījums. Tā bija apzināta glābšanas ieceres daļa. Mēs esam Dieva Gara „atvases” [skat. Ap. d. 17:28], sūtītas uz Zemes „[nevainīgas]” [skat. Mācības un Derību 93:38] attiecībā uz Ādama pārkāpumu. Tomēr mūsu Tēva plāns pakļauj mūs šīs kritušās pasaules kārdinājumiem un postam — kā patiesa prieka piedzīvošanas cenai. Nenogaršojot to, kas ir rūgts, mēs patiesībā nevaram zināt, kas ir salds [skat. Mācības un Derību 29:39]. Mums ir nepieciešama mirstības disciplīna un attīrīšana kā „nākamais solis [mūsu] attīstībā”, lai kļūtu līdzīgāki mūsu Tēvam. („The Atonement: All for All”, Liahona, 2004. g. maijs, 97. lpp.)
Elders Džefrijs R. Holands, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, izskaidroja dažas no Krišanas sekām:
Fiziskā nāve atnesa gara nošķiršanu no ķermeņa, un garīgā nāve atnesa gan gara, gan ķermeņa atsvešināšanu no Dieva. Krišanas rezultātā visi cilvēki, kas dzimuši mirstībā, cietīs no šiem diviem nāves veidiem. Taču mums ir jāatceras, ka Krišana bija Debesu Tēva dievišķā plāna būtiska sastāvdaļa. Bez tās Ādamam un Ievai nebūtu piedzimis neviens mirstīgs bērns, nebūtu nevienas cilvēku ģimenes, kas piedzīvotu pretestību un izaugsmi, brīvo gribu, izpirkšanas prieku, pestīšanu un mūžīgo dzīvi [skat. 2. Nefija 2:22–27; Mozus 5:11]. (Jeffrey R. Holland, Christ and the New Covenant: The Messianic Message of the Book of Mormon (1997. g.), 207. lpp.)
2. sadaļa
Kā pareiza rīcības brīvības izmantošana var svētīt manu dzīvi?
Saistībā ar savām mācībām par Krišanu Lehijs pārrunāja, cik būtiska mūsu attīstībai pestīšanas iecerē ir izvēles brīvība. Viņš norādīja, ka ir nepieciešami tālāk dotie nosacījumi, lai rīcības brīvība būtu iespējama. (Studējiet pievienotās Svēto Rakstu rakstvietas un apsveriet iespēju atzīmēt tos vārdus un frāzes, kas māca par šiem rīcības brīvības nosacījumiem.)
-
Pietiekamas zināšanas par labu un ļaunu (skat. 2. Nefija 2:5)
-
Cilvēcei dotie likumi (skat. 2. Nefija 2:5)
-
Pretēji vilinājumi un izvēles (skat. 2. Nefija 2:11–16)
-
Vara un brīvība izdarīt izvēli (skat. 2. Nefija 2:16, 26)
Apdomājiet, kā tas ietekmētu jūsu spēju izvēlēties un pilnveidoties, ja kāds no šiem nosacījumiem nebūtu ietverts Debesu Tēva plānā.
Prezidents Tomass S. Monsons runāja par dažādām izvēlēm, ko mēs izdarām šajā dzīvē:
Nepaiet ne stunda, ne diena, kad no mums tiek prasīts izdarīt šādu vai tādu izvēli. Dažas ir ikdienišķas, dažas — tālejošākas. Dažām nebūs nekādas nozīmes mūžīgajā lietu kārtībā, bet citām būs milzīga nozīme. („Trīs izvēles aspekti”, vispārējās konferences runa, Liahona, 2010. g. nov., 67. lpp.)
Atcerieties, ka Debesu Tēvs sniedz vadību, lai palīdzētu mums izdarīt savas izvēles, jo īpaši — vissvarīgākās. Padomājiet par to, kā jūs pagātnē esat saņēmuši šo vadību.
3. sadaļa
Kā Jēzus Kristus veiktā Izpirkšana var dāvāt man patiesu brīvību?
Pēc tam, kad Lehijs bija mācījis par Krišanas un rīcības brīvības nepieciešamību pestīšanas iecerē, viņš saviem bērniem mācīja, ka Jēzus Kristus veiktā Izpirkšana dāvā Dieva bērniem brīvību, lai viņi varētu izdarīt mūžīgi nozīmīgas izvēles.
Runājot par saistību starp Krišanu, rīcības brīvību un Jēzus Kristus veikto Izpirkšanu, elders Heifens mācīja:
Ādams un Ieva pastāvīgi mācījās no savas bieži vien skarbās pieredzes. … Tomēr, pateicoties [Jēzus Kristus] īstenotajai Izpirkšanai, viņi varēja mācīties no savas pieredzes, netiekot tās nosodīti. Kristus upuris vienkārši neizdzēsa viņu izvēles un neatgrieza viņus atpakaļ Ēdenes nevainīguma stāvoklī. Tas būtu stāsts bez sižeta un bez rakstura izaugsmes. Viņa plāns ir attīstības plāns — rindiņa pēc rindiņas, solis pa solim, labvēlība pēc labvēlības.
Ja jūsu dzīvē ir problēmas, nedomājiet, ka ar jums kaut kas nav kārtībā. Cīņa ar problēmām ir dzīves mērķa pamatu pamats. Kad mēs tuvosimies Dievam, Viņš mums parādīs mūsu vājības un caur tām mūs padarīs gudrākus un spēcīgākus [skat. Etera 12:27]. („The Atonement: All for All”, Liahona, 2004. g. maijs, 97. lpp.)