Kalpošana
Kalpošana Svētā Vakarēdiena dievkalpojumā
Principi


„Kalpošana Svētā Vakarēdiena dievkalpojumā”, Liahona, 2020. gada jūnijs

kalpošana norīkojumā

Edvarda Makgovana ilustrācijas

Kalpošanas principi, 2020. gada jūnijs

Kalpošana Svētā Vakarēdiena dievkalpojumā

Svētā Vakarēdiena dievkalpojums sniedz iespēju rast saikni ar citiem un kalpot tiem.

Svētā Vakarēdiena dievkalpojums ir laiks garīgam stiprinājumam un personīgām pārdomām par Glābēju un Viņa īstenoto Izpirkšanu. Katru nedēļu pieņemot Svēto Vakarēdienu, mēs kopīgi tiekam iedvesmoti (skat. Mācības un Derību 84:110). Taču daži cilvēki mūsu bīskapijās vai draudzēs atnes līdzi smagas nastas vai vispār neatnāk uz dievkalpojumu.

Tālāk sniegtas dažas idejas, kā mēs varam izmantot šo svēto stundu, lai kalpotu citiem un mainītu viņu dzīvi uz labu.

Palīdziet Svētā Vakarēdiena dievkalpojumā justies labi tiem, kuriem jūs kalpojat

Pirmais solis, mācoties kalpot, ir cilvēku vai ģimeņu un viņu vajadzību iepazīšana. Iespējams, ir veidi, kā jūs varat uzlabot viņu Svētā Vakarēdiena pielūgsmi, vienkārši uzzinot par viņiem nedaudz vairāk.

Mindijai — mazu dvīņu māmiņai — viņas kalpojošās māsas izrādītās rūpes ļoti izmainīja viņas iknedēļas dievkalpojuma pieredzi.

„Mana vīra darba grafika dēļ es katru nedēļu viena pati vedu savas dvīnes uz Baznīcu,” skaidro Mindija. „Ir patiešām grūti visu dievkalpojuma laiku izskraidīt pakaļ diviem aktīviem mazuļiem, taču mana kalpojošā māsa par mums ir uzņēmusies rūpes.

Viņa katru nedēļu sēž kopā ar mums un palīdz parūpēties par manām meitenēm. Jau tas vien, ka viņa atrodas blakus, man ļoti daudz nozīmē un mazina satraukumu, kad [meitenes] dusmojas un niķojas. Es nedomāju, ka viņa kādreiz sapratīs, kādu ietekmi viņas rīcība uz mani ir atstājusi šajā dzīves posmā. Viņa pamanīja manas — jaunas, satraukuma pilnas mammas — vajadzības un palīdz padarīt Baznīcu par mierpilnu un laimīgu vietu mums visām.”

Idejas, kā palīdzēt tiem, kuriem ir īpašas vajadzības

  • Ziņojiet par draudzes locekļu vajadzībām elderu kvoruma un Palīdzības biedrības vadītājiem.

  • Vadītāji ieplāno dievkalpojuma uzrunas, lai tās atbilstu draudzes locekļu vajadzībām. Ja kāds, kuram jūs kalpojat, varētu gūt labumu, dzirdot konkrētu vēstījumu, dalieties šajā idejā ar saviem vadītājiem.

  • Ja jūs zināt, ka kādam ir invaliditāte vai pārtikas alerģija, kas neļauj baudīt Svētā Vakarēdiena svētības, palūdziet viņiem par to pastāstīt vairāk un uzziniet, kādi pielāgošanas pasākumi būtu jāveic, lai uzlabotu viņu pielūgsmes pieredzi. Dalieties šajā informācijā ar saviem vadītājiem.

  • Ja kāds, kuram jūs kalpojat, ir vai nu pastāvīgi, vai īslaicīgi piesaistīts gultai, pajautājiet savam bīskapam, vai šim cilvēkam var pasniegt Svēto Vakarēdienu mājās. Jūs pat varat veikt pierakstus dievkalpojuma laikā un dalīties ar tiem pa telefonu, e-pastu vai personīgi.

  • Ja kādam, kuram jūs kalpojat, ir mazi bērni, jūs varat piedāvāt palīdzību dievkalpojuma laikā.

  • Ja tie, kuriem jūs kalpojat, neapmeklē dievkalpojumu visai bieži, centieties saprast un apdomāt veidus, kā jūs viņiem varētu palīdzēt. Ja viņiem ir nepieciešams transports, jūs varat piedāvāt viņus aizvest. Ja viņi nesaņem atbalstu no ģimenes, jūs varat aicināt viņus apsēsties jums blakus. Jūs varat viņiem izveidot īpašus ielūgumus, lai dievkalpojuma laikā viņi justos gaidīti un vajadzīgi.

