Svētie Raksti
Mācība un Derības 29


29. nodaļa

Atklāsme, dota caur pravieti Džozefu Smitu sešu elderu klātbūtnē Feijetā, Ņujorkas štatā, 1830. gada septembrī. Šī atklāsme tika dota dažas dienas pirms konferences, kas sākās 1830. gada 26. septembrī.

1–8, Kristus sapulcina Savus izraudzītos; 9–11, Viņa atnākšana ieies Tūkstošgadē; 12–13, Divpadsmit tiesās visu Israēlu; 14–21, Zīmes, sērgas un posts ievadīs Otro Atnākšanu; 22–28, Pēdējā augšāmcelšanās un galīgā tiesa būs pēc Tūkstošgades; 29–35, Visas lietas ir garīgas Tam Kungam; 36–39, Velns un viņa pulki tika padzīti no debesīm kārdināt cilvēku; 40–45, Krišana un Izpirkšana atnes glābšanu; 46–50, Mazi bērni ir atpestīti caur Izpirkšanu.

1 Klausieties Jēzus Kristus, jūsu Pestītāja, Diženā Es Esmu, balsi, kura žēlastības roka ir izpirkusi jūsu grēkus;

2 kurš sapulcinās Savus ļaudis tāpat kā vista sapulcina kopā savus cālīšus apakš saviem spārniem, patiesi tik daudzus, cik uzklausīs Manu balsi un pazemosies Manā priekšā, un piesauks Mani varenā lūgšanā.

3 Lūk, patiesi, patiesi Es saku jums, ka tagad jūsu grēki ir jums piedoti, tādēļ jūs saņemat šīs lietas, bet atcerieties vairs negrēkot, lai briesmas nenāktu pār jums.

4 Patiesi Es saku jums, ka jūs esat izraudzīti no pasaules sludināt Manu evaņģēliju ar prieka skaņu, kā ar bazūnes balsi.

5 Priecājieties savā sirdī un līksmojieties, jo Es esmu jūsu vidū un esmu jūsu aizstāvis Tēva priekšā; un tā ir Viņa labā griba dot jums valstību.

6 Un, kā ir rakstīts: Visu, ko jūs ticībā lūgsit, būdami vienoti lūgšanā, saskaņā ar Manu pavēli, jūs saņemsit.

7 Un jūs esat aicināti īstenot Manu izredzēto sapulcināšanu; jo Mani izredzētie klausās Manu balsi un nenocietina savas sirdis;

8 tādēļ no Tēva ir nācis lēmums, ka viņiem ir jātiek sapulcinātiem vienā vietā uz šīs zemes virsas, lai sagatavotu viņu sirdis un būtu sagatavoti visās lietās uz to dienu, kad bēdas un posts tiks sūtīts ļaunajiem.

9 Jo tā stunda ir tuvu un tā diena drīz būs klāt, kad zeme būs nobriedusi; un visi lepnie un tie, kas dara ļaundarības, būs kā rugāji; un Es tos sadedzināšu, saka Pulku Kungs, tā ka ļaundarības vairs nebūs uz zemes;

10 jo tā stunda ir tuvu, un tam, kas tika Manu apustuļu runāts, ir jātiek piepildītam; jo kā viņi teica, tā tam ir jānotiek;

11 jo Es atklāšu Sevi no debesīm ar spēku un lielu godību, ar visiem debesu pulkiem, un dzīvošu taisnībā ar cilvēkiem uz zemes tūkstoš gadus, un ļaunie nepastāvēs.

12 Un vēl, patiesi, patiesi Es saku jums, un tas iznācis kā stingrs lēmums pēc Tēva gribas, ka Mani apustuļi, tie Divpadsmit, kas bija ar Mani Manā kalpošanā Jeruzālemē, stāvēs pie Manas labās rokas Manas atnākšanas dienā uguns stabā, būdami ietērpti taisnības apmetņos, ar kroņiem uz savām galvām, godībā, tāpat kā Es esmu, lai tiesātu visu Israēla namu, patiesi tos, kas Mani ir mīlējuši un turējuši Manas pavēles, un nevienu citu.

