Kalpošanas principi

Priekpilna kalpošana norīkojumos

Mīloša kalpošana ienes prieku gan devēja, gan saņēmēja dzīvē.

Dažkārt tiekšanās pēc laimes šajā dzīvē var šķist kā skrējiens pa mehānisko skrejceliņu. Mēs skrienam un skrienam, bet joprojām jūtamies tā, ir kā nekur nebūtu tikuši. Dažiem doma par kalpošanu šķiet kā vienkārši vēl viens darbs, kas ir jāpaveic.

Taču mūsu Debesu Tēvs vēlas, lai mēs izjustu prieku, un Viņš mums ir teicis, ka „cilvēki ir, lai viņi varētu gūt prieku” (2. Nefija 2:25). Un Glābējs mācīja, ka kalpošanai ir būtiska loma tajā, lai mēs varētu ienest prieku savā un citu cilvēku dzīvē.

Kas ir prieks?

Prieks tiek definēts kā „lielas patikas un laimes izjūta”.¹ Pēdējo dienu pravieši ir izskaidrojuši, no kurienes rodas prieks un kā to iemantot. „Priekam, ko mēs jūtam, ir maza saistība ar mūsu dzīves apstākļiem, bet tas ir pilnā mērā saistīts ar to, kam mēs savā dzīvē pievēršamies … ,” teic prezidents Rasels M. Nelsons, „prieks izriet no [Jēzus Kristus] un pateicoties Viņam. Viņš ir visa prieka avots.”²

Kalpošana dāvā prieku

Kad Lehijs nobaudīja dzīvības koka augli, viņa dvēsele tika piepildīta „ar ļoti lielu prieku” (1. Nefija 8:12). Viņa sākotnējā vēlme bija dalīties šajā auglī ar saviem mīļajiem.

Mūsu vēlme kalpot citiem norīkojumos var ienest šo prieku gan mūsu, gan viņu dzīvē. Glābējs mācīja Saviem mācekļiem, ka tie augļi, ko mēs nesam, būdami vienoti ar Viņu, palīdz mums iemantot prieka pilnību (skat. Jāņa 15:1–11). Piedalīšanās Viņa darbā, kalpojot un cenšoties vest citus pie Viņa, var izvērsties priekpilnā pieredzē (skat. Lūkas 15:7; Almas 29:9; Mācības un Derību 18:16; 50:22). Mēs varam izjust šo prieku, pat saskaroties ar pretestību un ciešanām (skat. 2. korintiešiem 7:4; Kolosiešiem 1:11).

Glābējs parādīja mums nevainojamu piemēru, apliecinot, ka viens no lielākajiem patiesā prieka avotiem šajā laicīgajā dzīvē ir rodams caur kalpošanu. Kalpojot saviem brāļiem un māsām tā, kā to darīja Glābējs, ar žēlsirdīgu un mīloši sirdi, mēs varam izjust tādu prieku, kas pārsniedz vienkāršu laimes izjūtu.

„Pieņemot [kalpošanu norīkojumos] ar labprātīgu sirdi, mēs būsim … tuvāk tam, lai kļūtu par Ciānas ļaudīm, un izjutīsim nepārspējamu prieku līdz ar tiem, kuriem esam palīdzējuši šajā māceklības ceļā,” māca māsa Džīna B. Bingema, Palīdzības biedrības vispārējā prezidente.³

Kā lai mēs padarām kalpošanu norīkojumos vēl priekpilnāku?

Pastāv daudz veidu, kā gūt lielāku prieku, kalpojot norīkojumos. Te būs dažas idejas:

Izprotiet savas kalpošanas mērķi. Kalpošanai var būt visdažādākie iemesli. Taču galu galā mūsu centienus vajadzētu pieskaņot Dieva mērķim — „īstenot cilvēka nemirstību un mūžīgo dzīvi” (Mozus gr. 1:39). Atsaucoties prezidenta Rasela M. Nelsona aicinājumam un palīdzot citiem virzīties uz priekšu pa derību ceļu, mēs varam gūt prieku, piedaloties Dieva darbā.⁴ (Lai uzzinātu vairāk par kalpošanas mērķi, skat. rakstu „Kalpošanas principi: mērķis, kas izmainīs mūsu kalpošanu norīkojumos” žurnāla Liahona 2019. gada janvāra izdevumā.)
Kalpojiet, domājot par cilvēkiem, nevis uzdevumiem. Prezidents Tomass S. Monsons bieži mums atgādināja: „Nekad neļaujiet problēmai, kas ir jāatrisina, kļūt svarīgākai par cilvēku, kurš ir jāmīl.”⁵ Mums ir jākalpo norīkojumos, mīlot cilvēkus, nevis domājot par konkrētiem uzdevumiem. Mācoties mīlēt tā, kā to darīja Glābējs, mēs būsim daudz atvērtāki priekam, kas ir iemantojams, kalpojot citiem.
Vienkāršojiet kalpošanu norīkojumos. Prezidents M. Rasels Balards, Divpadsmit apustuļu kvoruma prezidenta vietas izpildītājs, teic: „Diženas lietas tiek paveiktas ar vienkāršu un mazu lietu palīdzību. … Mūsu nelielie un vienkāršie laipnības un kalpošanas darbi piepildīs mūsu dzīvi ar mīlestību pret Debesu Tēvu, veltīšanos Tā Kunga, Jēzus Kristus, darbam un miera un prieka izjūtu ik reizi, kad mēs cits citam palīdzam.”⁶
Nesatraucieties par kalpošanu norīkojumos. Tas nav jūsu pienākums — nodrošināt kāda pestīšanu. Tas ir konkrētā indivīda un Tā Kunga darbs. Mums ir pienākums mīlēt citus un palīdzēt tiem pievērsties Jēzum Kristum, kurš ir viņu Glābējs.

