Lūkas 1:39–79
Līksmot un slavēt Dievu
Kamēr Marija bija Jēzus gaidībās, viņa apciemoja savu māsīcu Elizabeti un abas kopā slavēja Dieva labestību. Šī nodarbība sniegs studentiem iespēju atpazīt Dieva labestību un slavēt Viņu par to.
Iespējamās mācību aktivitātes
-
Kā tev šķiet, kāpēc mēs pielūgšanas laikā dziedam dziesmas par Debesu Tēvu un Jēzu Kristu?
-
Kura garīgā dziesma vai kurš garīgās dziesmas pants pauž Viņu labestību?
Brīdi apdomā, kādas ir tavas jūtas pret Debesu Tēvu un Jēzu Kristu. Apdomā, kāpēc tev Viņi jāslavē un cik bieži tu jebkādā veidā paud savas jūtas par Viņiem.
Šajā nodarbībā tev būs iespēja rūpīgāk pārdomāt, kāpēc un kā tu varētu slavēt Dievu un līksmot par Jēzus Kristus dzīvi un misiju.
Marija un Elizabete kopīgi līksmo par Dieva labestību
Kamēr Marija bija Jēzus gaidībās, viņa devās pie Elizabetes, savas vecākās māsīcas, kuras grūtniecība arī bija brīnums. Pēc Marijas ierašanās Elizabetes mazulis, kurš vēlāk kļuva par Jāni Kristītāju, „[Elizabetes] miesās ar līksmību sāka lēkt” ( Lūkas 1:44). Tā sākās Marijas un Elizabetes saruna, kurā Marija līksmoja un slavēja Dievu.
Izlasi Lūkas 1:46–55 . Studējot Marijas teikto, nesteidzīgi apdomā atsevišķu vārdu un frāžu nozīmi. Nesteidzīgas pārdomas var veicināt Svētā Gara dāvātas iedvesmas rašanos, lai dziļāk izprastu Svētos Rakstus. Piemēram, tu varētu 48. pantā apstāties pie vārdiem: „kalpone” un „zemums”. Šie vārdi var norādīt uz Marijas pazemību un cieņu pret Dievu. Šī panta vārdi var palīdzēt tev saprast, ka Dievs pazīst un mīl Savus bērnus neatkarīgi no viņu apstākļiem. Ja tas ir noderīgi, tu vari nesaprotamo vārdu nozīmi noskaidrot Svēto Rakstu ceļveža vārdnīcā, kas pieejama vietnē: ChurchofJesusChrist.org.
-
Pie kuriem vārdiem tu apstājies, lai tos apdomātu? Ko tu no tā iemācījies?
-
Par kuriem vārdiem vai frāzēm tev vēl ir jautājumi?
-
Kādas patiesas mācības par Dievu tu vari uziet, lasot Marijas liecību?
Mēs varam kopīgi līksmot par Dieva labestību
Viena no patiesībām, ko varam uzzināt no Marijas pieredzes, ir tā, ka mēs varam līksmot, pārdomājot Dieva ietekmi mūsu dzīvē.
-
Kā tev šķiet, kāpēc Dieva svētību atpazīšana tavā dzīvē var palīdzēt tev izjust prieku?
Elders Deils G. Renlands no Divpadsmit apustuļu kvoruma ir dalījies tajā, kā Dieva labestības atminēšanās ir viņu svētījusi.
Prātojot par mūsu Debesu Tēva un Jēzus Kristus pasniegtajām dāvanām, es esmu iepazinis Viņu bezgalīgo mīlestību un Viņu neaptveramo līdzjūtību pret visiem Debesu Tēva bērniem [skat. 2. Nefija 26:33 ]. Šīs zināšanas ir mainījušas mani, un tās mainīs arī jūs.
(Deils G. Renlands, „Pieminiet Dieva labestību un diženumu”, Ensign vai Liahona, 2020. g. maijs, 44. lpp.)
Veiciet tālāk norādītās darbības, lai atpazītu Debesu Tēva svētības un slavētu Viņu par Viņa labestību.
1. solis:
Apdomā savas atbildes uz šiem jautājumiem:
-
Par kurām Debesu Tēva svētībām tu esi visvairāk pateicīgs(-a)?