13 Jo bazūne skanēs gan ilgi, gan skaļi, tāpat kā Sinaja kalnā, un visa zeme trīcēs, un viņi iznāks—jā, patiesi—mirušie, kas nomira Manī, lai saņemtu taisnības kroni un tiktu ietērpti, tāpat kā Es esmu, lai būtu ar Mani, lai mēs būtu vienoti.

14 Bet, lūk, Es saku jums, ka pirms šī lielā diena nāks, saule aptumšosies un mēness pārvērtīsies asinīs, un zvaigznes kritīs no debesīm, un būs lielākas zīmes debesīs augšā un uz zemes apakšā;

15 un būs raudāšana un gaudošana starp cilvēku pūļiem;

16 un tiks stipra krusa sūtīta, lai iznīcinātu labību uz zemes.

17 Un notiks, dēļ pasaules ļaundarības, ka Es atriebšos bezdievīgajiem, jo tie nenožēlos grēkus; jo Mana sašutuma kauss ir pilns; jo lūk, Manas asinis tos neattīrīs, ja viņi Manī neklausīsies.

18 Tādēļ Es, Dievs Tas Kungs, sūtīšu kukaiņus uz zemes virsas, kas sagrābs tās iedzīvotājus un ēdīs viņu miesu, un liks kāpuriem rasties viņos;

19 un viņu mēles tiks apturētas, lai viņi nerunātu pret Mani; un viņu miesa atkritīs no viņu kauliem, un viņu acis no viņu dobumiem;

20 un notiks, ka meža zvēri un putni gaisā tos aprīs.

21 Un lielā un nešķīstā baznīca, kas ir visas zemes netikle, tiks nogāzta ar iznīcinošu uguni, atbilstoši tam, kā tas tika runāts ar pravieša Ecēhiēla muti, kurš runāja par šīm lietām, kas vēl nav notikušas, bet noteikti notiks, kā Es dzīvoju, jo negantībai nebūs valdīt.

22 Un vēl, patiesi, patiesi Es saku jums, ka tad, kad tūkstoš gadi būs beigušies un cilvēki atkal sāks noliegt savu Dievu, Es saudzēšu zemi, bet tikai neilgu laiku;

23 un nāks gals, un debesis un zeme tiks aprītas un pazudīs, un būs jaunas debesis un jauna zeme.

24 Jo visam vecajam ir jāpaiet, un visam jākļūst jaunam, pat debesīm un zemei, un visam, kas ir uz tām—cilvēkiem un zvēriem, putniem gaisā un zivīm jūrā;

25 un neviens mats, neviens puteklītis nezudīs, jo tas ir Manu roku darbs.

26 Bet, lūk, patiesi Es saku jums, pirms zeme zudīs, Mihaēls, Mans erceņģelis, pūtīs savu bazūni, un tad visi mirušie pamodīsies, jo viņu kapi tiks atvērti, un viņi iznāks laukā—jā, patiesi visi.

27 Un visi taisnīgie tiks sapulcināti pie Manas labās rokas mūžīgajai dzīvei; un bezdievīgos pie Manas kreisās rokas Es kaunēšos atzīt par savējiem Tēva priekšā;

28 tādēļ Es teikšu tiem: Eita nost no manis, jūs nolādētie, mūžīgajā ugunī, kas sataisīta velnam un viņa eņģeļiem.

29 Un tagad, lūk, Es saku jums, nekad nevienu reizi Es neesmu darījis zināmu ar Savu paša muti, ka viņi atgriezīsies, jo, kur Es esmu, viņi nevar nākt, jo viņiem nav spēka.

30 Bet atcerieties, ka visi Mani sodi nav doti cilvēkiem; un kā vārdi ir nākuši no Manas mutes, patiesi tā tie tiks piepildīti, ka pirmie būs pēdējie un pēdējie būs pirmie visās lietās, ko Es esmu radījis ar Mana spēka vārdu, kas ir Mana Gara spēks.

31 Jo ar Sava Gara spēku Es tās radīju; jā, visas lietas, gan garīgi, gan laicīgi—

32 vispirms garīgi, pēc tam laicīgi, kas ir Mana darba sākums; un tad, vispirms laicīgi, un pēc tam garīgi, kas ir Mana darba beigas—

33 sacīdams jums, lai jūs varētu dabiski saprast; bet Man pašam Maniem darbiem nav nedz gala, nedz sākuma; bet tas ir dots jums, lai jūs varētu saprast, tāpēc, ka jūs to jautājāt Man un esat saskaņā.

