59. nodaļa
Atklāsme, dota caur pravieti Džozefu Smitu Ciānā, Džeksonas apgabalā, Misūri štatā, 1831. gada 7. augustā. Pirms šīs atklāsmes šī zeme tika iesvētīta svētiem mērķiem, kā Tas Kungs bija norādījis, un arī vieta nākamajam templim tika iesvētīta. Dienā, kad tika saņemta šī atklāsme, nomira Palija Naita, kura bija sieva Džozefam Naitam, vecākajam, un kura bija pirmā Baznīcas locekle, kas nomira Ciānā. Agrīnie Baznīcas locekļi raksturoja šo atklāsmi kā tādu, kas „pamācīja svētos, kā ievērot sabata dienu un kā gavēt un lūgt”.
1–4, Uzticīgie svētie Ciānā tiks svētīti; 5–8, Viņiem ir jāmīl Tas Kungs un jākalpo Viņam, un jātur Viņa pavēles; 9–19, Turot Tā Kunga dienu svētu, svētie tiek svētīti laicīgi un garīgi; 20–24, Taisnīgajiem tiek apsolīts miers šinī pasaulē un mūžīgā dzīve nākamajā pasaulē.
1 Lūk, svētīti, saka Tas Kungs, ir tie, kas ir atnākuši šajā zemē, ar aci vērstu tikai uz Manu godību, saskaņā ar Manām pavēlēm.
2 Jo tie, kas dzīvo, iemantos zemi, un tie, kas mirst, atpūtīsies no visiem saviem darbiem, un viņu darbi tiem sekos, un viņi saņems kroni Mana Tēva mājokļos, kurus Es esmu tiem sagatavojis.
3 Jā, svētīti ir tie, kuru kājas stāv uz Ciānas zemes, kuri ir paklausījuši Manam evaņģēlijam, jo viņi tiks atalgoti ar zemes labajām lietām, un tā nesīs pārpilnībā savā spēkā.
4 Un viņi arī tiks kronēti ar svētībām no augšas, jā, un ne jau tikai ar dažām pavēlēm un ar atklāsmēm savā laikā—viņi, kas ir uzticīgi un uzcītīgi Manā priekšā.
5 Tādēļ Es dodu tiem pavēli, sakot tā: Un tev būs To Kungu, savu Dievu, mīlēt no visas savas sirds un ar visu savu spēku, prātu un izturību; un Jēzus Kristus Vārdā tev būs Viņam kalpot.
6 Tev būs mīlēt savu tuvāko kā sevi pašu. Tev nebūs zagt; nedz pārkāpt laulību, nedz nogalināt, nedz darīt ko līdzīgu tam.
7 Tev būs pateikties Tam Kungam, tavam Dievam, visās lietās.
8 Tev būs upurēt Tam Kungam, tavam Dievam, taisnīgumā, patiesi, salauztu sirdi un nožēlas pilnu garu.
9 Un lai tu varētu pilnīgāk turēt sevi pasaules neaptraipītu, tev ir jāiet lūgšanas namā un jāpienes savi Svētie Vakarēdieni Manā svētajā dienā;
10 jo patiesi, šī ir diena, kas tev nolikta, lai tu atpūstos no saviem darbiem un lai veltītu savas lūgšanas Visuaugstākajam;
11 tomēr savus solījumus tev būs upurēt taisnībā visās dienās un visos laikos;
12 bet atceries, ka šinī, Tā Kunga dienā, tev būs pienest savus ziedojumus un savus Svētos Vakarēdienus Visuaugstākajam, atzīstoties savos grēkos savu brāļu un Tā Kunga priekšā.
13 Un šajā dienā tev nebūs darīt nevienu citu darbu, tikai lai tavs ēdiens tiek sagatavots ar atklātu sirdi, lai tavs gavēnis būtu pilnīgs jeb, citiem vārdiem, lai tavs prieks būtu pilns.
14 Patiesi, tas ir gavēnis un lūgšana jeb, citiem vārdiem, priecāšanās un lūgšana.
15 Un ciktāl jūs darīsit šīs lietas ar pateicību, ar līksmām sirdīm un priecīgu vaigu, nevis ar skaļiem smiekliem, jo tas ir grēks, bet ar laimīgu sirdi un priecīgu vaigu—
16 patiesi Es saku, ka ciktāl jūs to darīsit, zemes pilnība ir jūsu, lauku zvēri un debesu putni, un tie, kas rāpjas kokos un staigā pa zemi;
17 jā, un augi, un viss labais, kas nāk no zemes, vai nu uzturam vai apģērbam, vai mājām, vai šķūņiem, vai augļu dārziem, vai dārziem, vai vīna dārziem;
18 jā, viss, kas nāk no zemes savā laikā, ir radīts cilvēka labumam un izmantošanai, gan lai labpatiktu acij, gan iepriecinātu sirdi;
19 jā, gan uzturam, gan apģērbam, gan garšai, gan smaržai, lai stiprinātu miesu un uzmundrinātu dvēseli.
20 Un Dievam labpatīk, ka Viņš ir devis visas šīs lietas cilvēkam; jo šādam nolūkam tās tika radītas, lai tiktu izmantotas saprātīgi, bez pārmērībām, bez spiešanas.
21 Un nekā cilvēks neaizvaino Dievu jeb ne pret vienu Viņa dusmas nav iedegušās, kā vien pret tiem, kas neatzīst Viņa roku visās lietās un neklausa Viņa pavēlēm.
22 Lūk, tas ir saskaņā ar likumu un ar praviešiem, tādēļ netraucējiet Mani vairs par šo lietu.
23 Bet mācieties, ka tas, kas dara taisnības darbus, saņems savu algu, patiesi mieru šajā pasaulē un mūžīgo dzīvi nākamajā pasaulē.
24 Es, Tas Kungs, esmu to runājis, un Gars sniedz liecību. Āmen.