Mateja 18:11–14

Debesu Tēva un Jēzus Kristus līdzjūtīgā daba

Jēzus Kristus mācīja, ka Viņš un mūsu Debesu Tēvs mīl un rūpējas par ikvienu. Šī nodarbība ir paredzēta, lai tev palīdzētu sajust to, ka Debesu Tēvs un Jēzus Kristus ir līdzjūtīgi un vēlas glābt katru pazudušo dvēseli.

Koncentrējoties uz Glābēja īpašībām un raksturu. Izmantojiet Svētos Rakstus ne tikai, lai mācītu to, ko mācīja Jēzus Kristus, bet arī lai uzsvērtu Viņa dievišķās īpašības un raksturu. Tā darot, Svētais Gars liecinās par Viņu, palīdzot audzēkņiem labāk saprast, kas Viņš ir, un vairos viņu vēlmi kļūt līdzīgākiem Viņam.

Audzēkņu sagatavošanās: Aiciniet audzēkņus ierasties uz nodarbību, gataviem dalīties Svēto Rakstu stāstos, kas apliecina Dieva mīlestību pret tiem, kuri ir garīgi pazuduši.

Iespējamās mācību aktivitātes

Debesu Tēva un Jēzus Kristus daba

Lai palīdzētu audzēkņiem justies droši, godīgi atbildot uz šo jautājumu, jūs varētu viņus aicināt uzrakstīt uz mazas papīra lapiņas izvēlētās atbildes kārtas numuru (nerakstot savu vārdu). Jūs varētu savākt papīra lapiņas un dalīties rezultātos ar klasi.

• Kurš no šiem apgalvojumiem, tavuprāt, vislabāk raksturo to, ko Debesu Tēvs un Jēzus Kristus izjūt pret tiem, kas ir grēkojuši?

1. Piedot grēciniekiem Viņiem sagādā vilšanos, bet Viņi to darīs, ja mēs patiesi nožēlosim savus grēkus.

2. Viņi vēlas, lai mēs nožēlotu savus grēkus un lai Viņi varētu mums piedot, bet Viņi galu galā ir apmierināti ar jebkurām mūsu izvēlēm.

3. Viņi izjūt lielu prieku, piedodot grēciniekiem, kuri nožēlo savus grēkus.

• Kā cilvēka izpratne par Debesu Tēva un Jēzus Kristus raksturu varētu ietekmēt viņa izvēli?

Mācoties šajā stundā, padomā, ko tu apgūsti par Debesu Tēva un Jēzus Kristus raksturu un kā šīs zināšanas var ietekmēt tavu dzīvi.Pēc tam, kad Glābējs bija mācījis saviem mācekļiem, cik nopietns grēks ir aizvainot vai kaitēt Dieva bērniem, Viņš izteica Savu žēlsirdīgo vēlmi glābt „pazudušo” ( Mateja 18:11).

Izlasi Mateja 18:11–14 un sameklē, ko Debesu Tēvs un Jēzus Kristus izjūt pret tiem, kuri ir garīgi pazuduši.

• Kuri šajos pantos izmantotie vārdi vai frāzes tev palīdz labāk saprast Debesu Tēva un Jēzus Kristus raksturu?

• Kā cilvēki garīgi pazūd?

No šiem pantiem mēs varam mācīties šādu patieso mācību: Debesu Tēvs un Jēzus Kristus ir līdzjūtīgi, un Viņi vēlas glābt tos, kuri ir garīgi pazuduši.

Prezidents Dīters F. Uhtdorfs, tolaik Augstākā prezidija loceklis, paskaidroja:

Gadsimtu gaitā šī līdzība [par pazudušo avi] tradicionāli tika interpretēta kā aicinājums rīkoties — atgūt pazudušās avis un sniegties pretim tiem, kas ir pazuduši. Kaut arī tas ir atbilstoši un labi, es prātoju, vai tajā nav kas vairāk.

Vai ir iespējams, ka Jēzus pirmais un svarīgākais mērķis, daloties šajā līdzībā, bija mācīt par Labā Gana darbu?

Vai ir iespējams, ka šādi Viņš liecināja par Dieva mīlestību pret Saviem nepaklausīgajiem bērniem? …

Nav svarīgi, kā jūs nomaldījāties, — jūsu slikto izvēļu vai apstākļu dēļ, ko nespējāt ietekmēt. …

Tāpēc ka Viņš jūs mīl, Viņš jūs atradīs. Viņš jūs priekpilni cels Sev uz pleciem. Un, kad Viņš jūs atvedīs mājās, Viņš visiem teiks: „Priecājieties ar mani, jo es savu pazudušo avi esmu atradis” [ Lūkas 15:6 ].

(Dīters F. Uhtdorfs, „Viņš jūs cels Sev uz pleciem un vedīs jūs mājās” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2016. g. maijs, 102. lpp.)

• Kāpēc, tavuprāt, Jēzus Kristus vēlas, lai mēs zinātu, cik Viņš un mūsu Debesu Tēvs ir līdzjūtīgi?

