Draugs draugam
Pa vienam persikam
No intervijas ar Amberu Hīliju
Kad es biju maza meitene, vecāki mani un māsu aizveda uz Baznīcai piederošu augļu dārzu. Mums bija uzdevums palīdzēt tur nolasīt no kokiem persikus. Mēs kāpām pa augstām trepēm un caur biezajām koku lapām plūcām persikus.
No sākuma mēs bijām sajūsmā. Taču drīz vien pūciņa, kas pārklāja augļus, lika mūsu rokām niezēt! Mēs pateicām mammai: „Mēs vairs to negribam darīt. Mums pietiek.”
Mamma pajautāja, vai mēs zinām, kur visi šie persiki nonāks. Kad mēs atbildējām noraidoši, viņa mums paskaidroja.
„Katru no šiem persikiem nogādās uz kādu ēku, kur brīvprātīgie tos iekonservēs. Pēc tam šos konservus iedos cilvēkiem, kam ir nepieciešama pārtika. Katru gadu Baznīca ziedo tūkstošiem pārtikas konservu kārbu.”
Pēkšņi mūs ar māsu vairs nesatrauca niezošās rokas. Mēs palīdzējām cilvēkiem, kuriem bija nepieciešama pārtika. Pēc tam mēs ar prieku kāpām pa trepēm un plūcām šos pūkainos, oranžos augļus.
Šogad mēs jūs esam aicinājuši piedalīties „Izpalīdzīgo roku” izaicinājumā (skat. 2021. g. janvāra žurnāla Draugs izdevumu). Kalpot citiem tā, kā to darīja Kristus, ir viens no svarīgākajiem uzdevumiem, ko jūs varat darīt. Bērniem piemīt īpašs talants pamanīt un sniegt palīdzību tiem, kam tas ir nepieciešams. No sākuma var šķist, ka viens kalpošanas darbiņš neko daudz nemainīs. Taču, ja bērni visā pasaulē meklēs kalpošanas iespējas, viņi paveiks brīnumainu darbu!
Tobija Ņjūsama ilustrācijas