Pasaules mēroga svētbrīži
Vai esmu sajutusi Dieva roku savā dzīvē?


Vai esmu sajutusi Dieva roku savā dzīvē?

BIS svētbrīdis jaunajiem pieaugušajiem • 2013. gada 3. marts • Teksasas, Ārlingtonas universitāte

Ceļojot pa pasauli kopā ar vīru, man paliek skumji, redzot, ka daudzi jaunieši jūtas vientuļi un šaubās, vai Tas Kungs viņus pazīst personīgi un vai mīl viņus. Es lūdzu par mācībām, kuras es šovakar varētu uzsvērt, lai tās jums palīdzētu zināt, ka Tas Kungs jūs pazīst un mīl. Es lūdzu, lai Gars man palīdz dalīties ar šo vēstījumu.

Es izmantošu vārdus no semināra dziesmas, lai iedalītu savu uzstāšanos:

Mums ir jābūt ausīm, lai dzirdētu Tā Kunga vārdus,

Un acīm, lai saskatītu Viņa ieceri,

Pēdām, lai sekotu Viņam,

Un sirdij, lai saprastu.

(Steven K. Jones, „Hearts that Understand,” Hold to the Rod Songbook [1988], 20)

Ausis, lai dzirdētu Tā Kunga vārdus

Pirmkārt, mums ir jābūt ausīm, lai dzirdētu Tā Kunga vārdus. Mēs varam sadzirdēt Tā Kunga balsi tad, kad mēs studējam Svētos Rakstus (skat. Mācība un Derības 18:36). Kad es biju jūsu vecumā, Baznīcas prezidents bija Spensers V. Kimbals. Viņa citāts ir vadījis mani cauri visai manai dzīvei. Viņš teica: „Esmu ievērojis, ka tad, kad manas attiecības ar dievību kļūst ikdienišķas un kad liekas, ka dievišķā auss neklausās un dievišķā balss nerunā, es esmu tālu no Dieva. Ja es studēju Svētos Rakstus bieži un patiesi, attālums samazinās un garīgums atgriežas” (Teachings of Presidents of the Church: Spencer W. Kimball [2006], 67).

Es liecinu, ka, ja mums ir ausis, lai dzirdētu Tā Kunga vārdus, mēs sajutīsim Viņa mīlestību, kad Viņš uz mums runās caur Svētajiem Rakstiem.

Acis, lai saskatītu Viņa ieceri

Otrkārt, mums ir jābūt acīm, lai saskatītu Viņa ieceri. Kādu dienu es domāju par vienu atgriezušos misionāri. Negaidīti es saņēmu no viņas e-pasta vēstuli. Viņa man pastāstīja, kā misijas laikā viņa juta To Kungu caur viņu darām brīnumus, bet, kopš savas atgriešanās mājās, jaunā sieviete reizēm pat prātoja, vai Tas Kungs tiešām pazina viņu.

Savā atbildē es dalījos ar padomu, kuru elders Henrijs B. Airings sniedza Brigama Janga universitātes, Aidaho studentiem. Viņš teica: „Es jūs svētu, lai katru dienu, kad jūs lūgsiet, jums tiktu parādīts, kā Dievs ir bijis iesaistīts jūsu dzīvē šajā dienā. Es jūs svētu, lai jūs to redzētu. Jums tas taps redzams. Jūs redzēsiet, ka Viņš jūs virza un vada, un atbalsta un ka Viņš jūs pazīst” („A Steady, Upward Course,” [Aidaho Brigama Janga universitātes svētbrīdis], web.byui.edu/devotionalsandspeeches).

Tad es bijušajai misionārei pastāstīju, ka es katru dienu lūdzu pēc šīs svētības un ka esmu redzējusi, kā Dieva atbalsts ir mani ietekmējis caur viņas vēstuli. Es meiteni mierināju, rakstīdama, ka Debesu Tēvs darītu arī viņas labā to pašu.

