Pionieri katrā zemē
Vahajs Tonga
Piemērs Tongā
Autores dzīvo Vaikato, Jaunzēlandē, un Jūtas štatā, ASV.
Vahajs turpināja lūgt, un kādu dienu kaut kas mainījās.
Vahajs nometās ceļos, lai pateiktu savu lūgšanu. Tā bija viņa pirmā nakts internātskolā, un viņš dalīja istabu ar daudziem citiem zēniem. Viņš bija vienīgais Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas loceklis viņu vidū.
„Mīļais Debesu Tēvs …,” Vahajs sāka lūgt savā sirdī. Taču tas nebija viegli. Pārējie zēni skaļi sarunājās un smējās.
„Ei, skatieties!” viens no viņa istabas biedriem, vārdā Akau, iekliedzās. „Viņš lūdz!”
Vahajs sajutās neērti un nedaudz sakustējās. Viņš zināja, ka Akau par viņu smejas. Taču viņš izlikās, ka viņu nedzird. Viņš tikai turpināja lūgt.
Kad Vahajs pirmo reizi uzzināju par evaņģēliju, viņa vecvecākiem Baznīca tā īsti nepatika. Vahajs apmeklēja Sākumskolu kopā ar savu tēvoci vai draugiem.
Kad viņam palika 12 gadu, viņš nolēma kristīties. No sākuma viņa vecvecāki nebija par to priecīgi. Taču tad viņa vecmamma pateica: „No šī brīža tu esi šīs baznīcas loceklis. Mēs gribam, lai tu esi tai uzticīgs.”
Tagad, kad Vahajs atradās skolā, viņš bija apņēmības pilns tāds arī palikt. Tāpēc viņš turpināja lūgt. Pat tad, kad citi zēni viņu izsmēja.
Kādu vakaru, kad Vahajs bija nometies ceļos, viņš izdzirdēja kaut ko citu.
„Ei, klusu! Vahajs lūdz,” kāds teica.
Vahajs pabeidza savu lūgšanu un atvēra acis.
Viņa gultā sēdēja Akau. „Tev tas ir ļoti svarīgi, vai ne?”
Vahajs pamāja ar galvu. „Jā, tā tas ir.”
Pēc tās reizes pārējie zēni apklusa ikreiz, kad Vahajs lūdza. Drīz vien Akau sāka lūgt uz ceļiem kopā ar viņu. Arī pārējie zēni pievienojās. Ar laiku visi zēni šajā istabā katru vakaru nometās ceļos, lai kopā ar Vahaju lūgtu.
Vahajs bija priecīgs. Mājās viņiem nekad nebija kopīgas lūgšanas. Taču tagad viņam bija ģimenes lūgšana kopā ar viņa istabas biedriem!
Kādu dienu Vahajam ienāca prātā ideja. Drīzumā bija paredzēta liela Baznīcas sanāksme. Viņš varētu uzaicināt savus draugus!
Pēc lūgšanas Vahajs visiem pastāstīja par šo sanāksmi. „To sauc par apgabala konferenci,” viņš teica. „Cilvēki to apmeklē, lai mācītos par Jēzu. Jūs visi varat to apmeklēt, ja vēlaties!”
Tā kā viņiem nāktos atstāt skolas ēku, lai apmeklētu sanāksmi, katram zēnam vajadzēja parakstīties uz papīra lapas, lai saņemtu atļauju. Vahajs bija pārsteigts, kad ieraudzīja šo papīra lapu. Uz tās bija 77 cilvēku vārdi!
Vahajs sajuta siltumu sirdī, kad kopā ar saviem klasesbiedriem sēdēja aizpildītajās rindās un klausījās konferences uzrunās. Arī Akau un daži pārējie zēni, visticamāk, sevī sajuta siltumu. Pēc konferences septiņi no viņiem vēlējās kristīties!
Tovakar, pēc kopīgas lūgšanas ar draugiem, Vahajs pateica savu personīgo lūgšanu. „Paldies, ka svētīji mani ar labiem draugiem,” viņš teica Debesu Tēvam. „Un par to, ka palīdzēji man būt par labu piemēru.”