Apustuļu darbu 12:1–19
Cenšoties turpināt Glābēja darbu, apustuļi saskārās ar pretestību. Jēkabs pēc Hēroda pavēles gāja bojā mocekļa nāvē, un Pēteris tika ieslodzīts, bet pēc tam eņģelis viņu atbrīvoja, kas bija atbilde uz Baznīcas locekļu lūgšanām. Šī nodarbība ir paredzēta, lai palīdzētu tev iegūt lielāku paļāvību uz Debesu Tēvu un Viņa atbildēm uz lūgšanām.
Idejas mācību uzdevumiem
Dažādi rezultāti
Padomā, kādos dažādos veidos cilvēki varētu reaģēt šādās situācijās:
Kāds jauns vīrietis daudzus gadus cītīgi lūdzas, lai viņa tēvs tiktu izārstēts no vēža, taču viņa tēvs neatveseļojas.
Kāda jauna sieviete dedzīgi lūdzas, lai viņas māte tiktu izārstēta no vēža, un pēc gadiem ilgas cīņas viņa brīnumainā kārtā atveseļojas.
-
Vai tu vai citi cilvēki ir lūguši ko tādu, uz ko nav saņēmuši cerēto atbildi?
-
Kā tu uz to reaģēji?
-
Kā tas, cik ļoti tu uzticies Debesu Tēvam, ietekmēja tavu atbildes reakciju?
Uzraksti savā studiju dienasgrāmatā, kādus brīnumus vai svētības tu vēlies saņemt. Padomā, kā lielāka uzticēšanās Dievam varētu pozitīvi ietekmēt tavu dzīvi. Studējot meklē patiesos principus un piemērus, kas varētu tev palīdzēt vairot uzticību Debesu Tēvam un Viņa sniegtajām atbildēm.
Baznīcas locekļu vajāšana
Tā kā evaņģēlijs turpināja izplatīties, romiešu pārvaldnieki un jūdu garīgie vadītāji vajāja Baznīcas locekļus un vadītājus. Dažus Baznīcas vadītājus, piemēram, Pēteri un Jāni, Dievs brīnumaini atbrīvoja (skat. Ap. d. 5:17–21), bet citus, piemēram, Stefanu — neatbrīvoja (skat. Ap. d. 7:54–60).
Lasot Ap. d. 12:1–4 , iztēlojies, ka esi Baznīcas loceklis, kurš piedzīvo šos notikumus. Vārdi darīt ļaunu nozīmē apspiest vai kaitēt. 4. pantā rakstītais nozīmē, ka Hērods lika 16 karavīriem apsargāt Pēteri, plānojot viņam vēlāk publiski izpildīt nāvessodu.
-
Kādas izjūtas un jautājumi tev, kā tā laika Baznīcas loceklim, būtu bijuši?
Izlasi Ap. d. 12:5 un uzzini, kā Baznīcas locekļi reaģēja.
-
Kāpēc varēja būt grūti izrādīt ticību, lūdzot par Pēteri?
-
Ko, tavuprāt, Baznīcas locekļi saprata attiecībā uz Debesu Tēvu, kas viņus mudināja to darīt?
Izlasi Ap. d. 12:6–11 un uzzini, kā tika atbildēts uz Baznīcas locekļu lūgšanām.
-
Kādas izjūtas vai domas tev varētu rasties, ja tu būtu bijis liecinieks šai atbildei uz lūgšanu?
-
Kā šāds notikums varētu ietekmēt tavu paļaušanos uz Debesu Tēvu?
-
Kādus patiesus principus par lūgšanu mēs varam mācīties no šī stāsta?
Sirsnīga un dedzīga lūgšana
Viens patiess princips, ko mēs varam mācīties no šī stāsta, ir šāds: mūsu patiesās un dedzīgās lūgšanas ieaicina mūsu un citu cilvēku dzīvēs Dieva brīnumus un svētības.
Brīnumi, kas rodas uzticīgas lūgšanas rezultātā, bieži vien ir mazi un vienkārši, nevis lieli un dramatiski.
