Vai pestīšanas iecere attiecas arī uz homoseksuāļiem?

Dievam ir iecere jūsu laimei

Dieva iecere ir nevainojama, pat ja mūsu pašreizējā izpratne par to tāda nav. Caur Jēzus Kristus īstenoto Izpirkšanu mēs varam gūt cerību un dziedināšanu, neskatoties uz daudzajām dzīves grūtībām.

Dievam ir iecere mūsu laimei. Viņš mūs sūtīja uz Zemes, lai mēs mācītos no saviem apstākļiem. Viņš sūtīja mūs šurp, lai mēs izdarītu izvēles.

Pirms mēs piedzimām, mēs dzīvojām kopā ar Dievu. Mēs Viņu pazinām, un Viņš pazīst mūs. Viņš zina mūsu stiprās un vājās puses, mūsu sapņus un bailes. Laicīgā dzīve ir mūsu personīgais ceļš uz to, lai mēs atkal iepazītu Dievu. Viņš zina, cik liels potenciāls ir katram no mums un par ko mēs varam kļūt. Dievs mūs mīl vairāk par visu (skat. 2. Nefija 2:25).

Lai arī mēs esam aizmirsuši laiku, ko pavadījām kopā ar Dievu, Viņš nav mūs aizmirsis. Viņš aicina praviešus, lai viņi mums atgādinātu, kāpēc mēs esam šeit un kā mēs varam kļūt tādi, kā Viņš (skat. Lūkas 11:49).

Mēs šeit atrodamies ar gudru nolūku. Dievs ir mūs sūtījis šajā laikā un uz šo vietu. Viņš zināja, ar kādām grūtībām mēs saskarsimies un kādas izvēles mums būs jāveic. Dievs nepiespiedīs nevienu no Saviem bērniem pakļauties Viņa likumiem. Viņš vēlas, lai mēs, neatkarīgi no mūsu apstākļiem, to izvēlētos paši, mācoties no savas pieredzes un kļūstot tādi, kā Viņš. Tomēr Dievs nespiedīs mūs Viņam paklausīt. (Skat. 2. Nefija 2:16.)

Būdami Jēzus Kristus sekotāji, mēs varam ieklausīties Garā un staigāt Kristus gaismā. Mēs varam atšķirt pareizo no nepareizā, par spīti fiziskajām vēlmēm un kārdinājumiem, kas ir pretstatā patiesiem principiem. Un, izvēloties pareizo, mēs kļūstam stiprāki. Reizēm var šķist, ka mēs ar sevi karojam, taču pretestības pārvarēšana ir daļa no ieceres, kā padarīt mūs stiprākus. Pretestība nav patīkama, bet tā ir nepieciešama.

„Jo ir vajadzīgs, lai būtu pretstats visās lietās. Ja ne tā, … tad nevarētu notikt ne taisnīgums, ne ļaundarība; ne svētums, ne bēdas; ne labais, ne sliktais” (2. Nefija 2:11).

Kad mēs grēkojam — un to darām mēs visi, — mēs varam nožēlot grēkus. Grēku nožēlošanas process palīdz attīrīt mūsu dvēseli un ļauj mums tuvoties Dievam. Grēku nožēlošana nav sods. Tā ir dāvana, ko mūsu Glābējs, Jēzus Kristus, mums sagādāja Ģetzemanē un Golgātā.

„Bet Viņš bija ievainots mūsu pārkāpumu dēļ, Viņš bija satriekts mūsu nekrietnību dēļ; sods bija uzlikts Viņam mūsu miera labad; un ar Viņa brūcēm mēs esam dziedināti” (Jesajas 53:5).

Mūsu Glābēja upuris, ko mēs saucam par Jēzus Kristus īstenoto Izpirkšanu, ir kas vairāk par mūsu grēku samaksu. Mēs varam vērsties pie Glābēja, lai sadziedētu sirdis, stiprinātu garus un rastu mieru. Mēs varam nolikt mūsu nastas pie Viņa kājām, un Viņš tās pacels. Viņš ir mūsu Pestītājs. Viņš mūs pazīst.

„Un Viņš uzņemsies viņu vājības, lai Viņš varētu tikt piepildīts ar žēlastību miesā, lai Viņš varētu zināt miesā, kā palīdzēt Saviem ļaudīm viņu vājībās” (Almas 7:12).