„19. nodarbības sagatavošanās materiāli: Kā dzīvot taisnīgi ļaunuma pārņemtā laikā”, Mormona Grāmatas mācības un doktrīna, skolotāja rokasgrāmata (2021)
„19. nodarbības sagatavošanās materiāli”, Mormona Grāmatas mācības un doktrīna, skolotāja rokasgrāmata
19. nodarbības sagatavošanās materiāli
Kā dzīvot taisnīgi ļaunuma pārņemtā laikā
Prezidents Ezra Tafts Bensons mācīja, ka Mormona Grāmata „stiprina pazemīgos Kristus sekotājus pret ļaunajiem velna nodomiem, stratēģijām un mācībām mūsdienās” („The Book of Mormon Is the Word of God”, Ensign, 1988. g. janv., 3. lpp.). Šajā nodarbībā jums būs iespēja uzzināt, kā Mormona Grāmata atmasko šos draudus, lai jūs sevi varētu labāk pasargāt. Studējot šo nodarbību, pievērsiet uzmanību principiem, kas jums var palīdzēt dzīvot taisnīgi ļaunuma pārņemtā laikā.
1. sadaļa
Kā es varu palikt uzticīgs Tam Kungam, kad saskaros ar vajāšanu tāpēc, ka dzīvoju saskaņā ar evaņģēliju?
Kad Helamans, Helamana dēls, ieņēma soģa krēslu, nefijieši piedzīvoja miera laikus un desmitiem tūkstošu cilvēku pievienojās Baznīcai. Kad Baznīca uzplauka, daži tās locekļi kļuva lepni un sāka vajāt pazemīgos Jēzus Kristus sekotājus. (Skat. Helamana 3:20–34.)
2. sadaļa
Kā es varu palikt taisnīgs, kad apkārt valda ļaunums?
Pravietis Mormons un viņa dēls Moronijs dzīvoja laikā, kad ļaunums bija visapkārt. Grēka un neticības dēļ brīnumi bija beigušies, un Svētais Gars vairs nebija ar cilvēkiem. Sātana vara valdīja visā zemē. (Skat. Mormona 1:13–19.) Vēstulē savam dēlam Moronijam Mormons aprakstīja cilvēku stāvokli un secināja, ka viņi ir tik ļoti samaitāti, ka viņos vairs „nav nekādas cilvēcības” (Moronija 9:11). Vardarbība, karš un slepkavošana pārņēma zemi, jo lamanieši un nefijieši nepārtraukti cīnījās savā starpā. Galu galā lamanieši guva virsroku un Mormons un Moronijs pieredzēja pilnīgu nefijiešu iznīcināšanu (skat. Mormona 2.–6. nodaļu; 8:1–3, 7).
Runājot par spēku, ko gūstam, ja mēs koncentrējamies uz Glābēju grēcīgā pasaulē, Sākumskolas vispārējā prezidente Džoja D. Džounsa mācīja:
Ja pasaulīgā vilkme būs stiprāka par mūsu ticību un paļāvību uz Glābēju, tad tā allaž būs dominējošā. …
… Kaut arī nereti mums ir vieglāk izrādīt garīgu pasivitāti, nekā pielikt garīgus pūliņus, lai atcerētos savu dievišķo identitāti un pievērstos tai, šajās pēdējās dienās mēs to nedrīkstam atļauties. Kaut mēs … būtu „[ticīgi] Kristū; … lai Kristus [mūs paceltu] augšup, un lai Viņa ciešanas un nāve, … un Viņa žēlastība un iecietība, un cerība uz Viņa godību un mūžīgo dzīvību [paliktu] mūžīgi [mūsu] prātā” [Moronija 9:25]. Kad Glābējs ceļ mūs augstākā līmenī, mēs daudz skaidrāk varam saredzēt ne tikai to, kas mēs esam, bet arī to, ka esam Viņam daudz tuvāk, nekā būtu [varējuši] iedomāties. („Neizmērojamā vērtība”, vispārējās konferences runa, Liahona, 2017. g. nov., 15. lpp.)
Elders Nīls L. Andersens no Divpadsmit apustuļu kvoruma sniedza šādu liecību par to, kā Tas Kungs palīdzēs uzticīgajiem stāties pretī ļaunajai pasaulei:
Mūsdienas nav nekas tāds, kas netika paredzēts, un Tas Kungs ir nodrošinājis to, lai mēs būtu garīgā drošībā. … Pasaulē pieaugošais ļaunums tiek kompensēts ar atklāsmju un garīgo dāvanu spēku, kas tiek dāvāts taisnīgajiem. Tas Kungs dod mums papildu spēku, ja esam gatavi palikt cienīgi šajā ļaunajā pasaulē. („A Classroom of Faith, Hope, and Charity” [vakars ar Augstāko pilnvaroto, 2014. g. 28. febr.], ChurchofJesusChrist.org)