Tu varētu noskatīties vispārējās konferences uzrunu „Tādēļ palieciet nomodā visu laiku, Dievu lūgdami” (laika kods no 12:17 līdz 13:07), kas pieejams vietnē ChurchofJesusChrist.org, vai izlasīt tālāk sniegto izteikumu, lai uzzinātu, kāds brīnums pēc lūgšanas notika prezidenta M. Rasela Balarda, Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, dzīvē.
Es no savas pieredzes zinu, kāds spēks ir lūgšanai. Nesen es biju viens pats savā kabinetā. Manai rokai tik tikko bija veikta medicīniska procedūra. Tā bija tumši zila, pietūkusi un sāpēja. Sēžot pie sava rakstāmgalda, es nevarēju koncentrēties uz svarīgiem un būtiskiem jautājumiem, jo šīs sāpes novērsa manu uzmanību.
Es nometos ceļos un lūdzu, lai Tas Kungs palīdzētu man koncentrēties un es varētu paveikt savu darbu. Es piecēlos un atgriezos pie papīru kaudzes, kas stāvēja uz mana rakstāmgalda. Gandrīz uzreiz manā prātā radās skaidrība un spēja koncentrēties, un es varēju pabeigt savas steidzamās lietas.
(M. Rasels Balards, „Tādēļ palieciet nomodā visu laiku, Dievu lūgdami” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2020. g. nov., 79. lpp.)
-
Kā tu vai citi ir pieredzējuši, ka Dievs ir atbildējis uz lūgšanām?
-
Ko šīs pieredzes tev ir mācījušas par Debesu Tēva vēlmēm un jūtām pret tevi un citiem cilvēkiem?
-
Kā šīs pieredzes ir ietekmējušas tavu vēlmi un spēju uzticēties Debesu Tēvam?
Paļaušanās uz Dievu
Izlasi Ap. d. 12:12–17 un uzzini, kā šis stāsts noslēdzas. Paturi prātā, ka Jēkabs, kurš minēts 17. pantā , nav tas pats Jēkabs, kurš minēts 2. pantā .
Dažreiz uz lūgšanām netiek atbildēts tā, kā mēs ceram. Jēkaba mocekļa nāve var būt viens no šādiem piemēriem. Svētie šajā laikā droši vien bija lūguši arī par Jēkabu, taču Hērods viņu tik un tā nogalināja (skat. Ap. d. 12:2).
Pārdomā nodarbības sākumā sniegtos situāciju aprakstus un brīžus savā dzīvē, kad Dievs neatbildēja uz tavām lūgšanām tā, kā tu vēlējies.
-
Kas no tā, ko tu zini par Debesu Tēvu, tev var palīdzēt uzticēties Viņam šādās situācijās?
Prezidents Dalins H. Oukss no Augstākā prezidija mācīja ko tādu, kas var noderēt, ja uz mūsu lūgšanām netiek atbildēts tā, kā mēs vēlamies. Tu varētu noskatīties video angļu valodā „Healing the Sick” (Slimo dziedināšana; laika kods no 15:19 līdz 16:55) vai izlasīt tālāk sniegto izteikumu.