• Kā izpratne par Viņu līdzjūtīgo dabu tev var šobrīd palīdzēt tavas dzīves apstākļos?

Pierādījumi Debesu Tēva un Jēzus Kristus līdzjūtībai

Jūs varat dažādos veidos palīdzēt audzēkņiem saskatīt pierādījumus tam, cik žēlsirdīgs un piedodošs ir Dievs. Izvēlieties audzēkņiem visatbilstošākās metodes. Tālāk ir sniegtas dažas idejas, kas varētu būt noderīgas.

Viens veids, kā mēs varam stiprināt savu liecību par evaņģēlija principiem, ir meklēt piemērus no dzīves, kas parāda to patiesumu. Ja tu pamani pierādījumus evaņģēlija principiem citu dzīvēs, Svētais Gars tev var palīdzēt sajust cerību un pārliecību par to, ka šie principi svētīs arī tavu dzīvi. Tālāk sniegtie ieteikumi var tev palīdzēt saskatīt dzīves situācijās šīs patiesības piemērus: Debesu Tēvs un Jēzus Kristus ir līdzjūtīgi, un Viņi vēlas glābt tos, kuri ir garīgi pazuduši.

Tālāk jūs varētu aicināt audzēkņus strādāt nelielās grupās. Kad audzēkņi būs izpētījuši Svētos Rakstus, viens audzēknis no katras grupas uz tāfeles varētu uzrakstīt atrastos piemērus. Ja audzēkņi piedalījās audzēkņu sagatavošanās aktivitātē, viņus varētu uzaicināt izmantot dažus no Svētajiem Rakstiem, ko viņi atraduši šīs aktivitātes ietvaros.

Sameklē Svētajos Rakstos stāstus, kas parāda, cik piedodošs un līdzjūtīgs ir Debesu Tēvs un Jēzus Kristus. Ja tev nepieciešama palīdzība, tu varētu izpētīt vienu vai abus Svēto Rakstu stāstus no Jāņa 8:1–11 ; Almas 36:6–21 .

Izvēlieties dažus piemērus, ko audzēkņi uzrakstīja uz tāfeles, un apspriediet tos kopīgi klasē. Palīdziet audzēkņiem saredzēt: tāpat kā senatnē Dievs izrādīja žēlsirdību cilvēkiem, Viņš parādīs žēlsirdību arī mums.

Pēc tam, parādot kādu no šiem video, māciet padziļināti par Debesu Tēva un Jēzus Kristus žēlsirdīgo dabu.

Vari arī noskatīties vienu vai šos abus video angļu valodā: „The Savior Wants to Forgive” (Glābējs vēlas piedot) (5:50) un „Principles of Peace: Repentance #PrinceofPeace” (Miera principi: grēku nožēla #PrinceofPeace) (2:57), kas atrodas vietnē ChurchofJesusChrist.org. Šajos videoklipos ir parādīti piemēri tam, kā Jēzus Kristus sniedz līdzjūtību un piedošanu tiem, kas mūsdienās ir garīgi pazuduši.

The Savior Wants to Forgive

A former addict and repeat convict shares his experiences with the Savior’s ability and willingness to forgive him again and again, even when he felt undeserving.

Principles of Peace: Repentance #PrinceofPeace

Thanks to the sacrifice of Jesus Christ, we all have the ability to repent—to be free from the guilt and burden of our past sins. Learn how Melody put her past behind her with Jesus’s help and was able to find peace in her new life. 

• Ko, tavuprāt, Tas Kungs vēlas, lai tu mācītos no saviem izvēlētajiem piemēriem?

• Kādā veidā tu esi pamanījis, ka Glābējs izrāda līdzjūtību un meklē pazudušos?

Ja tu meklēsi evaņģēlija principu piemērus savā un tev pazīstamo cilvēku dzīvē, tu īpaši spēcīgi izjutīsi, ka tie ir patiesi.

Ja jūs aicināt studentus dalīties ar šo informāciju klases priekšā, mudiniet viņus neizpaust cilvēku vārdus vai pārāk personisku informāciju.

Neizpaužot personīgo informāciju vai cilvēku vārdus, raksturo kādu pazīstamu cilvēku, kura dzīve ir pierādījums tam, ka Debesu Tēvs un Jēzus Kristus ir līdzjūtīgi un meklē tos, kuri mūsdienās ir pazuduši.Padomā, kā šie piemēri palīdz stiprināt tavu liecību par Debesu Tēva un Jēzus Kristus līdzjūtīgo dabu. Padomā, kāpēc tev ir svarīgi to par Viņiem zināt.

Komentāri un skaidrojumi

Ko simbolizē nomaldījusies avs Mateja 18:12–13 ?

Jesaja paskaidroja: „Mēs visi maldījāmies kā avis, ikviens raudzījās tikai uz savu ceļu” ( Jesajas 53:6 ; pievienots uzsvars). Tāpēc šī nomaldījusies avs, kas Labajam Ganam jāizglābj, — tie esam katrs no mums.