Neatlieciet kalpošanas prieku

Dažkārt cilvēki vairās lūgt nepieciešamo palīdzību, tādēļ mūsu kalpošanas piedāvājums var izrādīties tieši tas, kas tiem ir nepieciešams. Taču arī uzbāzīga palīdzība nav risinājums. Būtu labi, ja mēs sākumā lūgtu atļauju kalpot.

Elders Dīters F. Uhtdorfs no Divpadsmit apustuļu kvoruma stāstīja par kādu vientuļu māti, kura bija saslimusi ar vējbakām un kuras bērni arī bija slimi. Parasti tik nevainojami tīrajā mājā sāka valdīt juceklis un nekārtība. Trauki un veļa krājās kaudzēs.

Brīdī, kad viņa izjuta galēju nomāktību, pie viņas durvīm pieklauvēja Palīdzības biedrības māsas. Viņas neteica: „Dari mums zināmu, ja tev ir nepieciešama mūsu palīdzība.” Redzot situāciju, viņas metās pie darba.

„Viņas ieviesa kārtību valdošajā haosā, ienesa mājās gaismu un skaidrību un piezvanīja draudzenei, lai tā atnes dažas nepieciešamākās pārtikas preces. Kad viņas beidzot paveica savu darbu un atvadījās, jaunās māmiņas acīs bija asaras — pateicības un mīlestības asaras.”⁷

Gan devējas, gan saņēmēja izjuta sirsnīgu prieku.

Ienesiet savā dzīvē prieku

Jo vairāk prieka, miera un apmierinātības mēs varēsim ienest paši savā dzīvē, jo vairāk mēs spēsim dalīties tajā ar tiem, kam mēs kalpojam. Prieks ir iemantojams caur Svēto Garu (skat. Galatiešiem 5:22 un Mācības un Derību 11:13). Tas ir kaut kas tāds, pēc kā mēs varam lūgt (skat. Mācības un Derību 136:29) un ko mēs varam ieaicināt savā dzīvē. Šeit būs dažas idejas, kā mēs varam vairot savā dzīvē prieku:

Uzskaitiet savas svētības. Izvērtējiet savu dzīvi, pierakstot savā dienasgrāmatā visu, ar ko Dievs jūs ir svētījis.⁸ Pievērsiet uzmanību labajam, kas jūs ieskauj.⁹ Pievērsiet uzmanību tam, kas varētu liegt jums izjust prieku, un pierakstiet, kā tikt tam pāri vai izprast notiekošo. Šajā Lieldienu laikā veltiet laiku tam, lai tiektos pēc ciešākas saiknes ar Glābēju (skat. Mācības un Derību 101:36).
Vingrinieties pašreizējā mirkļa apzināšanās prasmē. Jūs varēsiet daudz vieglāk rast prieku klusas meditācijas brīžos.¹⁰ Vērīgi ieklausieties tajā, kas dāvā jums prieku (skat. 1. Laiku 16:15). Lai vingrinātos pašreizējā mirkļa apzināšanās prasmē, jums dažkārt varētu būt nepieciešama atturēšanās no plašsaziņas līdzekļu izmantošanas.¹¹
Izvairieties no sevis salīdzināšanas ar citiem. Saka, ka sevis salīdzināšana ar citiem laupa prieku. Pāvils brīdināja, ka „tie, paši ar savu mēru sevi vērtēdami un paši sevi salīdzinādami ar citiem, nedara prātīgi” (2. korintiešiem 10:12).
Tiecieties pēc personīgas atklāsmes. Glābējs mācīja: „Ja tu lūgsi, tu saņemsi atklāsmi pēc atklāsmes, zināšanas pēc zināšanām, lai tu varētu zināt noslēpumus un miermīlīgās lietas — to, kas nes prieku, to, kas nes dzīvi mūžīgo.” (Mācības un Derību 42:61.)

Aicinājums rīkoties

Kā jūs savā dzīvē varētu gūt vēl lielāku prieku, kalpojot norīkojumos?