2. korintiešiem 1., 4. nod.

„Dieva [mierināti]”

Mēs visi piedzīvojam sirdssāpes un bēdas, neveiksmes un šķēršļus, kā arī diskomfortu un slimības. Kad Korintas iedzīvotāji piedzīvoja grūtības, Pāvils rakstīja Baznīcas locekļiem, lai piedāvātu pastāvīgu atbalstu un padomu. Viņš liecināja par mierinājumu un mieru, kas viņiem bija pieejams caur Debesu Tēvu un Jēzu Kristu (skat. 2. korintiešiem 1:3–4). Šī nodarbība var palīdzēt tev izprast dažus veidus, kā Dievs sniedz mierinājumu Saviem bērniem, un noteikt veidus, kā tu vari dalīties Viņa mierinājumā ar citiem cilvēkiem.

Priekšmetu un attēlu izmantošana. Dažus evaņģēlija jēdzienus var būt grūti saprast. Priekšmetu un attēlu izmantošana var būt labs veids, kā palīdzēt audzēkņiem saprast garīgus principus.

Audzēkņu sagatavošanās: Aiciniet audzēkņus padomāt par dažādiem veidiem, kā viņi gūst mierinājumu brīžos, kad viņu dzīvē rodas sarežģījumi. Ja iespējams, mudiniet viņus atnest attēlu vai priekšmetu, kas viņiem kalpo kā mierinājuma avots.

Idejas mācību uzdevumiem

Kas tev sniedz mierinājumu?

Ja audzēkņiem tika lūgts veikt audzēkņu sagatavošanās uzdevumu, aiciniet viņus parādīt pārējiem audzēkņiem atnesto priekšmetu un paskaidrot, kā tas viņiem sniedz mierinājumu.

• Pie kā vai pie kura tu vērsies pēc mierinājuma grūtā brīdī?

• Kas vai kurš tev sniedz lielāko mierinājumu? Kādēļ?

Izveido sarakstu ar pašreizējām vai turpmākajām dzīves situācijām, kurās tev varētu būt nepieciešama palīdzība un mierinājums.

Apdomā šādus jautājumus:

• Kāpēc tu vari paļauties, ka šādos brīžos Debesu Tēvs un Jēzus Kristus tevi mierinās ar Svētā Gara dāvanu?

• Cik ļoti tevi priecē tas, ka tu atpazīsti un saņem mierinājumu, ko Debesu Tēvs un Jēzus Kristus piedāvā caur Svēto Garu?

• Kā tu varētu dalīties Viņu piedāvātajā mierinājumā ar citiem cilvēkiem?

Studējot šo nodarbību, meklē atbildes uz iepriekšējiem jautājumiem.

Pāvils vēlējās mierināt Korintas svētos viņu grūtībās.

Atrodoties Maķedonijā, Pāvils saņēma ziņu no kāda mācekļa, vārdā Tits, ka Korintas svētie ir labi uztvēruši viņa iepriekšējo vēstuli (skat. 2. korintiešiem 2:13 ; 7:5). Pāvils arī uzzināja par šo svēto pastāvīgajiem izaicinājumiem un uzrakstīja vēl vienu vēstuli (2. korintiešiem), lai sniegtu viņiem mierinājumu un risinātu viņu problēmas.

• Ko tu atceries par Korintu un svēto grūtībām tajā?

Ja audzēkņiem ir grūti atbildēt, atgādiniet viņiem, ka Korinta bija liela, bagāta pilsēta ar elkdievības un netiklības reputāciju. Svētie tur saskārās ar grūtībām palikt vienotiem, pieņemt Dieva gudrību, nevis viltus mācības, kā arī ievērot šķīstības likumu.

Izlasi 2. korintiešiem 1:1–4 , pievēršot uzmanību tam, kā Pāvils sāka savu otro vēstuli korintiešu svētajiem.

Apsveriet iespēju lūgt audzēkņiem noteikt vārdus, kurus Pāvils izmantoja, atsaucoties uz Debesu Tēvu, un pēc tam uzrakstīt šos vārdus uz tāfeles.

• Kas tev likās īpašs Pāvila vēstules svētajiem ievadā?

• Kādus vārdus vai titulus Pāvils izmantoja attiecībā uz Debesu Tēvu, kas piesaistīja tavu uzmanību?

• Ko šie vārdi vai tituli tev māca par Debesu Tēvu?

• Kādu patieso mācību Pāvils mācīja 4. pantā ?

Mierinājuma saņemšana no Debesu Tēva un palīdzība citiem cilvēkiem to saņemt

Tu, iespējams, noskaidroji šādu patieso mācību, kas sniegta 4. pantā: Kad mēs saņemam Debesu Tēva mierinājumu mūsu pārbaudījumu laikā, mēs varam labāk palīdzēt to saņemt arī citiem cilvēkiem.