Ko Debesu Tēvs jūt pret tiem, kas cenšas Viņam sekot, bet kuri paklūp atkal un atkal?

Prezidents Dīters F. Uhtdorfs, bijušais Augstākā prezidija loceklis, palīdzēja atbildēt uz šo jautājumu. Vari noskatīties video „Četri tituli” no 03:07 līdz 04:49 minūtei. Video ir pieejams vietnē: ChurchofJesusChrist.org.

Four Titles

I would like to suggest four titles … that may help us recognize our individual roles in God’s eternal plan and our potential as priesthood holders.

//media.ldscdn.org/webvtt/general-conference/april-2013-general-conference/2013-04-3040-president-dieter-f-uchtdorf-en.vtt

Mēs visi esam redzējuši, kā mazulis mācās staigāt. Viņš sper mazu soli, grīļojas un krīt. Vai mēs norājam viņu par šādu mēģinājumu? Protams, nē. Kurš tēvs sodītu savu mazo bērnu, kas mācās staigāt, par to, ka viņš paklūp? Mēs iedrošinām, aplaudējam un paslavējam, jo ar katru mazo soli bērns kļūst līdzīgāks saviem vecākiem.

Brāļi, salīdzinot ar Dieva pilnību, mēs, mirstīgie, esam tik tikko labāki par neveikliem, nedrošiem mazuļiem. Taču mūsu mīlošais Debesu Tēvs vēlas, lai mēs kļūtu līdzīgāki Viņam, un, dārgie brāļi, tam jābūt arī mūsu mūžīgajam mērķim. Dievs saprot, ka mēs nevaram sasniegt šādu stāvokli vienā mirklī, bet tikai sperot vienu soli pēc otra.

Es neticu tādam Dievam, kurš uzstāda noteikumus un baušļus un tikai gaida, kad mēs cietīsim neveiksmi, lai Viņš varētu mūs sodīt. Es ticu mīlošam un gādīgam Debesu Tēvam, kurš priecājas par katru mūsu centienu kļūt līdzīgākiem Viņam. Pat tad, kad mēs paklūpam, Viņš mudina mūs nezaudēt drosmi — nekad nepadoties un neizvairīties no saviem kalpošanas pienākumiem —, bet gan būt drosmīgiem, ticīgiem un turpināt censties.

(Dīters F. Uhtdorfs, „Četri tituli” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2013. g. maijs, 58. lpp.)

Tā kā Dievs ir tik mīlošs, vai mums tiešām ir jācenšas ievērot Viņa baušļus, lai saņemtu glābšanu?

Prezidents Dalins H. Oukss no Augstākā prezidija mācīja:

Daži, šķiet, augstu vērtē Dieva mīlestību, jo cer, ka Viņa mīlestība ir tik liela un beznosacījumu, ka tā žēlsirdīgi atbrīvos viņus no paklausības Viņa likumiem. …

Ja cilvēks izprot Jēzus mācības, viņš vai viņa nevar pamatoti nonākt pie secinājuma, ka mūsu mīlošais Debesu Tēvs vai Viņa dievišķais Dēls uzskata, ka Viņu mīlestība ir spēcīgāka par Viņu baušļiem. …

Jēzus mācīja: „Ne ikkatrs, kas uz Mani saka: Kungs! Kungs! — ieies Debesu valstībā, bet tas, kas dara Mana Debesu Tēva prātu” ( Mateja 7:21).

(Dalins H. Oukss, „Love and Law”, Ensign vai Liahona, 2009. g. nov., 26., 28. lpp.)

Papildu mācību aktivitāte

Mateja 18:1 . „Kas gan ir lielākais Debesu valstībā?”

Uzrakstiet uz tāfeles iepriekš minēto jautājumu un aiciniet audzēkņus izdomāt vairākas atbildes uz šo jautājumu. Pēc tam aiciniet viņus iztēloties, ko Glābējs darīja Mateja 18:2 , pirms Viņš skaļi atbildēja uz šo jautājumu. Pajautājiet audzēkņiem, ko viņi varētu mācīties no Glābēja vārdos nepaustās atbildes uz šo jautājumu.

Aiciniet audzēkņus izlasīt Mateja 18:3–4 un pārrunāt bērniem raksturīgās īpašības. Kas no saskatītā bērnos mums bieži atgādina Jēzu Kristu? Kā, kļūstot līdzīgāki bērnam, mēs labāk sagatavojamies ienākt Debesu valstībā? Jūs varētu aicināt audzēkņus sasaistīt Mateja 18:1–4 ar Mosijas 3:19 un pārrunāt, kā šis pants padziļina viņu izpratni.

Aiciniet viņus lūgt un strādāt pie tā, lai izkoptu Kristum līdzīgu īpašību, ko viņi pamanījuši šajā piemērā ar bērniem.