34 Tādēļ patiesi Es saku jums, ka visas lietas Man ir garīgas, un nekad Es neesmu devis jums likumu, kurš būtu bijis laicīgs—nedz kādam cilvēkam, nedz cilvēku bērniem, nedz Ādamam, jūsu tēvam, kuru Es radīju.

35 Lūk, Es devu viņam, lai viņš rīkotos pats, un Es devu viņam pavēles, bet nevienu laicīgu pavēli Es viņam nedevu, jo Manas pavēles ir garīgas; tās nav nedz dabiskas, nedz laicīgas, nedz miesiskas, nedz jutekliskas.

36 Un notika, ka Ādams, būdams velna kārdināts,—jo lūk, velns bija pirms Ādama, jo viņš sacēlās pret Mani, sacīdams: Dod man Savu godu,—kas ir Mans spēks; un arī trešo daļu no debesu pulkiem novērsa viņš no Manis dēļ viņu rīcības brīvības;

37 un viņi tika nogāzti lejā, un tā radās velns un viņa eņģeļi;

38 un lūk, vieta ir sagatavota tiem no sākuma, šī vieta ir elle.

39 Un ir nepieciešams, lai velns varētu kārdināt cilvēku bērnus, vai arī viņi nevarēs rīkoties paši; jo, ja viņiem nekad nebūs bijis rūgtuma, viņi nevarēs zināt, kas ir salds,—

40 tādēļ notika, ka velns kārdināja Ādamu, un viņš baudīja aizliegto augli un pārkāpa pavēli, ar ko viņš tika pakļauts velna gribai, tāpēc ka viņš ļāvās kārdinājumam.

41 Tādēļ Es, Dievs Tas Kungs, liku, lai viņš tiktu izdzīts no Ēdenes dārza, no Manas klātbūtnes, dēļ viņa pārkāpuma, ar ko viņš kļuva garīgi miris, kas ir pirmā nāve, tieši tā pati nāve, kas ir pēdējā nāve, kas ir garīga, kas tiks pasludināta bezdievīgajiem, kad Es teikšu: Eita prom, jūs nolādētie.

42 Bet, lūk, Es saku jums, ka Es, Dievs Tas Kungs, devu Ādamam un viņa pēcnācējiem, ka viņi nemirs laicīgajā nāvē, kamēr Es, Dievs Tas Kungs, nebūšu sūtījis eņģeļus sludināt tiem grēku nožēlošanu un pestīšanu caur ticību Mana Vienpiedzimušā Dēla Vārdam.

43 Un tā Es, Dievs Tas Kungs, nozīmēju cilvēkam viņa pārbaudes dienas, lai ar savu dabisko nāvi viņš tiktu uzcelts nemirstībā mūžīgajai dzīvei, tieši tik daudzi, cik ticēs;

44 un tie, kas neticēs—mūžīgajai sodībai; jo viņi nevar tikt atpestīti no viņu garīgās krišanas, tāpēc ka viņi nenožēlo grēkus;

45 jo viņi drīzāk mīl tumsību nekā gaismu, un viņu darbi ir ļauni, un viņi saņems savas algas no tā, kuru izvēlējušies paklausīt.

46 Bet lūk, Es saku jums, ka mazi bērni ir atpestīti kopš pasaules radīšanas caur Manu Vienpiedzimušo;

47 tādēļ viņi nevar grēkot, jo Sātanam nav dota vara kārdināt mazus bērnus, līdz tie kļūst atbildīgi Manā priekšā;

48 jo tiem tiek dots patiesi tā, kā Es gribu, saskaņā ar Mana paša labpatiku, lai lielas lietas tiktu pieprasītas no viņu tēvu rokas.

49 Un vēl, Es saku jums, kuram, kam ir zināšanas, Es neesmu pavēlējis nožēlot grēkus?

50 Un tas, kam nav saprašanas, tas paliek Manī, rīkoties atbilstoši tam, kas ir rakstīts. Un tagad Es nesludinu jums vairāk šajā reizē. Āmen.