Kamēr audzēkņi nosaka patieso mācību 2. korintiešiem 1:4 , apsveriet iespēju aicināt viņus salīdzināt šo pantu ar Mosijas 18:8–10 un meklēt līdzības.

Apsveriet iespēju dalīties ar eldera Gerija E. Stīvensona citātu sadaļā „Komentāri un skaidrojumi” nodarbības beigās un uzdot šādus jautājumus.

• Ko, tavuprāt, nozīmē — mierināt tos, „kam ir kādas bēdas”? ( 4. pants).

• Kāpēc, tavuprāt, tas tiek gaidīts no Jēzus Kristus mācekļiem?

• Kad tu vai kāds tev pazīstams cilvēks savos pārbaudījumos ir saņēmis Debesu Tēva palīdzību un mierinājumu?

• Ko tu esi vai viņš ir iemācījies no šīs pieredzes?

• Kā tu domā, ko tu vari darīt, lai saņemtu vairāk Dieva mierinājuma, kad tas tev ir nepieciešams?

Ja audzēkņu atbildes nav pārāk personiskas, aiciniet vairākus no viņiem dalīties savā pieredzē. Audzēkņiem var būt noderīgi dzirdēt vairākus veidus, kā Debesu Tēvs mūs mierina. Apsveriet iespēju pievienot arī personisku liecību un pieredzi.

Nolasiet šādu prezidenta Spensera V. Kimbala (1895–1985) izteikumu:

„Dievs patiešām redz mūs, un Viņš ir nomodā par mums. Taču mūsu vajadzības Viņš parasti apmierina ar kāda cita cilvēka palīdzību. Tādēļ ir ļoti svarīgi, lai mēs kalpotu cits citam Dieva valstībā.”

(Teachings of Presidents of the Church: Spencer W. Kimball [2006], 82. lpp.)

Ja ir tāda iespēja, noskaties video angļu valodā „God Will Lift Us Up” (Dievs mūs iedvesmos; 4:58) vietnē ChurchofJesusChrist.org. Tas vēsta par jaunu sievieti, vārdā Britānija, kura guva mierinājumu, kalpojot citiem cilvēkiem un uzticoties Tam Kungam, nevis koncentrējoties uz savu veselības stāvokli.

• Kāpēc, tavuprāt, Debesu Tēvs bieži vien mūs izmanto, lai palīdzētu citiem cilvēkiem viņu pārbaudījumos sajust Viņa mīlestību un mierinājumu?

Padomā par kādu sev pazīstamu cilvēku, kurš šobrīd piedzīvo grūtības. Ar lūgšanu apdomā, kā tu varētu viņam palīdzēt sajust mierinājumu, ko sniedz Debesu Tēvs, rīkojoties šādi:

A. Padomā par to, ko esi iemācījies(-usies) no 2. korintiešiem 1:1–4 , kas var palīdzēt šim cilvēkam.

B. Izlasi divas vai vairāk no šīm pantu kopām, kurās ir ietvertas Pāvila papildu mācības korintiešiem par pārbaudījumiem. Atrodi frāzi vai pantu, kas, tavuprāt, būtu nozīmīgs izvēlētajam cilvēkam.

• 2. korintiešiem 1:8–11

• 2. korintiešiem 4:6–10

• 2. korintiešiem 4:14–18

C. Dari kaut ko jau tagad, lai palīdzētu šim cilvēkam sajust Debesu Tēva mierinājumu. Apsver iespēju lūgt par viņu, tāpat kā Korintas svētie lūdza par Pāvilu (skat. 2. korintiešiem 1:11). Turklāt tu varētu uzrakstīt šim cilvēkam uzmundrinošu vēstījumu, tāpat kā Pāvils rakstīja korintiešiem, lai gan tava ziņa vēstules vietā var būt arī īsziņa, e-pasts vai zīmīte. (Apsver iespēju iekļaut to, ko tu uzzināji no 2. korintiešiem 1.; 4. nod., kā arī jebkuru personīgo pieredzi, kas varētu palīdzēt.)

D. Izveido papildu plānus, lai palīdzētu šim cilvēkam. Debesu Tēvs var mudināt tevi veikt papildu darbības, piemēram, apmeklēt viņu vai kaut kādā veidā viņam kalpot. Noteikti pieraksti visus iecerētos plānus vietā, kur tev tiks atgādināts, kas ir jāizdara, piemēram, kalendārā, viedtālrunī vai uz papīra lapas, kuru tu vēlāk redzēsi.

Kad audzēkņiem ir bijis pietiekami daudz laika, aiciniet viņus pastāstīt par vienu rīcību, ko viņi plāno veikt, lai palīdzētu attiecīgajam cilvēkam. Lai gan audzēkņiem varētu būt lietderīgi vispārīgi pastāstīt par cilvēka piedzīvoto pārbaudījumu vai apstākļiem, atgādiniet viņiem, lai viņi nestāstītu, kas ir šis cilvēks, vai nesniegtu tik konkrētu informāciju, ka citi audzēkņi varētu viegli uzminēt, kurš tas ir.

