Apustuļu darbu 10. nodaļa, 2. daļa

Atklāsmes saņemšanas principi

Mīlošais Debesu Tēvs svētīja Kornēliju un Pēteri ar atklāsmi, lai palīdzētu viņiem labāk izprast Viņa gribu. Kad viņi rīkojās saskaņā ar saņemto atklāsmi, viņi tika svētīti ar papildu gaismu un zināšanām. Šī nodarbība var palīdzēt tev vairot izpratni par to, kā Debesu Tēvs var tev atklāt Savu gribu.

Aiciniet audzēkņus uzdot jautājumus. Aicinot audzēkņus uzdot jautājumus visas nodarbības laikā, jūs varat pielāgot nodarbību viņu vajadzībām un padarīt tēmu audzēkņiem aktuālāku.

Audzēkņu sagatavošanās: aiciniet audzēkņus apdomāt savas dzīves vajadzības vai bažas, par ko viņi vēlētos saņemt atklāsmi.

Idejas mācību uzdevumiem

Svarīga vēstījuma nodošana

Aiciniet brīvprātīgo iznākt klases priekšā. Palūdziet šim audzēknim, nerunājot ar citiem audzēkņiem, nodot vēstījumu — „Debesu Tēvs tevi mīl”. Audzēknis varētu to uzrakstīt, parādīt vai izmantot jebkuru citu saziņas veidu, izņemot runāšanu.

Iedomājies, ka tev ir jānodod svarīga ziņa kādam, kurš nav ar tevi kopā.

• Kādos veidos tu varētu viņam nodot vēstījumu?

• Kādos veidos Debesu Tēvs var nodot tev svarīgus vēstījumus?

Debesu Tēvam ir daudz svarīgu vēstījumu, kuros dalīties ar Saviem bērniem. Daži vēstījumi ir paredzēti visiem cilvēkiem, savukārt citi ir sagatavoti tieši tev. Debesu Tēvs sazinās ar cilvēkiem caur personīgo atklāsmi. Studējot šo nodarbību, pievērs uzmanību veidiem, kādos Dievs var atklāt svarīgus vēstījumus, lai tad, kad tu saņemsi atklāsmi, tu to spētu atpazīt.

Debesu Tēvs atklāj Savu gribu gan Pēterim, gan Kornēlijam

Pārlasi stāstu par Kornēliju un Pēteri Ap. d. 10:1–28, 44–48 (skat. arī nodarbību „Apustuļu darbu 10. nodaļa,1. daļa”). To pārlasot, pievērs uzmanību tam, kā viņi saprata, ko Debesu Tēvs viņiem atklāja.

Visi audzēkņi varētu kopīgi pārlasīt Ap. d. 10. nodaļu, izlasot tajā ietverto stāstu un laiku pa laikam ieturot pauzi, lai dalītos uzzinātajā. Vai arī jūs varētu palūgt audzēkņus strādāt pa pāriem, aicinot vienu audzēkni pārī pievērst uzmanību Kornēlija pieredzei ( 1.–8., 44.–48. pants), bet otru — Pētera pieredzei ( 9.–28., 44.–48. pants). Rakstvietu pārlasīšanas laikā audzēkņi varētu savstarpēji dalīties uzzinātajā.

• Ko tu iemācījies par atklāsmi no šī stāsta?

Uzmanīgi ieklausieties audzēkņu atbildēs, lai jūs būtu gatavs uzdot iedvesmotus papildu jautājumus.Apsveriet iespēju aicināt audzēkņus uzrakstīt patiesos principus uz tāfeles. Divi no patiesajiem principiem par atklāsmi, ko audzēkņi varētu minēt, būtu šādi: Debesu Tēvs atklāj Savu patiesību rindiņu pēc rindiņas, un Debesu Tēvs var mūs svētīt ar papildu atklāsmi, ja mēs sekojam jau saņemtajai atklāsmei. Audzēkņi varētu arī ierakstīt šos patiesos principus savās studiju dienasgrāmatās vai Svētajos Rakstos.Apsveriet iespēju dalīties savā personīgajā pieredzē un aicināt audzēkņus dalīties savās pieredzēs saistībā ar minētajiem, patiesajiem principiem.

• Ko tu vari mācīties par Debesu Tēvu, ņemot vērā patiesos principus par atklāsmi, ko tu atklāji?

• Kādas svētības un patiesos principus Pēterim un Kornēlijam nebūtu izdevies iegūt, ja viņi nebūtu rīkojušies saskaņā ar saņemto atklāsmi?

Rindiņu pēc rindiņas

Pielāgojiet tālāk sniegto diskusiju, pamatojoties uz to, ko audzēkņi jau saprot par šo patieso principu. Ja daži audzēkņi jau labi saprot šo principu, apsveriet iespēju aicināt viņus mācīt par to citiem audzēkņiem.

