Homoseksuālas tieksmes
Kas man būtu jādara, ja es jūtos nomākts, noraizējies vai man ir pašnāvnieciskas domas?


„Kas man būtu jādara, ja es jūtos nomākts, noraizējies vai man ir pašnāvnieciskas domas?” Homoseksuālas tieksmes: personīgi jautājumi (2020)

„Kas man būtu jādara, ja es jūtos nomākts, noraizējies vai man ir pašnāvnieciskas domas?” Homoseksuālas tieksmes: personīgi jautājumi

Kas man būtu jādara, ja es jūtos nomākts, noraizējies vai man ir pašnāvnieciskas domas?

Krīzes palīdzības dienests

Dodieties uz Baznīcas mājaslapas sadaļu „In Crisis? Talk Now.”, lai iegūtu papildu informāciju par to, kā novērst pašnāvības mēģinājumu, un saprastu, kur vērsties pēc palīdzības šādā situācijā.

Depresija un pašnāvība

Cilvēkiem, kuri izjūt homoseksuālas tieksmes vai uzskata sevi par homoseksuāliem, var būt lielāks depresijas vai pašnāvības risks. Cilvēkiem, kuri ir nomākti vai kuri apsver iespēju izdarīt pašnāvību, ir jāzina, ka viņi ir mīlēti, un viņus vajadzētu nosūtīt pie kompetenta garīgās veselības speciālista. Papildu materiālus par pašnāvības tēmu, piemēram, Thoughts of Suicide var atrast Baznīcas mājaslapā ChurchofJesusChrist.org sadaļā „Life Help and Self-Reliance” vai Evaņģēlija bibliotēkas lietotnē.

Šīs sajūtas ir īstas

Depresijas sajūta ir reāla, un tā var ļoti nomākt un novājināt. Bieži vien profesionālas konsultācijas un medicīniskā aprūpe var palīdzēt cilvēkiem tikt galā ar depresiju. Kad depresīvās sajūtas noved pie pašnāvnieciskām domām, ir svarīgi, lai būtu kāds, ar ko parunāt. Cilvēki, kuriem ir pašnāvnieciskas domas, pieredz lielas fiziskas, garīgas vai emocionālas sāpes; bieži ir izolēti; un viņiem var šķist, ka viņiem nav cerības uz nākotni. Viņiem var šķist, ka nav cita veida, kā izbeigt šīs ārkārtīgās mokas, kā vien atņemt sev dzīvību. Šādi cilvēki bieži vien apdomā, apsver un vēlreiz pārdomā pašnāvību, pirms veic jebkādu tās mēģinājumu. Šajā pārdomu periodā iejaukšanās var izglābt dzīvību.

Pašnāvības novēršana sākas ar brīdinājuma zīmju atpazīšanu. Lai aplūkotu sarakstu ar šiem brīdinājuma signāliem, lūdzu, apmeklējiet vietni Palīdzība draugam, kurš domā par pašnāvību (https://www.lu.lv/studijas/studentu-sadzive/psihologa-atbalsts/ieteikumi-studijas/personibas-resursi-un-riski/palidziba-draugam-kurs-doma-par-pasnavibu/).

Parunājiet ar kādu, kuram jūs uzticaties

Ja jums šķiet, ka pastāv risks, ka kāds izdarīs pašnāvību, labākais, ko jūs varat darīt, ir parunāt ar viņu par to. Tas var šķist neveikli vai pārdroši, taču cilvēkiem, kas cieš no depresijas, bieži vien ļoti nepieciešams kāds, ar ko parunāties, kāds, kas viņiem palīdzētu saprast domas un sajūtas. Šīs sarunas var būt grūtas, taču tās ir būtiskas, lai mazinātu izolētības un bezcerības sajūtu, kas var izraisīt pašnāvību. Ja jums šķiet, ka pastāv risks, ka kāds cilvēks mēģinās izdarīt pašnāvību tuvākajā laikā, zvaniet uz krīžu un konsultāciju centra „Skalbes” tālruni +371 67222922 (LMT) vai 371 27722292 (BITE).

Galvenais ir izrādīt līdzjūtību

Elders Džefrijs R. Holands par depresijas problēmu izsakās ļoti līdzjūtīgi:

„Mani brāļi un māsas, lai vai kādas būtu jūsu grūtības — garīgas, emocionālas, fiziskas vai cita rakstura —, neatsakieties no šīs vērtīgās dzīves, cenšoties to izbeigt! Paļaujieties uz Dievu. Tverieties pie Viņa mīlestības. Atcerieties, ka kādudien jūs gaida spoža rītausma, kas kliedēs visas laicīgās dzīves ēnas. Kaut arī var gadīties tādi brīži, kad, psalmista vārdiem runājot, mēs jūtamies „kā sadauzīts trauks”, mēs nedrīkstam aizmirst, ka šis trauks ir dievišķa podnieka rokās” („Kā sadauzīts trauks”, vispārējās konferences runa, Liahona, 2013. g. nov., 42. lpp.).

Drukāt