Kalpošana
Dabiskāka dalīšanās liecībā
Principi


ministering

Kalpošanas principi, 2019. gada marts

Dabiskāka dalīšanās liecībā

Kalpošana norīkojumos nozīmē liecināšanu. Elastīga kalpošana norīkojumos var vairot mūsu iespēju dalīties savā liecībā — gan formālā, gan neformālā veidā.

Mēs esam stājušies derībā — „stāvēt kā Dieva liecinieki visos laikos un visās lietās, un visās vietās” (Mosijas 18:9). Dalīšanās savā liecībā ir daļa no šīs liecinieka lomas, un tas ir iedarbīgs veids, kā ieaicināt sarunā Svēto Garu, lai Tas varētu aizskart līdzcilvēku sirdis un mainīt viņu dzīvi.

„Liecība — īstena liecība, kas ir nākusi no Gara un ko ir apstiprinājis Svētais Gars, — maina cilvēku dzīvi,” teic Divpadsmit apustuļu kvoruma prezidenta pienākumu izpildītājs — prezidents M. Rasels Balards.1

Taču dažiem no mums var šķist biedējoši vai neērti dalīties savā liecībā. Tā tas varētu būt tad, ja mēs domājam par dalīšanos liecībā kā par kaut ko tādu, kas tiek darīts gavēņa liecību sanāksmē vai mācot nodarbību. Šajos formālajos apstākļos mēs bieži izmantojam noteiktus vārdus un frāzes, kas neiederas dabiskā sarunvalodā.

Mēs varēsim daudz biežāk dalīties savā liecībā, lai svētītu savu un apkārtējo cilvēku dzīvi, saprotot, cik vienkārši mēs varam pastāstīt par to, kam mēs ticam, ikdienišķās situācijās. Lūk, būs dažas idejas, kas varētu jums palīdzēt.

Izsakieties vienkāršiem vārdiem

Liecība nav obligāti jāiesāk ar frāzi „Es vēlētos dalīties savā liecībā”, un tai nav jābeidzas ar frāzi „Jēzus Kristus Vārdā, āmen”. Liecinot, mēs stāstam par to, kam mēs ticam un par ko mēs esam pārliecinājušies. Tādēļ, runājot ar kaimiņieni par kādu no viņas problēmām un pasakot: „Es zinu, ka Dievs atbild uz lūgšanām,” mēs varam atstāt tikpat spēcīgu iespaidu, kā liecinot baznīcā no kanceles. Cilvēkus iespaido nevis daiļskanīga valoda, bet gan Svētais Gars, kurš apstiprina patiesību (skat. Mācības un Derību 100:7–8).

Lieciniet ikdienišķu sarunu laikā

Ja vien mēs esam ar mieru dalīties savā liecībā, mums paveras ļoti daudz iespēju liecināt ikdienišķu sarunu laikā. Piemēram:

  • Kāds apvaicājas par to, kā jūs esat pavadījuši nedēļas nogali. „Es lieliski pavadīju laiku,” jūs atbildat, „Baznīcas apmeklējums bija tieši tas, kas man bija nepieciešams.”

  • Uzzinot par grūtībām jūsu dzīvē, kāds izsaka jums līdzjūtību, sakot: „Man ļoti žēl.” Jūs atbildat: „Paldies par tavu gādību! Es zinu, ka Dievs man palīdzēs. Viņš to ir darījis arī agrāk.”

  • Kāds ieminas: „Es ceru, ka šie briesmīgie laikapstākļi drīz beigsies” vai „Autobuss pavisam noteikti kavējas,” vai „Ak, kādi sastrēgumi!”. Jūs varētu atbildēt: „Es esmu pārliecināts, ka Dievs palīdzēs, un viss nokārtosies.”

Dalieties savā pieredzē

Mēs bieži vien apspriežam cits ar citu savas nebūšanas. Ja kāds jums stāsta par savām grūtībām, jūs varētu pastāstīt, kā Dievs ir palīdzējis jums jūsu pārbaudījumos, un liecināt, ka jūs zināt — Viņš var palīdzēt arī šim cilvēkam. Tas Kungs ir teicis, ka Viņš stiprinās mūs mūsu pārbaudījumos, lai mēs „varētu turpmāk stāvēt kā [Viņa] liecinieki un lai [mēs] droši varētu zināt, ka [Viņš], Tas Kungs, [apmeklē] Savus ļaudis viņu ciešanās” (Mosijas 24:14). Mēs varam stāvēt kā Dieva liecinieki, liecinot par to, kā Viņš ir palīdzējis mums mūsu pārbaudījumos.

Sagatavojieties

Dažiem negaidītu liecināšanas iespēju izmantošana var šķist biedējoša. Taču mēs varam laikus sagatavoties tam, lai būtu „arvien gatavi [atbildēt ikvienam], kas vaicā par cerības pamatu [mūsos]” (1. Pētera 3:15).