Audzēkņiem varētu būt noderīgi izlasīt 2. Nefija 28:30 un pārrunāt, kā Pēteris un Kornēlijs saņēma atklāsmi rindiņu pēc rindiņas.

Patiesība par atklāsmi, kas atspoguļota šajā rakstvietā, ir šāda: Debesu Tēvs atklāj Savus patiesos principus rindiņu pēc rindiņas (skat. 2. Nefija 28:30).

Ņem vērā, ka ne Kornēlijs, ne Pēteris uzreiz nesaņēma visu informāciju, ko Dievs bija iecerējis viņiem sniegt. Eņģelis lika Kornēlijam uzmeklēt Pēteri, lai „viņš [viņam pateiktu], kas [viņam] jādara” ( Ap. d. 10:5–6). Pēc tam, kad Pēteris bija saņēmis vīziju, viņš „šaubījās par to, ko nozīmē šī vīzija, ko viņš bija redzējis” ( Ap. d. 10:17). Viņš pilnībā nesaprata vīzijas nozīmi līdz brīdim, kad tikās ar Kornēliju.

Elders Deivids A. Bednārs, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, aprakstīja, kā mēs to varam pieredzēt. Noskaties video angļu valodā „Patterns of Light: Spirit of Revelation” (Gaismas paveidi: Atklāsmes gars; 3:04; pieejams vietnē ChurchofJesusChrist.org) vai izlasi tālāk sniegto izteikumu.

Austošas saules izstarotā gaisma, kas pakāpeniski kļūst arvien spožāka, līdzinās Dieva vēstījuma saņemšanai — „rindiņu pēc rindiņas, priekšrakstu pēc priekšraksta” ( 2. Nefija 28:30). Visbiežāk atklāsme tiek dota pavisam pakāpeniski, laika gaitā, un tā tiek dāvāta atbilstoši mūsu vēlmēm, cienīgumam un gatavībai. … Šāda veida atklāsme ir biežāk sastopama.

(Deivids A. Bednārs, „Atklāsmes gars” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2011. g. maijs, 88. lpp.)

• Kāpēc to, ka Debesu Tēvs mums sniedz atklāsmi pakāpeniski, nevis uzreiz, varētu uzskatīt par svētību?

• Kādas kristīgas īpašības mēs tādējādi varam attīstīt?

Rīkošanās saskaņā ar atklāsmi

Pateicoties tam, ka Kornēlijs un Pēteris rīkojās saskaņā ar atklāsmēm, ko viņi saņēma sākumā, viņi tika svētīti ar pilnīgāku izpratni. Tas atklāj vēl vienu patiesību, kas atrodama Ap. d. 10. nodaļā : Debesu Tēvs mūs svētīs ar papildu atklāsmi, ja mēs sekosim jau saņemtajai atklāsmei.

Elders Ronalds A. Rasbands, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, izskaidroja, cik svarīgi ir rīkoties saskaņā ar atklāsmi, kas ir saņemta no Debesu Tēva. Noskaties video angļu valodā „Let the Holy Spirit Guide” (Lai mēs Gara vadībā; pieejams vietnē ChurchofJesusChrist.org; laika kods no 14:41 līdz 15:19) vai izlasi tālāk sniegto citātu.

Ja mēs pievērsīsim uzmanību mums dotajiem pamudinājumiem, mūsos augs atklāsmes gars un mēs saņemsim arvien vairāk Gara doto atziņu un vadības. Tas Kungs ir teicis: „Uzticies tam Garam, kas vada darīt labu” [ Mācības un Derību 11:12 ].

Uztversim nopietni Tā Kunga aicinājumu „turēt drošu prātu, jo Viņš vadīs jūs uz priekšu” [ Mācības un Derību 78:18 ]. Viņš mūs vada ar Svēto Garu. Būsim tuvās attiecībās ar Garu, ātri rīkojoties saskaņā ar mūsu pirmajiem pamudinājumiem, apzinoties, ka tie nāk no Dieva.

(Ronalds A. Rasbands, „Lai mēs Gara vadībā” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2017. g. maijs, 96. lpp.)

• Kā tu vari sagatavoties atklāsmes saņemšanai?

Atklāsme tavai dzīvei

• Kas no tā, ko tu uzzināji par atklāsmi, var tev palīdzēt tavos personīgajos apstākļos?

• Kādu atklāsmi Debesu Tēvs tev ir devis, saskaņā ar ko tev ir jārīkojas, un kā tu vari to izdarīt?

• Kā tas, ko tu esi iemācījies, var tev palīdzēt saskatīt tava Debesu Tēva mīlestību pret tevi?

Komentāri un skaidrojumi

Kā es varu atpazīt atklāsmi, kas saņemta caur Svēto Garu?