Atcerieties, draudzīgiem žestiem ir liela nozīme

Runājot par kalpošanu, māsa Džīna B. Bingema, Palīdzības biedrības vispārējā prezidente, mācīja: „Dažkārt mēs uzskatām, ka mums ir jāpaveic kaut kas grandiozs un varonīgs, lai tas tiktu „ieskaitīts” kā kalpošana savam tuvākajam. Taču vienkāršiem kalpošanas darbiem var būt ārkārtīgi liela ietekme uz apkārtējiem un arī uz mums pašiem.”1

Kādā nelielā draudzē Beļģijā Evita bieži piedāvā pārtulkot dievkalpojuma norisi apmeklētājiem un draudzes locekļiem, kuri runā spāņu valodā. Kādu reizi Evita tika iepazīstināta ar cilvēku no Dominikānas Republikas, kurš vēlējās iepazīt Baznīcu. Viņš nedaudz zināja angļu valodu, taču spāņu bija viņa dzimtā valoda. Tāpēc Evita viņam piedāvāja klusām tulkot dievkalpojumā, lai viņš justos ērtāk.

„Tulkošana dažkārt manu sabata dienu padara nemierīgāku,” saka Evita. „Taču sekošana pamudinājumam — pavaicāt citiem, vai viņiem ir vajadzīgs tulkojums, — noteikti manī rada prieku un siltumu, jo es apzinos, ka varu viņiem palīdzēt sajust Garu un izbaudīt dievkalpojumu.”

Idejas, kā palīdzēt ar vienkāršu rīcību

  • Runājiet ar saviem vadītājiem, lai uzzinātu, kam varētu būt nepieciešama papildus palīdzība dievkalpojuma laikā. Vai arī, ja jūs zināt, ka tā kādam cilvēkam ir vajadzīga, pārliecinieties, ka jūsu vadītāji par to zina.

  • Kamēr gaidāt dievkalpojuma sākumu, pasēdiet klusumā. Tas palīdzēs „salauztajām sirdīm un skumstošajiem gariem, kuri ir pulcējušies ap mums”2 un kuriem ir nepieciešams miers, ko var gūt caur godbijību svētā vietā.

  • Gavēņa svētdienā jūs varat veltīt savu gavēni un lūgšanas kādam, kuram kalpojat un kuram ir nepieciešams papildus mierinājums.

  • Lūdziet, lai saprastu, vai ir kāds, kuram būtu nepieciešams apsēsties blakus vai būt netālu dievkalpojuma laikā, vai arī lai zinātu, vai ir kāds cits veids, kā palīdzēt.

Svētā Vakarēdiena dievkalpojums var būt patīkama pieredze visiem cilvēkiem

Prezidents Džozefs Fīldings Smits (1876–1972) mācīja: „Svētā Vakarēdiena sanāksme ir vissvētākā un vissvētīgākā no visām Baznīcas sanāksmēm.”3 Tāpēc ir svarīgi pārliecināties, ka visi, kuri apmeklē dievkalpojumu, jūtas gaidīti un garīgi pabaroti — jo īpaši jaunie Baznīcas locekļi un tie, kuri kādu laiku nav apmeklējuši Baznīcu.

Merānija no Jaundienvidvelsas Austrālijā savā draudzē sadraudzējās ar kādu sievieti, kura vēlējās iepazīt Baznīcu. „Tagad viņa ir viena no manām labākajām draudzenēm,” saka Merānija. „Man patīk katru nedēļu viņai sēdēt blakus dievkalpojumā, un es vienmēr pajautāju, kā viņai iet un vai es varu viņai kaut kā palīdzēt.” Pēc kāda laika Merānijas draudzene tika kristīta. Draudzes locekļu pūles, kā arī jaukā gaisotne dievkalpojuma laikā spēlēja nozīmīgu lomu, pieņemot lēmumu par kristīšanos.

Idejas, kā kalpot jauniem Baznīcas locekļiem vai tiem, kuri atsāk apmeklēt Baznīcu

  • Gatavojoties teikt uzrunu dievkalpojumā, uzaiciniet savus draugus, ģimeni un citus atnākt un uzklausīt jūsu vēstījumu.

  • Jūs varat uzmeklēt vai sagaidīt tos, kuri ir vieni paši vai kuriem, iespējams, ir nepieciešama palīdzība. Pajautājiet, vai jūs varat viņiem apsēsties blakus, vai arī aiciniet viņus apsēsties blakus jums.

  • Kad dievkalpojums beidzas, aiciniet tos, kuriem kalpojat, vai citus uz nākamajiem Baznīcas pasākumiem, uz templi vai kādu sabiedrisku pasākumu.

  • Ja kāds, kuram jūs kalpojat, apmeklē dievkalpojumu, bet ilgu laiku tajā nav bijis, jūs varat pajautāt, vai viņam vai viņai ir kādi jautājumi par to, kas tika mācīts. Paskaidrojiet, ka viņi vienmēr ir laipni aicināti vērsties pie jums, ja ir kāds termins, stāsts vai doktrīnas daļa, ko viņi nav sapratuši. Ja nepieciešams, jūs varat meklēt atbildes kopā.

Atsauces

  1. Džīna B. Bingema, „Kalposim tā, kā kalpo Glābējs” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2018. g. maijs, 104. lpp.

  2. Džefrijs R. Holands, „Redzi, Dieva Jērs” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2019. g. maijs, 46. lpp.

  3. Džozefs Fīldings Smits, Conference Report, 1929. g. okt., 60.–61. lpp.