2. korintiešiem 1., 4. nod.
„Dieva [mierināti]”
Mēs visi piedzīvojam sirdssāpes un bēdas, neveiksmes un šķēršļus, kā arī diskomfortu un slimības. Kad Korintas iedzīvotāji piedzīvoja grūtības, Pāvils rakstīja Baznīcas locekļiem, lai piedāvātu pastāvīgu atbalstu un padomu. Viņš liecināja par mierinājumu un mieru, kas viņiem bija pieejams caur Debesu Tēvu un Jēzu Kristu (skat. 2. korintiešiem 1:3–4). Šī nodarbība var palīdzēt tev izprast dažus veidus, kā Dievs sniedz mierinājumu Saviem bērniem, un noteikt veidus, kā tu vari dalīties Viņa mierinājumā ar citiem cilvēkiem.
Idejas mācību uzdevumiem
Kas tev sniedz mierinājumu?
-
Pie kā vai pie kura tu vērsies pēc mierinājuma grūtā brīdī?
-
Kas vai kurš tev sniedz lielāko mierinājumu? Kādēļ?
Izveido sarakstu ar pašreizējām vai turpmākajām dzīves situācijām, kurās tev varētu būt nepieciešama palīdzība un mierinājums.
Apdomā šādus jautājumus:
-
Kāpēc tu vari paļauties, ka šādos brīžos Debesu Tēvs un Jēzus Kristus tevi mierinās ar Svētā Gara dāvanu?
-
Cik ļoti tevi priecē tas, ka tu atpazīsti un saņem mierinājumu, ko Debesu Tēvs un Jēzus Kristus piedāvā caur Svēto Garu?
-
Kā tu varētu dalīties Viņu piedāvātajā mierinājumā ar citiem cilvēkiem?
Studējot šo nodarbību, meklē atbildes uz iepriekšējiem jautājumiem.
Pāvils vēlējās mierināt Korintas svētos viņu grūtībās.
Atrodoties Maķedonijā, Pāvils saņēma ziņu no kāda mācekļa, vārdā Tits, ka Korintas svētie ir labi uztvēruši viņa iepriekšējo vēstuli (skat. 2. korintiešiem 2:13 ; 7:5). Pāvils arī uzzināja par šo svēto pastāvīgajiem izaicinājumiem un uzrakstīja vēl vienu vēstuli (2. korintiešiem), lai sniegtu viņiem mierinājumu un risinātu viņu problēmas.
-
Ko tu atceries par Korintu un svēto grūtībām tajā?
Izlasi 2. korintiešiem 1:1–4 , pievēršot uzmanību tam, kā Pāvils sāka savu otro vēstuli korintiešu svētajiem.
-
Kas tev likās īpašs Pāvila vēstules svētajiem ievadā?
-
Kādus vārdus vai titulus Pāvils izmantoja attiecībā uz Debesu Tēvu, kas piesaistīja tavu uzmanību?
-
Ko šie vārdi vai tituli tev māca par Debesu Tēvu?
-
Kādu patieso mācību Pāvils mācīja 4. pantā ?
Mierinājuma saņemšana no Debesu Tēva un palīdzība citiem cilvēkiem to saņemt
Tu, iespējams, noskaidroji šādu patieso mācību, kas sniegta 4. pantā: Kad mēs saņemam Debesu Tēva mierinājumu mūsu pārbaudījumu laikā, mēs varam labāk palīdzēt to saņemt arī citiem cilvēkiem.
-
Ko, tavuprāt, nozīmē — mierināt tos, „kam ir kādas bēdas”? ( 4. pants).
-
Kāpēc, tavuprāt, tas tiek gaidīts no Jēzus Kristus mācekļiem?
-
Kad tu vai kāds tev pazīstams cilvēks savos pārbaudījumos ir saņēmis Debesu Tēva palīdzību un mierinājumu?
-
Ko tu esi vai viņš ir iemācījies no šīs pieredzes?
-
Kā tu domā, ko tu vari darīt, lai saņemtu vairāk Dieva mierinājuma, kad tas tev ir nepieciešams?
Nolasiet šādu prezidenta Spensera V. Kimbala (1895–1985) izteikumu:
„Dievs patiešām redz mūs, un Viņš ir nomodā par mums. Taču mūsu vajadzības Viņš parasti apmierina ar kāda cita cilvēka palīdzību. Tādēļ ir ļoti svarīgi, lai mēs kalpotu cits citam Dieva valstībā.”
(Teachings of Presidents of the Church: Spencer W. Kimball [2006], 82. lpp.)
Ja ir tāda iespēja, noskaties video angļu valodā „God Will Lift Us Up” (Dievs mūs iedvesmos; 4:58) vietnē ChurchofJesusChrist.org. Tas vēsta par jaunu sievieti, vārdā Britānija, kura guva mierinājumu, kalpojot citiem cilvēkiem un uzticoties Tam Kungam, nevis koncentrējoties uz savu veselības stāvokli.
-
Kāpēc, tavuprāt, Debesu Tēvs bieži vien mūs izmanto, lai palīdzētu citiem cilvēkiem viņu pārbaudījumos sajust Viņa mīlestību un mierinājumu?