Tu varētu noskatīties video angļu valodā „Feeling the Holy Ghost” (Sajust Svēto Garu; 3:17; pieejams vietnē ChurchofJesusChrist.org), lai uzzinātu, kādos dažādos veidos cilvēki sajūt un atpazīst Svēto Garu.

Ko man darīt, ja es nejūtu, ka saņemu atklāsmi no Debesu Tēva pat tad, kad es to lūdzu?

Elders Deivids A. Bednārs, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, paskaidroja:

Daudzās neskaidrībās un izaicinājumos, ar ko mēs saskaramies savā dzīvē, Dievs prasa, lai mēs darītu visu iespējamo un būtu tie, kuri rīkojas paši, nevis tie, ar kuriem rīkojas (skat. 2. Nefija 2:26), kā arī uzticētos Viņam. Mēs, iespējams, neredzēsim eņģeļus, nedzirdēsim debesu balsis vai nesaņemsim spēcīgus garīgos iespaidus. Mēs, iespējams, bieži virzīsimies uz priekšu cerot un lūdzot, bet bez pilnīgas pārliecības, ka rīkojamies saskaņā ar Dieva gribu. Bet, ja mēs godāsim savas derības un ievērosim baušļus, ja mēs neatlaidīgi centīsimies darīt labu un kļūt labāki, mēs varēsim būt pārliecināti, ka Dievs vadīs mūsu soļus.

(Deivids A. Bednārs, „Atklāsmes gars” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2011. g. maijs, 90. lpp.)

Kādi ieradumi vai rīcība varētu mani atturēt no atklāsmes saņemšanas?

Elders Deivids A. Bednārs, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, apgalvoja:

Svētajos Rakstos Svētā Gara ietekme bieži tiek aprakstīta kā „klusa balss” ( 1. Ķēniņu 19:12 ; 1. Nefija 17:45 ; skat. arī 3. Nefija 11:3) un „ļoti maiga balss” ( Helamana 5:30). Tāpēc, ka Gars mūs uzrunā liegi un maigi, ir viegli saprast, kāpēc mums vajadzētu izvairīties no neatbilstošiem plašsaziņas līdzekļiem, pornogrāfijas un kaitīgām, atkarību izraisošām vielām un uzvedības. Šie pretinieka ieroči var sabojāt un galu galā iznīcināt mūsu spēju atpazīt un atsaukties uz liegajiem Dieva vēstījumiem, kas tiek nodoti ar Svētā Gara spēku.

(Deivids A. Bednārs, „Atklāsmes gars” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2011. g. maijs, 88. lpp.)

Ko es varu darīt, lai vairotu savu spēju saņemt atklāsmi?

Prezidents Dalins H. Oukss no Augstākā prezidija teica:

Virzīšanās uz priekšu kalpojot un strādājot ir būtisks priekšnosacījums, kā kļūt atklāsmes cienīgiem. Studējot Svētos Rakstus, es esmu pamanījis, ka lielāko daļu atklāsmju Dieva bērni saņem tad, kad viņi rīkojas, nevis tad, kad viņi sēž mājās, gaidot, kad Tas Kungs viņiem pateiks, kāds pirmais solis viņiem būtu jāsper. …

Mēs saņemsim Gara pamudinājumus, kad būsim izdarījuši visu, ko varam, kad būsim strādājuši ārā, saulē, nevis sēdējuši ēnā, lūdzot norādījumus par pirmo soli, kas būtu jāsper. Atklāsme tiek saņemta tad, kad Dieva bērni ir kustībā.

Tāpēc mums ir jādara viss, kas ir mūsu spēkos, un pēc tam jāgaida uz Tā Kunga sniegto atklāsmi. Viņam ir pašam Savs noliktais laiks.

(Dallin H. Oaks, „In His Own Time, in His Own Way“, Ensign, 2013. g. aug., 22., 24. lpp.)

Lai saņemtu papildu ieteikumus par to, kā vairot savu spēju sajust Garu un saņemt atklāsmi, apsver iespēju izlasīt grāmatu „Feeling the Spirit” (Paul VanDenBerghe, New Era, 2011. g. okt., 26.–29. lpp.).

Mācību papilduzdevumi

Kā citi ir saņēmuši atklāsmi

Jūs varētu aicināt audzēkņus atrast piemērus Svētajos Rakstos par citiem cilvēkiem, kuri ir saņēmuši atklāsmi (skat., piemēram, 1. Nefija 4:6–18 ; Ēnosa 1:1–18 ; Almas 5:43–47). Palūdziet audzēkņiem uzrakstīt šos piemērus uz tāfeles. Pēc tam viņi varētu izvēlēties vienu piemēru, atrast to Svētajos Rakstos un izstudēt, meklējot atziņas par atklāsmi no Debesu Tēva.

• Salīdzini savu izvēlēto rakstvietu ar Kornēlija un Pētera pieredzēto. Kādas līdzības tu atradi? Kādas atšķirības?