56. nodaļa
Atklāsme, dota caur pravieti Džozefu Smitu Kērtlandē, Ohaio štatā, 1831. gada 15. jūnijā. Šajā atklāsmē Ezra Teirs tiek norāts par nepaklausību iepriekšējai atklāsmei („pavēlei”, kas minēta 8. pantā), ko Džozefs Smits bija viņam saņēmis un kurā Teiram bija doti norādījumi par viņa pienākumiem Frederika G. Viljamsa saimniecībā, kur viņš dzīvoja. Tālāk dotajā atklāsmē arī ir atsaukts Teira aicinājums—doties uz Misūri ar Tomasu B. Māršu (skat. 52:22).
1–2, Svētajiem ir jāuzņemas savs krusts un jāseko Tam Kungam, lai iegūtu glābšanu; 3–13, Tas Kungs pavēl un atsauc, un nepaklausīgie tiek padzīti; 14–17, Ak vai bagātajiem, kas nepalīdzēs nabagiem, un ak vai nabagiem, kuru sirdis nav salauztas; 18–20, Svētīti ir nabagie, kas ir šķīsti sirdī, jo viņi iemantos zemi.
1 Klausieties, ak jūs, ļaudis, kas uzņēmušies Manu Vārdu, saka Tas Kungs, jūsu Dievs; jo lūk, Manas dusmas ir iedegušās pret dumpīgajiem, un viņi iepazīs Manu roku un Manu sašutumu piemeklēšanas un niknuma dienā pār tautām.
2 Un tas, kas neuzņemsies savu krustu un nesekos Man, un neturēs Manus baušļus, tas netiks izglābts.
3 Lūk, Es, Tas Kungs, pavēlu, un tas, kas nepaklausīs, tiks padzīts Manis noliktajā laikā, pēc tam kad Es esmu pavēlējis, un pavēle tiek pārkāpta.
4 Tādēļ Es, Tas Kungs, pavēlu un atsaucu, kā Man šķiet labi; un par visu to atbildēs dumpīgo galvas, saka Tas Kungs.
5 Tādēļ Es atsaucu pavēli, kas tika dota Maniem kalpiem Tomasam B. Māršam un Ezram Teiram, un dodu jaunu pavēli Savam kalpam Tomasam, lai viņš steidzīgi dotos ceļā uz Misūri zemi un Mans kalps Sela Dž. Grifins arī ietu tam līdzi.
6 Jo lūk, Es atsaucu pavēli, kas tika dota Maniem kalpiem Sīlam J. Grifinam un Ņūelam Naitam, kā sekas Manu ļaužu, kuri ir Tompsonā, stūrgalvībai un tam, ka viņi sacēlās.
7 Tādēļ lai Mans kalps Ņūels Naits paliek ar viņiem, un cik daudzi gribēs iet, lai iet, kas ir nožēlas pilni Manā priekšā, un tiek viņa aizvesti uz to zemi, ko Es esmu noteicis.
8 Un vēl, patiesi Es saku jums, ka Manam kalpam Ezram Teiram ir jānožēlo savs lepnums un sava savtība un jāpaklausa tām iepriekšējām pavēlēm, kuras Es esmu devis attiecībā uz to vietu, kur viņš dzīvo.
9 Un ja viņš to darīs, tā ka netiks veikta zemes dalīšana, viņš vēl joprojām būs nozīmēts doties uz Misūri zemi;
10 savādāk viņš saņems to naudu, ko viņš ir samaksājis, un viņam būs jāpamet šī vieta, un viņš tiks padzīts no Manas baznīcas, saka Dievs, Pulku Kungs;
11 un kaut arī debesis un zeme zudīs, šie vārdi nezudīs, bet tiks piepildīti.
12 Un ja Manam kalpam Džozefam Smitam, jaunākajam, vajadzēs maksāt naudu, lūk, Es, Tas Kungs, samaksāšu to viņam atkal Misūri zemē, lai tie, no kuriem viņš saņems, varētu atkal tikt atalgoti atbilstoši tam, ko viņi darīs;
13 jo atbilstoši tam, ko viņi dara, viņi saņems, patiesi, zemēs sev mantojumā.
14 Lūk, tā saka Tas Kungs saviem ļaudīm—jums daudz kas ir jādara un jānožēlo, jo lūk, jūsu grēki ir nonākuši līdz Manīm un nav piedoti, tāpēc ka jūs meklējat padomu paši saviem spēkiem.
15 Un jūsu sirdis nav apmierinātas. Un jūs neklausāt patiesībai, bet jums labpatīk netaisnība.
16 Ak vai jums, bagātie, kas nedos savu mantu nabagiem, jo jūsu bagātībās sarūsēs jūsu dvēseles; un tādas būs jūsu raudas piemeklēšanas un tiesas, un sašutuma dienā: pļaujamais laiks ir pagājis, vasara ir beigusies, un Mana dvēsele nav izglābta!
17 Ak vai jums, nabagie, kuru sirdis nav salauztas, kuru gari nav nožēlas pilni un kuru vēderi nekad nav apmierināti, un kuru rokas netiek apturētas, lai netiktu uzliktas citu cilvēku mantai, kuru acis ir pilnas alkatības, un kuri negribat strādāt paši ar savām rokām!
18 Bet svētīti ir nabagie, kas ir šķīsti sirdī, kuru sirdis ir salauztas un kuru gari ir nožēlas pilni, jo viņi redzēs Dieva valstību nākam spēkā un lielā godībā viņu izglābšanai, jo zemes treknums būs viņu.
19 Jo lūk, Tas Kungs nāks, un Viņa alga būs viņam līdz, un viņš atmaksās ikvienam cilvēkam, un nabagie priecāsies;
20 un viņu pēcnācēji iemantos zemi no paaudzes paaudzē, mūžīgi mūžos. Un tagad Es beidzu runāt uz jums. Patiesi tā. Āmen.