Pirmkārt, mēs varam sagatavoties, izvērtējot to, kā mēs dzīvojam. Vai mēs ieaicinām savā dzīvē Svēto Garu un ik dienu stiprinām savu liecību, dzīvojot taisnīgi? Vai mēs dodam Garam iespēju — runāt caur mums un dāvāt mums vajadzīgos vārdus —, lūdzot un studējot Svētos Rakstus? Tas Kungs ieteica Hairamam Smitam: „Nemeklē paziņot Manu vārdu, bet vispirms meklē iegūt Manu vārdu, un tad tava mēle tiks atraisīta.” (Mācības un Derību 11:21.)

Otrkārt, mēs varam sagatavoties, padomājot par gaidāmajām iespējām dalīties savā liecībā, kas varētu pavērties tuvākās dienas vai nedēļas laikā. Jūs varat sagatavoties šīm iespējām, apsverot to, kā jūs varētu pastāstīt citiem par to, kam jūs ticat.

Nerimstoši pievērsieties Glābējam un Viņa mācībai

Prezidents Balards māca: „Kaut arī, būdami Baznīcas locekļi, mēs varam iegūt liecību par daudziem principiem, ir tādi pamatprincipi, kas mums būtu pastāvīgi jāmāca cits citam un par ko mums būtu jāstāsta citiem.” Minot piemēru, viņš teica: „Dievs ir mūsu Tēvs, un Jēzus ir Kristus. Pestīšanas iecere ir balstīta uz Glābēja īstenoto Izpirkšanu. Džozefs Smits atjaunoja Jēzus Kristus mūžīgā evaņģēlija pilnību, un Mormona Grāmata kalpo par apliecinājumu tam, ka mūsu liecība ir patiesa.” Sirsnīgi stāstot par šiem patiesajiem principiem, mēs ieaicinām Garu, lai Tas varētu liecināt, ka mūsu stāstītais ir patiesība. Prezidents Balards uzsvēra, ka „Gars nevar tikt atturēts, kad tiek sniegta skaidra liecība par Kristu”.2

Glābēja paraugs

Ceļojot caur Samariju, noguris būdams, Glābējs atsēdās atpūsties pie kādas akas, kur satika kādu sievieti. Viņš uzsāka sarunu par akas ūdens smelšanu. Atsaukšanās uz šo ikdienišķo uzdevumu, kuram bija nodevusies minētā sieviete, deva Jēzum iespēju liecināt par dzīvības ūdeni un mūžīgo dzīvi, kas ir pieejama visiem, kuri tic Viņam (skat. Jāņa 4:13–15, 25–26).

Vienkārša liecība var mainīt cilvēku dzīvi

Prezidents Rasels M. Nelsons stāstīja par kādu medmāsu, kura pēc kādas sarežģītas ķirurģiskās procedūras bija uzdevusi viņam, doktoram Nelsonam, kādu jautājumu. „Kāpēc jūs nelīdzināties citiem ķirurgiem?” Daži no viņai zināmajiem ķirurgiem, veicot tik saspringtas procedūras, mēdza aizsvilties un lamāties.

Doktors Nelsons varēja sniegt jebkādu atbildi, taču viņš vienkārši pateica: „Tāpēc, ka es zinu, ka Mormona Grāmata ir patiesa.”

Viņa atbilde pamudināja šo medmāsu un viņas vīru uz Mormona Grāmatas studēšanu. Vēlāk prezidents Nelsons kristīja šo medmāsu. Pēc vairākiem gadu desmitiem, kad prezidents Nelsons, būdams jaunordinēts apustulis, prezidēja kādā staba konferencē Tenesī štatā, ASV, viņu iepriecināja negaidīta tikšanās ar šo pašu medmāsu. Viņa pastāstīja, ka pievēršanās evaņģēlijam, uz ko viņu bija pamudinājusi viņa vienkāršā liecība un Mormona Grāmatas ietekme, ir palīdzējusi viņai vedināt uz pievēršanos vēl 80 cilvēkus.3

Aicinājums rīkoties

Nebaidieties dalīties savā liecībā. Tādējādi jūs varat svētīt tos, kam jūs kalpojat. Kā jūs izmantosiet šīs idejas vai savas personīgās idejas, lai jau šodien dalītos savā liecībā?

Atsauces

  1. M. Russell Ballard, “Pure Testimony,” Liahona, Nov. 2004, 40.

  2. M. Russell Ballard, “Pure Testimony,” 41.

  3. Citāts no Jason Swensen, “Be Ready to Explain Your Testimony Using the Book of Mormon, President Nelson Says,” Church News section of LDS.org, Feb. 6, 2018, news.lds.org.