Padomā par kādu sev pazīstamu cilvēku, kurš šobrīd piedzīvo grūtības. Ar lūgšanu apdomā, kā tu varētu viņam palīdzēt sajust mierinājumu, ko sniedz Debesu Tēvs, rīkojoties šādi:
A. Padomā par to, ko esi iemācījies(-usies) no 2. korintiešiem 1:1–4 , kas var palīdzēt šim cilvēkam.
B. Izlasi divas vai vairāk no šīm pantu kopām, kurās ir ietvertas Pāvila papildu mācības korintiešiem par pārbaudījumiem. Atrodi frāzi vai pantu, kas, tavuprāt, būtu nozīmīgs izvēlētajam cilvēkam.
C. Dari kaut ko jau tagad, lai palīdzētu šim cilvēkam sajust Debesu Tēva mierinājumu. Apsver iespēju lūgt par viņu, tāpat kā Korintas svētie lūdza par Pāvilu (skat. 2. korintiešiem 1:11). Turklāt tu varētu uzrakstīt šim cilvēkam uzmundrinošu vēstījumu, tāpat kā Pāvils rakstīja korintiešiem, lai gan tava ziņa vēstules vietā var būt arī īsziņa, e-pasts vai zīmīte. (Apsver iespēju iekļaut to, ko tu uzzināji no 2. korintiešiem 1.; 4. nod., kā arī jebkuru personīgo pieredzi, kas varētu palīdzēt.)
D. Izveido papildu plānus, lai palīdzētu šim cilvēkam. Debesu Tēvs var mudināt tevi veikt papildu darbības, piemēram, apmeklēt viņu vai kaut kādā veidā viņam kalpot. Noteikti pieraksti visus iecerētos plānus vietā, kur tev tiks atgādināts, kas ir jāizdara, piemēram, kalendārā, viedtālrunī vai uz papīra lapas, kuru tu vēlāk redzēsi.
Komentāri un skaidrojumi
2. korintiešiem 1:4 . Kāpēc Tas Kungs sagaida, ka es uzrunāšu un mierināšu cilvēkus, kuriem tas ir vajadzīgs?
Elders Gerijs E. Stīvensons no Divpadsmit apustuļu kvoruma mācīja šādi:
„Kopš brīža, kad mēs iznākam no kristību ūdeņiem, mēs esam pilnvaroti šim darbam. Mēs vēršamies pie citiem mīlestībā tāpēc, ka Glābējs mums to pavēlēja. … Kad vien mūsu kaimiņi ir laicīgās vai garīgās briesmās, mēs steidzamies viņiem palīgā. Mēs nesam cits cita slogus, lai tie būtu viegli. Mēs sērojam ar tiem, kas sēro. Mēs mierinām tos, kam nepieciešams mierinājums. Tas Kungs to mīloši sagaida no mums. Un nāks diena, kad mums vajadzēs atbildēt par to, cik rūpīgi esam kalpojuši Viņa ganāmpulkam.”
(Gerijs E. Stīvensons, „Dvēseļu ganīšana” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2018. g. nov., 111. lpp.)
2. korintiešiem 4:17 . Ko Pāvils domāja, runājot par mūsu laicīgās dzīves grūtībām, „kas ir vieglas”?
Elders Pols V. Džonsons, Septiņdesmito prezidija loceklis, mācīja:
„Problēmu vidū ir gandrīz neiespējami saprast, ka gaidāmās svētības ir daudz lielākas par bēdām, pazemojumu vai sirds sāpēm, ko mēs tajā laikā varam piedzīvot. Apustulis Pāvils mācīja: „Jo tagadējās grūtības, kas ir vieglas, dod mums neizsakāmi lielu, mūžīgu godību” [ 2. korintiešiem 4:17 ]. Interesanti, ka Pāvils izmanto terminu „grūtības, kas ir vieglas”. Un to mēs dzirdam no cilvēka, kurš tika vardarbīgi sists, apmētāts ar akmeņiem, cieta kuģa katastrofā, tika apcietināts un piedzīvoja vēl daudzus citus pārbaudījumus. Es šaubos, vai daudzi no mums raksturotu savas ciešanas kā vieglas. Tomēr salīdzinājumā ar svētībām un izaugsmi, ko beigu beigās gūstam gan šajā dzīvē, gan mūžībā, mūsu ciešanas patiesi ir vieglas. …
Dažreiz mēs vēlamies augt bez izaicinājumiem un attīstīt spēku bez cīņas. Taču izaugsme nevar notikt, ejot vieglāko ceļu. Mēs skaidri saprotam, ka sportists, kurš pretojas smagiem treniņiem, nekad nekļūs par pasaules līmeņa sportistu. Mums jābūt uzmanīgiem, lai mēs neapvainotos par tām lietām, kas mums palīdz iegūt dievišķo dabu.”
(Pols V. Džonsons, „Pārpārim … uzvarētāji Tā spēkā, kas mūs mīlējis” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2011. g. maijs, 79.–80. lpp.)