Lieciniet par šajā nodarbībā mācītajiem principiem un mudiniet audzēkņus īstenot savus plānus, lai mierinātu kādu citu cilvēku.

Komentāri un skaidrojumi

2. korintiešiem 1:4 . Kāpēc Tas Kungs sagaida, ka es uzrunāšu un mierināšu cilvēkus, kuriem tas ir vajadzīgs?

Elders Gerijs E. Stīvensons no Divpadsmit apustuļu kvoruma mācīja šādi:

„Kopš brīža, kad mēs iznākam no kristību ūdeņiem, mēs esam pilnvaroti šim darbam. Mēs vēršamies pie citiem mīlestībā tāpēc, ka Glābējs mums to pavēlēja. … Kad vien mūsu kaimiņi ir laicīgās vai garīgās briesmās, mēs steidzamies viņiem palīgā. Mēs nesam cits cita slogus, lai tie būtu viegli. Mēs sērojam ar tiem, kas sēro. Mēs mierinām tos, kam nepieciešams mierinājums. Tas Kungs to mīloši sagaida no mums. Un nāks diena, kad mums vajadzēs atbildēt par to, cik rūpīgi esam kalpojuši Viņa ganāmpulkam.”

(Gerijs E. Stīvensons, „Dvēseļu ganīšana” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2018. g. nov., 111. lpp.)

2. korintiešiem 4:17 . Ko Pāvils domāja, runājot par mūsu laicīgās dzīves grūtībām, „kas ir vieglas”?

Elders Pols V. Džonsons, Septiņdesmito prezidija loceklis, mācīja:

„Problēmu vidū ir gandrīz neiespējami saprast, ka gaidāmās svētības ir daudz lielākas par bēdām, pazemojumu vai sirds sāpēm, ko mēs tajā laikā varam piedzīvot. Apustulis Pāvils mācīja: „Jo tagadējās grūtības, kas ir vieglas, dod mums neizsakāmi lielu, mūžīgu godību” [ 2. korintiešiem 4:17 ]. Interesanti, ka Pāvils izmanto terminu „grūtības, kas ir vieglas”. Un to mēs dzirdam no cilvēka, kurš tika vardarbīgi sists, apmētāts ar akmeņiem, cieta kuģa katastrofā, tika apcietināts un piedzīvoja vēl daudzus citus pārbaudījumus. Es šaubos, vai daudzi no mums raksturotu savas ciešanas kā vieglas. Tomēr salīdzinājumā ar svētībām un izaugsmi, ko beigu beigās gūstam gan šajā dzīvē, gan mūžībā, mūsu ciešanas patiesi ir vieglas. …

Dažreiz mēs vēlamies augt bez izaicinājumiem un attīstīt spēku bez cīņas. Taču izaugsme nevar notikt, ejot vieglāko ceļu. Mēs skaidri saprotam, ka sportists, kurš pretojas smagiem treniņiem, nekad nekļūs par pasaules līmeņa sportistu. Mums jābūt uzmanīgiem, lai mēs neapvainotos par tām lietām, kas mums palīdz iegūt dievišķo dabu.”

(Pols V. Džonsons, „Pārpārim … uzvarētāji Tā spēkā, kas mūs mīlējis” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2011. g. maijs, 79.–80. lpp.)

Mācību papilduzdevumi

2. korintiešiem 1:3 . „Iepriecināšanas Dievs”

Aiciniet audzēkņus atrast citus stāstus Svētajos Rakstos vai Baznīcas vēsturē, kas parāda, ka Debesu Tēvs var sniegt mierinājumu. Piemēram, audzēkņi varētu apkopot stāstu Mormona Grāmatā, kad Tas Kungs atviegloja Almas tautas nastas, kamēr viņi bija lamaniešu gūstā (skat. Mosijas 24. nod.), vai arī viņi varētu pārrunāt, kā Tas Kungs mierināja Džozefu Smitu Libertī cietumā (skat. Mācības un Derību 121. nod.). Pirms audzēkņi dalās ar uzzināto, dodiet viņiem laiku izpētīt Svētos Rakstus un citus resursus.

Mierinājums caur Jēzu Kristu

Pēc tam, kad audzēkņiem tiks pajautāts, kāpēc, viņuprāt, Debesu Tēvs bieži izmanto mūs, lai mierinātu citus cilvēkus, apsveriet iespēju kopā ar audzēkņiem izlasīt 2. korintiešiem 1:5–7 un aicināt viņus meklēt šajos pantos citu mierinājuma avotu, ko sniedz Debesu Tēvs, — Glābēju Jēzu Kristu. Pajautājiet audzēkņiem, kāpēc viņi uzskata, ka Jēzus Kristus viņu pārbaudījumu laikā ir tik spēcīgs mierinājuma avots. Apsveriet iespēju aicināt audzēkņus salīdzināt šos pantus ar Almas 7:11–13 .