-
Ko šīs svētības palīdz tev saprast par Debesu Tēvu un Jēzu Kristu?
-
Kad tu izjuti prieku no Dieva svētības atpazīšanas savā vai savas paziņas dzīvē?
-
Kurš Svēto Rakstu stāsts vai pants rada tevī lielāku vēlmi slavēt Dievu?
2. solis: Izvēlies, kā tu slavēsi Dievu. Lūk, dažas idejas, kuras vari izvēlēties:
-
Uzraksti dzejoli vai dziesmu.
-
Uzzīmē attēlu.
-
Teic pateicības lūgšanu.
-
Dalies savā liecībā ar kādu.
-
Raksti dienasgrāmatu.
-
Sociālajos tīklos dalies savās sajūtās par Dievu.
Tu vari arī pats izdomāt kādu ideju. Kad esi izdarījis izvēli, sāc rīkoties. Ja to nav iespējams darīt tieši tagad, uzraksti detalizētu rīcības plānu. Piemēram, ja izvēlējies teikt pateicības lūgšanu, tu vari pierakstīt, kad un kur tu lūgsi un par ko izteiksi pateicību. Tu vari dalīties savās idejās ar vecākiem vai kādu Baznīcas vadītāju, kas varēs tev atgādināt par plāna izpildīšanu.
Komentāri un skaidrojumi
Lūkas 1:46–55 . Kāpēc Marija slavē To Kungu?
46.–55. pantu Lūkas 1. nodaļā tradicionāli sauc par Marijas dziesmu. Šie slavējumi saista Jēzus Kristus dzimšanu ar svēto Israēla vēsturi. Šie vārdi slavē Tā Kunga žēlastību, vēlreiz svētot un godinot Viņa ļaudis — it īpaši „zemos” ( Lūkas 1:52).
Lūkas 1:53 . Kā Tas Kungs ir „izsalkušo pildījis ar labumiem”?
Elders Džefrijs R. Holands no Divpadsmit apustuļu kvoruma mācīja par Glābēja aicinājumu nākt pie Viņa un gūt piepildījumu:
Šorīt es lūdzos, lai visi izsalkušie un izslāpušie, un reizēm noklīdušie sadzirdētu aicinājumu no Viņa, Dzīvības maizes, Dzīvā ūdens avota, mūsu visu Labā Gana, Dieva Dēla: „Nāciet šurp pie Manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, … tad jūs atradīsit atvieglojumu savām dvēselēm” [ Mateja 11:28–29 ]. Patiesi „izsalkušo Viņš pildījis ar labumiem”, kā liecināja Viņa paša māte Marija [ Lūkas 1:53 ]. Nāciet un mielojieties pie Tā Kunga galda Baznīcā, par kuru liecinu kā par Viņa patieso un dzīvo Baznīcu, kuru vada patiess un dzīvs pravietis.
(Jeffrey R. Holland, “He Hath Filled the Hungry with Good Things,” Ensign, Nov. 1997, 66)
Kas var notikt, kad mēs atminamies Dieva labestību?
Elders Dīns M. Deivīss no Septiņdesmitajiem mācīja par to, kas notiek pēc tam, kad atpazīstam veidus, kā Dievs mūs svēta:
Katru dienu, bet jo īpaši Sabata dienā, mums ir neparasta iespēja piedzīvot debesu brīnumu un bijību un godāt Dievu par Viņa svētīto labestību un milzīgo žēlastību. …
Kad mēs pielūdzam, mūsu sirdis slavas dziesmās vēršas pie mūsu svētītā Dieva no rīta, pusdienā un naktī.
Mēs pastāvīgi nesam svētu upuri un godinām Viņu savos sanāksmju namos, mājās, tempļos un visos savos darbos.
Kad mēs pielūdzam, mēs atveram savu sirdi Jēzus Kristus veiktās Izpirkšanas dziedinošajam spēkam.
Mūsu dzīve kļūst par mūsu pielūgšanas simbolu un izpausmi.
(Dīns M. Deivīss, „Pielūgšanas svētības”, Ensign, vai Liahona, 2016. g. novembris, 94.–95. lpp.)