Būdami Dieva bērni, kuri zina par Viņa lielo mīlestību un Viņa pilnīgajām zināšanām attiecībā uz to, kas ir labākais mūsu mūžīgajai labklājībai, mēs Viņam uzticamies. Pirmais evaņģēlija princips ir ticība Tam Kungam, Jēzum Kristum, un ticēt nozīmē paļauties. Es sajutu šo paļāvību runā, ko mans brālēns teica kādas pusaudžu meitenes bērēs, kura bija nomirusi no smagas slimības. Viņš teica vārdus, kas pirmajā brīdī mani pārsteidza, bet tad pamācīja: „Es zinu, ka tā bija Tā Kunga griba, ka viņa nomira. Viņai bija laba medicīniskā aprūpe. Viņa saņēma priesterības svētības. Viņas vārds bija lūgšanu sarakstā templī. Simtiem lūgšanu tika izteiktas par viņas atveseļošanos. Un es zinu, ka šī ģimene ir pietiekami ticīga, lai viņa varētu tikt dziedināta, ja vien tā nebūtu bijusi Tā Kunga griba — vest viņu mājās šajā laikā.” Tādu pašu paļāvību es sajutu vārdos, ko teica kādas citas lieliskas meitenes tēvs, kuras dzīvību pusaudžu gados bija paņēmis vēzis. Viņš teica: „Mūsu ģimenes ticība ir Jēzū Kristū, un tā nav atkarīga no iznākuma.” Es zinu, ka šīs mācības ir patiesas. Mēs darām visu, ko varam, lai dziedinātu mums mīļu cilvēku, un tad, attiecībā uz iznākumu, mēs paļaujamies uz To Kungu.
(Dalins H. Oukss, „Slimo dziedināšana” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2010. g. maijs, 50. lpp.)
-
Ko no prezidenta Ouksa mācītā, tavuprāt, būtu svarīgi atcerēties? Kāpēc?
Pamatojoties uz šodien apgūto, izveido dienasgrāmatā ierakstu, izmantojot vienu vai vairākas no šīm idejām:
1. Kas no tā, ko tu uzzināji par Debesu Tēvu, vairo tavu uzticību Viņam?
2. Ko no tā, ko tu mācījies par lūgšanu, tu vēlētos atcerēties?
3. Apraksti iespaidus, ko tu saņēmi no Svētā Gara par to, kā pilnveidot savas lūgšanas vai kā tu varētu censties vairāk uzticēties Debesu Tēvam.
Komentāri un skaidrojumi
Kas mums būtu jāsaprot, ja šķiet, ka atbildes uz lūgšanu netiek sniegtas?
Elders Ričards G. Skots, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, paskaidroja:
Ja šķiet, ka atbildes uz steidzamu lūgšanu netiek sniegtas, var būt tā, ka mēs nesaprotam dažus patiesos principus par lūgšanu, vai arī mēs neatpazīstam sniegtās atbildes. …
… Viņš uzklausa katru lūgšanu un atbild uz to Savā veidā.
(Richard G. Scott, „Learning to Recognize Answers to Prayer” (Mācīšanās atpazīt atbildes uz lūgšanām), Ensign, 1989. g. nov., 30.–31. lpp.)
Kā manas lūgšanas var svētīt pašreizējos Baznīcas vadītājus?
No Svētajiem Rakstiem mēs mācāmies, ka Augstākais prezidijs tiek atbalstīts „ar uzticību, ticību un baznīcas lūgšanu” (skat. Mācības un Derību 107:22). Kad Tomass S. Monsons (1927–2018) bija Baznīcas prezidents, viņš teica: „Kā esmu minējis iepriekšējās konferencēs, es pateicos jums par jūsu lūgšanām manā labā. Man tās ir nepieciešamas, es tās sajūtu” („Dievs lai ir ar jums, līdz mēs atkal tiksimies” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2012. g. nov., 111. lpp.).
Mācību papilduzdevumi
Pretestības mērķis
Apsveriet iespēju šajā nodarbībā pievērsties pretestības mērķiem un tam, kā pretestība var mūs sagatavot Dieva valstībai (skat. Ap. d. 14:22), palīdzot mums kļūt līdzīgākiem Jēzum Kristum. Pēc tam, kad audzēkņi ir sapratuši, ka gan Pēteris, gan Pāvils, gan Barnaba saskārās ar pretestību, aiciniet viņus sameklēt patiesos principus Ap. d. 14:22 , 2. Nefija 2:11 un Mācības un Derību 122:7–9 . Parādiet arī video angļu valodā „The Prophet Joseph Smith”, kas pieejams vietnē ChurchofJesusChrist.org, laika kods no 3:08 līdz 4:15. Palūdziet audzēkņiem pastāstīt, kāpēc, saskaņā ar video rādīto, rodas pretestība.