„Atbilde Oliveram”, Jauniešu spēkam, 2021. g. janv., 12.–13. lpp.
Nāciet, sekojiet Man!
Atbilde Oliveram
Olivers Kauderijs apmetās uz dzīvi Džozefa Smita, vecākā, un Lūsijas Mekas Smitas mājā, kad mācīja skolā, kas atradās netālu no viņu saimniecības.
Olivers izdzirdēja par viņu dēlu Džozefu un zelta plāksnēm. Viņš vēlējās uzzināt ko vairāk.
Olivers ar aizrautību atklāja, ka Dievs bija devis Džozefam spēku iztulkot zelta plāksnes.
Es vēlos palīdzēt tulkošanā.
Tiklīdz beigsies skola, es iešu un palīdzēšu Džozefam.
Tev ir jālūdz, vaicājot Tam Kungam, vai tas ir pareizais lēmums.
Tovakar Olivers lūdza, vaicājot Tam Kungam, kas viņam būtu jādara.
Olivers sajuta mieru, kad lūdza Dievu par palīdzēšanu Džozefam tulkošanā.
Drīz vien Olivers devās satikt Džozefu Smitu. Viņš devās ceļā kopā ar Džozefa brāli Samuēlu.
Džozef, esmu ieradies, lai palīdzētu. Es varu būt tavs pierakstu veicējs.
Paldies tev. Es esmu pateicīgs par tavu palīdzību.
Džozefs un Olivers sāka tulkot. Šī pieredze saviļņoja Oliveru, taču viņam joprojām bija jautājumi.
Kādu dienu Džozefs saņēma atklāsmi saistībā ar Oliveru, atgādinot viņam par atbildi uz viņa lūgšanu.
„Patiesi, patiesi Es saku tev, ja tu vēlies tālāku liecību, atgriezies savā prātā pie tās nakts, kad tu sauci Mani savā sirdī, lai tu varētu zināt to, kas attiecas uz patiesību par šīm lietām.
Vai Es neiedvesu mieru tavā prātā attiecībā uz šo lietu? Kāda tev var būt lielāka liecība kā no Dieva?”1
Es lūdzu, lai uzzinātu, vai man ir jānāk un jāpalīdz tev, un es sajutu mieru. Neviens nezināja par šo pieredzi, tikai Dievs.
Olivers nešaubīgi zināja, ka šis darbs bija patiess. Viņš kopā ar Džozefu pabeidza tulkojumu, kas kļuva zināms kā Mormona Grāmata.