Es liecinu, ka, lūdzot pēc acīm, lai saskatītu Viņa ieceri, mēs zināsim par Dieva līdzdalību mūsu dzīvē un zināsim, ka Viņš mūs pazīst.

Pēdas, lai sekotu Viņam

Treškārt, mums ir jābūt pēdām, lai sekotu Viņam. Daudzi jaunie neprecētie kļūst nelaimīgi, nomākti un sakauti to lietu dēļ, kuras viņi gaidīja notiekam, bet — kuras nenotika. Daži kļūdaini domā, ka, ja Dievs viņiem nav iedevis tās svētības un laimi, uz ko viņi cerēja vai domāja, ka ir pelnījuši, tad Debesu Tēvam viņi nerūp. Izrādot savu neapmierinātību, daži zaudē ticību, negodā derības, uzticas pasaulīgām baudām un tā vietā, lai paļautos uz Dievu, paļaujas uz sevi. Tā vietā, lai ietu pa taisnības ceļu, viņi pārstāj dzīvot atbilstoši evaņģēlija iecerei un dzīvo pēc pasaulīgiem standartiem, un kļūst garīgi zuduši. Mēs visi zinām kādu, kurš ir „nogājis no ceļa”. Mēs varam sajust Dieva mīlestību savā dzīvē, kad, kalpojot un glābjot, mēs redzam daudzu cilvēku pozitīvo attieksmi.

Ceļš, pa kuru Tas Kungs vēlas, lai mēs ietu, ir skaidri parādīts praviešu, gaišreģu un atklājēju mācībās. Nākamajā mēnesī būs Vispārējā konference. Es liecinu, ka, ja mēs pazemīgi lūgsim par personīgiem jautājumiem vai bažām, Tas Kungs mums atbildēs caur Viņa iesvaidīto kalpu uzrunām. Mēs sajutīsim Viņa mīlestību un rūpes, un mums būs lielāka drosme un spēcīga vēlēšanās sekot Viņam tagad un mūžīgi.

Sirdis, lai saprastu

Ceturtkārt, mums ir jābūt sirdij, lai saprastu Jēzus Kristus veiktās Izpirkšanas dāvanu. Elders Bednārs ir mācījis: „Viena lieta ir zināt, ka Jēzus Kristus nāca uz Zemes, lai nomirtu par mums, — tā ir svarīga Jēzus Kristus mācības daļa. Taču mums ir arī jānovērtē tas, ka Tas Kungs caur veikto Izpirkšanu un ar Svētā Gara spēku vēlas dzīvot mūsos — ne tikai mūs vadīt, bet arī dot mums spēku” („The Atonement and the Journey of Mortality,” Ensign, 2012. g. aprīlis, 42).

Jēzus Kristus veiktā Izpirkšana katram no mums sniedz mierinājumu un pierādījumu par Dieva mīlestību pret mums. Tas mums dod spēku paveikt grūtas lietas — lietas, kuras, mūsuprāt, mēs nespējam paveikt. Tas mums palīdz noturēties, kad mēs nesaprotam Dieva gribu un laiku mūsu dzīvē. Es liecinu, ka Dievs dzīvo, un mēs jutīsim Viņa mīlestību un zināsim, ka Viņš mūs pazīst, ja mēs ziedosim savas sirdis, lai pilnīgāk izprastu Viņa Dēla, Jēzus Kristus, veiktās Izpirkšanas svētības.

Mums ir vajadzīgas ausis, lai dzirdētu Tā Kunga vārdus,

Un acis, lai saskatītu Viņa ieceri,

Pēdas, lai sekotu Viņam,

Un sirdis, lai saprastu.

(Jones, „Hearts that Understand,” 20)

Jēzus Kristus vārdā, āmen.

© 2013 Intellectual Reserve, Inc. Visas tiesības aizsargātas. Angļu valodas teksta apstiprinājums: 8/12. Tulkojuma apstiprinājums: 8/12. Have I Seen the Hand of God in My Life? tulkojums. Latvian PD50045417 153